izjaukt
izjaukt -jaucu, -jauc, -jauc, pag. -jaucu; trans.
1.Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
Piemēri..mēs vairākas vasaras bijām kopā pavadījuši uz ūdeņiem, pludinājuši baļķus un izjaukuši koku sastrēgumus upes asajos līkumos un seklākajās vietās.
1.1.Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Sajaukt.
PiemēriIzjaukt frizūru.
Stabili vārdu savienojumiIzjaukt sienu.
1.2.Izmaisīt1.
Piemēri..sēklas izber no kastes, ja vajadzīgs, saveldzē, labi izjauc un iepilda no jauna.
2.Sadalīt sastāvdaļās (piemēram, ierīci, mehānismu, lai izlabotu, uzglabātu u. tml.).
PiemēriIzjaukt motociklu.
3.Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu). Būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
PiemēriIzjaukt darbu.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (attiecības starp cilvēkiem, psihisks stāvoklis).
PiemēriIzjaukt draudzību.
3.2.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
PiemēriIzjaukt ģimeni.
3.3.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
PiemēriIzjaukt kārtību.
4.Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
PiemēriIzjaukt sazvērestību.
Avoti: 3. sējums