izlemt
izlemt -lemju, -lem, -lemj, pag. -lēmu; trans.
1.Vispusīgi apsverot, pārdomājot, nolemt.
PiemēriSteidzīgi izlemt jautājumu.
- Steidzīgi izlemt jautājumu.
- Grūti izlemt.
- Pašam izlemt.
- Kopīgi izlemt.
- Izlemt bez citu padoma.
- Vai te vietā ieteikums, lai Romāns izlemj savu lietu pats? Vai viņš vispār spējīgs kaut ko saprātīgi izlemt?
- «Dosimies tomēr jūrā!» kapteinis Līdaks, brīdi padomājis, izlēma.
- Tagad vai nekad! Leons izlēma. Metās jau krēsla, kad Leons piezvanīja pie Milleru dzīvokļa durvīm.
1.1.Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
PiemēriJautājumu par sprieduma neizpildīšanu izlemj tiesas sēdē.
- Jautājumu par sprieduma neizpildīšanu izlemj tiesas sēdē.
- «Tad esmu īstā laikā atnācis,» nopriecājās Ozols. «Man taisni tāda ārkārtīgi steidzama lieta, ko vislabāk izlemt valdes klātbūtnē.»
- Dienā Grauds bija iegājis pie Valka apvaicāties, kad pēdīgi izlems viņa lietu.
1.2.Izšķirt (piemēram, kādu jautājumu).
PiemēriTaču veči no krasta brigādēm šodien maz ko izlemj, šodien jaunie kapteiņi ir tie lielie zvejotāji.
- Taču veči no krasta brigādēm šodien maz ko izlemj, šodien jaunie kapteiņi ir tie lielie zvejotāji.
- pārn. Tā nekad vēl nav skriets. Bet vēl arī nekad viņa dzīvības un nāves jautājumu nav izlēmušas tikai kājas.
Avoti: 3. sējums