Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
liecināt
liecināt -inu, -ini, -ina, pag. -inaju; trans.
1.jur. Sniegt informāciju, ziņot (parasti izmeklēšanā, tiesā).
PiemēriIepriekšējā izmeklēšanā viņš sākumā liecināja, ka mantas nopircis Narvā..
  • Iepriekšējā izmeklēšanā viņš sākumā liecināja, ka mantas nopircis Narvā..
1.1.intrans.
PiemēriLieciniekam ir tiesības: liecināt savā dzimtajā valodā..
  • Lieciniekam ir tiesības: liecināt savā dzimtajā valodā..
  • Lieciniekam jāliecina tiesai par viņam zināmiem apstākļiem un jāatbild uz viņam uzdotajiem jautājumiem.
2.parasti 3. pers. Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu.
Piemēri«Man nav žēl,» viņš teica, bet balss liecināja pavisam citu ko..
  • «Man nav žēl,» viņš teica, bet balss liecināja pavisam citu ko..
  • Klusums liecināja, ka visi uzmanīgi klausās.
  • Bērni kļūst neparasti mīļi un klausīgi, kas liecina: radusies svarīga vajadzība, nepieciešams vecāku padoms.
2.1.intrans.
PiemēriLūsis prot labi slēpt savas pēdas. Par to liecina, piemēram, atpakaļgājiens pa paša pēdām..
  • Lūsis prot labi slēpt savas pēdas. Par to liecina, piemēram, atpakaļgājiens pa paša pēdām..
  • Par marksisma ietekmi Feihtvangera darbos liecina viņa raksts 1953. gadā sakarā ar K. Marksa 70. gadadienu.
3.pareti Apliecināt (kādu faktu).
PiemēriPašnāvnieks vecpuisis Kristiņš pamestā zīmītē noteikti liecināja, ka iet nāvē labprātīgi, aiz dzīves apnikuma.
  • Pašnāvnieks vecpuisis Kristiņš pamestā zīmītē noteikti liecināja, ka iet nāvē labprātīgi, aiz dzīves apnikuma.
Avoti: 4. sējums