gudrot
gudrot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
PiemēriLīdz pusdienai Perjē kungs nevalstījās, dažādus plānus gudrodams un mocīdamies.
- Līdz pusdienai Perjē kungs nevalstījās, dažādus plānus gudrodams un mocīdamies.
- Un es sāku drudžaini gudrot, ko Dāvim parādīt. Drīz vien viss bija izdomāts.
- «Kur gan viņš varētu tā paslēpties?» gudroja līdz nāvei nobiedētā sievasmāte. «Varbūt vannas istabā?» minēja sieva.
1.1.intrans.
PiemēriKalēja meistars gluži labi saprata, ka dēlam pašreiz tiek drusku par daudz [darba], bet, gudro kā gudrodams, - nudien nebija iespējams pateikt, ko lai atmet.
- Kalēja meistars gluži labi saprata, ka dēlam pašreiz tiek drusku par daudz [darba], bet, gudro kā gudrodams, - nudien nebija iespējams pateikt, ko lai atmet.
- Gudroja šā un tā, beidzot nosprieda, ka jābrauc tam pašam Ciepslienes Ješkam.
- Sākumā daudzi šaubījās, ilgi gudroja un lauzīja galvas.
1.2.Apcerot, apspriežot censties secināt, rast domu, ideju. Prātot.
Piemēri«Mēs jau te gudrojām, ka varētu skatuvi izbūvēt.»
- «Mēs jau te gudrojām, ka varētu skatuvi izbūvēt.»
- «Tātad vismaz trīs no pasaules pieaugušajiem vīriešiem ir jau prātīgi,» gudroja Grebzde.
- «Negudro nu niekus!»
1.3.intrans. Nodoties pārdomām, arī pārrunām (par ko). Pārdomājot, pārrunājot radīt plānus (par ko). Prātot.
PiemēriIlga un Mira gudro par nākotni, skaļi, neatstādamas neapsvērtu nevienu patīkamās nākotnes iespēju.
- Ilga un Mira gudro par nākotni, skaļi, neatstādamas neapsvērtu nevienu patīkamās nākotnes iespēju.
- ..par dāvanām viņš bija gudrojis ilgi un neatlaidīgi.
- Pirmajā miera ziemā Rīgā darbojās tikai viena slidotava, un par ātrslidošanu gudroja vienīgi vecā gvarde, kuras ziedu laiki jau bija aiz kalniem.
Avoti: 3. sējums