bļāviens
bļāviens -a, v.; niev.
1.Kliedziens.
PiemēriBet, kad ķemmes.. aizmetās tajā visvārīgākajā pinkā uz kakla, atskanēja pirmais bļāviens..
1.1.Dzīvnieka balss skaņas (blējiens, māviens, ņaudiens).
PiemēriVēl tālāk [tirgū] ir māla bļodas.. un krūzītes, kas gludi vāpētas un tik labi dedzinātas, ka atbalso cilvēku valodas un lopu bļāvienus.
Avoti: 2. sējums