bļitkotājs
bļitkotājs -a, v.
bļitkotajā -as, s.
Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
Piemēri..ziemā šeit netrūka rosības. Stundām ilgi kā lieli, melni celmi uz ezera ledus sēdēja bļitkotāji.
- ..ziemā šeit netrūka rosības. Stundām ilgi kā lieli, melni celmi uz ezera ledus sēdēja bļitkotāji.
- Kamēr brauc automašīnā, tikmēr visi šķiet varen gudri un piedzīvojuši bļitkotāji - tā vien klausies, ka neviens nav vilcis asarus, mazākus par kilogramu.
Avoti: 2. sējums