bļaustīties
bļaustīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt. Klaigāt.
Piemēri..Osiene vēl aplūkojās, kur Kātiņa ar Pičuku bļaustās.
1.1.Skaļi runāt, rāties, lamāties.
Piemēri..vai tad visā pagastā nebij tāda slava, ka bagātais un gudrais Brīviņš nekad nebļaustās un nelieto rupjus vārdus?
1.2.Skaļi, nepareizi dziedāt.
PiemēriKaut kur bļaustījās piedzērušies hitlerieši - tie dziedāja frivolo dziesmiņu par mīļo, mazo konduktori.
Avoti: 2. sējums