aita
aita -as, s.
1.Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
PiemēriŠķirnes aita.
- Šķirnes aita.
- Mājas aita.
- Karakula aita.
- Sīksprogu aita.
- Tumšgalves aita.
- Aitu gans.
- Cilvēki pieradināja sev mājlopus, kas viņiem visādi palīdzēja...govs deva cilvēkiem savu pienu; aita ļāva cirpt savu vilnu..
- Aiz resnajām sijām [istabā] stāv aizbāztas.. dzirkles. Dzirkles tikai tad izņem, kad jācērp aitas..
- Vilks iznāca klajās ganībās; Prom aitas bailīgi aizmetās.
- Aitas tik sprogainas un kuplas, ka atgādina melnas, baltas un pelēkas krizantēmas.
Stabili vārdu savienojumiAitu suns.
- Aitu suns — Suņu suga.
1.1.pārn.; vienk. Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
2.Šo dzīvnieku mātīte.
Piemēri..ieblējās aita, sargādama savus jērus..
- ..ieblējās aita, sargādama savus jērus..
- Bija pienākusi [pie cilvēkiem] klāt arī lielā aita, Sprogainīša māte. Tā bija noaugusi ar vilnu gandrīz līdz pašai zemei.
Avoti: 1. sējums