Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bļauris
bļauris -ra, v.; vienk.
1.Cilvēks, kas daudz kliedz, baras.
PiemēriTad slavēs tos, kas sēja, dzina vagas, bet nevis dīkoņus un bļaurus.
2.Skaļi, nesavaldīgi raudošs bērns.
Avoti: 2. sējums