izjāt
izjāt -jāju, -jāj, -jāj, pag. -jāju
1.intrans. Jājot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzjāt no meža.
1.1.Jāšus doties ceļā.
PiemēriIzjāt agri no rīta.
1.2.Jāšus doties (parasti kur netālu).
PiemēriMans Ērglis [zirgs] jau apseglots un mīdās vien... Domā, varbūt ka izjāsim līdz upei padzerties, papeldēties vai kādas stundas pa kalniem..
1.3.Jāšus doties (kādā nolūkā).
PiemēriIzjāt medībās.
1.4.Jājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriCauri pūlim.
2.trans. Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzjāt zirgu no staļļa.
3.trans. Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
PiemēriIzjāt visus mežus.
4.trans. Jājot izbojāt (kādu vietu). Jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus).
PiemēriIzjāt pļavu.
Avoti: 3. sējums