Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bļitkotājs
bļitkotājs -a, v.
bļitkotajā -as, s.
Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
Piemēri..ziemā šeit netrūka rosības. Stundām ilgi kā lieli, melni celmi uz ezera ledus sēdēja bļitkotāji.
Avoti: 2. sējums