pabrist
pabrist -brienu, -brien, -brien, pag. -bridu; intrans.
1.Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPabrist pa kupenām uz priekšu.
- Pabrist pa kupenām uz priekšu.
- Pabrist pa smiltīm.
- Pabrist pa zāli uz pļavas vidu.
- ..peldēt gribētājs pabrien līdz otrajam sēklim..
- Kombainieris.. noskrēja pa kāpnītēm lejā, pabrida pa kviešu druvu, taustīdams vārpas.
- ..viņš.. pabrida dažus soļus uz grāvja pusi un ar dūraini noslaucīja pieķepušo sniegu no rādītāja dēlīša.
2.Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPabrist pa sēkli zem tilta.
- Pabrist pa sēkli zem tilta.
3.Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPabrist garām meldrājam.
- Pabrist garām meldrājam.
Avoti: 6-1. sējums