arbitrs
arbitrs -a, v.
arbitre -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.jur. Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko iecel valsts likumā paredzētajā kārtībā.
PiemēriValsts arbitrs
1.1.Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
PiemēriValsts arbitrs
2.Tiesnesis sporta sacensībās.
PiemēriBoksa sacensību arbitrs
Avoti: 1. sējums