plandīt
plandīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pland.
PiemēriAp māju staigā vējš, brāzmainais Kurzemes vējš, nedod mieru svētku karogiem, planda tos neredzamai jundai.
- Ap māju staigā vējš, brāzmainais Kurzemes vējš, nedod mieru svētku karogiem, planda tos neredzamai jundai.
- ..viņa vērās kaut kur lejā, un vējš plandīja aizkaru un viņas matus, pa atvērto logu iekšā plūda sīksīku lietus lāsīšu strāva..
- Brīdi viņa, šalku un smaržu apņemta, stāv gluži nekustīgi, tikai vējš planda katūna svārciņus.
- pārn. Brīnišķā dāma ar bālganu delnu Pēdējos sapņus no acīm tev dzēš, Smagi un sēri tās plīvuru melnu Pēdējais rietenis planda un plēš.
2.parasti 3. pers.; intrans. Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
Piemēri..strādnieku svētku rītā padomju karogs atkal plandīja sašautajā priedē virs Daugavas krasta..
- ..strādnieku svētku rītā padomju karogs atkal plandīja sašautajā priedē virs Daugavas krasta..
- Smaidīdams viņš vēdināja pretī savu cepuri. Bet tūlīt motorlaivā.. parādījās smalks sievietes augums un balta kabatdrana plandīja vējā.
- pārn. Vārti [ceptuvei] stāvēja slēgti, skurstenis nekūpēja, dūmi neplandīja vējā - kā jau svētdienā..
- pārn. ..Lai tev pasaka rītausma, Kad pāri pilsētai diena sāk plandīt Un tramvaji - zvanīt,.. Ka vairs nav manis.
2.1.Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
PiemēriVakaros pāri pagalmam neplandīja sikspārņi, tagad patvērušies sazin kur.
- Vakaros pāri pagalmam neplandīja sikspārņi, tagad patvērušies sazin kur.
Avoti: 6-2. sējums