izsoļot
izsoļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Soļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriBataljons izsoļo no pilsētas.
- Bataljons izsoļo no pilsētas.
1.1.Soļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
1.2.Iziet, iznākt, parasti raitā, staltā gaitā.
PiemēriĒvalds Garančs lēnām.. sakravāja solā savas grāmatas un burtnīcas, tad gausi un svinīgi izsoļoja no klases..
- Ēvalds Garančs lēnām.. sakravāja solā savas grāmatas un burtnīcas, tad gausi un svinīgi izsoļoja no klases..
- ..pils kreisajā spārnā.. izsoļo kāds vīrs..
Avoti: 3. sējums