apstāja
apstāja -as, s.; parasti vsk.
1.Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.). Apstāšanās.
PiemēriRunāt bez apstājas.
- Runāt bez apstājas.
- Viņas darbīgās rokas nezina apstājas.
- Viņas abas strādāja klusēdamas, lieliem, plašiem vēzieniem, bez apstājas virzoties uz priekšu, jo aiz muguras nāca virsū traktors.
- ..drūzma.. bez apstājas lēni kustējās uz priekšu.
- Būtu jāiet un jāliekas gulēt, tikai Pinku Amāle, kas tur iekšā tarkšķ bez apstājas, riebjas.
1.1.Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā).
Piemēri..sociālistiskā kritika nepazīst apstāju un pieticību..
- ..sociālistiskā kritika nepazīst apstāju un pieticību..
- Svarīgi, lai.. [augsts darba ražīgums] savā attīstībā nepazītu apstājas, lai tam vienmēr un visur būtu tendence palielināties.
Avoti: 1. sējums