Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izsoļot
izsoļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Soļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriBataljons izsoļo no pilsētas.
1.1.Soļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
1.2.Iziet, iznākt, parasti raitā, staltā gaitā.
PiemēriĒvalds Garančs lēnām.. sakravāja solā savas grāmatas un burtnīcas, tad gausi un svinīgi izsoļoja no klases..
Avoti: 3. sējums