Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aita
aita -as, s.
1.Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
PiemēriŠķirnes aita.
  • Šķirnes aita.
  • Mājas aita.
  • Karakula aita.
  • Sīksprogu aita.
  • Tumšgalves aita.
  • Aitu gans.
  • Cilvēki pieradināja sev mājlopus, kas viņiem visādi palīdzēja...govs deva cilvēkiem savu pienu; aita ļāva cirpt savu vilnu..
  • Aiz resnajām sijām [istabā] stāv aizbāztas.. dzirkles. Dzirkles tikai tad izņem, kad jācērp aitas..
  • Vilks iznāca klajās ganībās; Prom aitas bailīgi aizmetās.
  • Aitas tik sprogainas un kuplas, ka atgādina melnas, baltas un pelēkas krizantēmas.
Stabili vārdu savienojumiAitu suns.
1.1.pārn.; vienk. Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
2.Šo dzīvnieku mātīte.
Piemēri..ieblējās aita, sargādama savus jērus..
  • ..ieblējās aita, sargādama savus jērus..
  • Bija pienākusi [pie cilvēkiem] klāt arī lielā aita, Sprogainīša māte. Tā bija noaugusi ar vilnu gandrīz līdz pašai zemei.
Avoti: 1. sējums