Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmēģinātājs
izmēģinātājs -a, v.
izmēģinātāja -as, s.
1.Darītājs → izmēģināt.
2.Cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana.
PiemēriMans ceļabiedrs, atvaļināts kara lidotājs izmēģinātājs, stāsta: «Skolu beidz 3. klases lidotāji.»
Avoti: 3. sējums