izsolīt
izsolīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Oficiāli apsolīt (balvu par ko).
Piemēri..dzejas meistars Sillers attēlojis lugā laupītāju virsaiti, par kura galvu izsolīta godalga zelta dālderos.
- ..dzejas meistars Sillers attēlojis lugā laupītāju virsaiti, par kura galvu izsolīta godalga zelta dālderos.
- Sīmanis bija mežsargs lielā apgaitā, kur drūmo egļu vēros pa svaigi iemītām takām staigāja cilvēki, par kuru galvām bija izsolītas prāvas summas ostmarkās.
2.Vairāksolīšanā pārdot (ko). Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai.
PiemēriLietas tagad izsola ūtrupē un pārdod.
- Lietas tagad izsola ūtrupē un pārdod.
3.neakt. Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai (ko), lai piešķirtu kādam darba veicēja tiesības.
PiemēriMežkungs piecēlās un teica skaļā balsī sētā esošiem: «Lai gan mēs te ne pirmo reizi izsolām ezermalas pļavas, tomēr atvēlos sev dažus paskaidrojumus par pieņemto kārtību.»
- Mežkungs piecēlās un teica skaļā balsī sētā esošiem: «Lai gan mēs te ne pirmo reizi izsolām ezermalas pļavas, tomēr atvēlos sev dažus paskaidrojumus par pieņemto kārtību.»
Avoti: 3. sējums