Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bļaut
bļaut bļauju, bļauj, bļauj, pag. blāvu; intrans.; sar.
1.Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī).
PiemēriPēc pusstundas Līzbetei [dzērāji] bij jau jāklusina: lai nebļaujot..
  • Pēc pusstundas Līzbetei [dzērāji] bij jau jāklusina: lai nebļaujot..
  • Skaļi rāties nebij nozīmes, tas [kalps] jau tā pārskaities, sāks vēl bļaut, visus kaimiņus sacels kājās.
  • «Bet vai tu bļauj vēl tāpat kā senāk?» - «Nav uz ko bļaut. Visi kārtīgi puikas..»
1.1.trans.
Piemēri..gane no tās [meitenes] gan vēl nebij, līdz brokastlaikam saimniece jau trīs reizes bļāva lejā, ka aitas izbradā linus.
  • ..gane no tās [meitenes] gan vēl nebij, līdz brokastlaikam saimniece jau trīs reizes bļāva lejā, ka aitas izbradā linus.
  • Milzis, pretinieku ieraudzījis, zaimodams bļauj: «Knēveli, vai ir dūša cirsties?»
2.Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm). Skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
Piemēri«..paisīklās [kalps] bij iegrūdis nagus - diviem pirkstiem gali nost. Tev vajadzēja dzirdēt, kā tas bļāva, augšā lēkdams.»
  • «..paisīklās [kalps] bij iegrūdis nagus - diviem pirkstiem gali nost. Tev vajadzēja dzirdēt, kā tas bļāva, augšā lēkdams.»
  • Es [lielsaimnieka meita] varu sist ganu skuķei ar nātrēm, un tā pat nedrīkst bļaut.
  • Acumirklī runga paklausījusi, uzlēkusi saimniekam mugurā un devusi, un devusi. Iesākumā nabadziņš gan kaunējies bļaut, bet, kad jau.. rādījušies zilumi, tad sācis bļaut nelabā balsī.
3.parasti 3. pers. Skaļi maurot, blēt, ņaudēt.
Piemēri..tas teļš par velti tur nebļauj, un suns pelavu pūnē gan zin, ko viņš gaudo.
  • ..tas teļš par velti tur nebļauj, un suns pelavu pūnē gan zin, ko viņš gaudo.
  • Te pa kartupeļu vagām ložņā kaķi. ..Dažreiz tos nemaz neredz, bet tad uzreiz sāk tepat zem vīksnām nelabi bļaut un kosties.
Stabili vārdu savienojumiBļauj (arī kliedz) kā aizkauts. Nelabā balsī bļaut (biežāk kliegt, arī brēkt).
Avoti: 2. sējums