izjokot
izjokot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
PiemēriBeiziķis bija lāga vīrs, bet, ja viņu tik pamatīgi izjokoja, tad kā lai nesmejas.
- Beiziķis bija lāga vīrs, bet, ja viņu tik pamatīgi izjokoja, tad kā lai nesmejas.
- Reiz vecie kurinātāji, gribēdami izjokot zaļo zēnu, aicināja mani līdz uz krogu..
- Mēs mierīgi gājām pa ceļu bez kaut kāda nolūka aplaupīt cilvēkus. Bet tad, kad tumsā parādījās garā ratu rinda, mums iešāvās prātā zemniekus izjokot.
Avoti: 3. sējums