izdaiļot
izdaiļot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Padarīt daiļu, patīkamu.
PiemēriIzdauļot telpu ar ziediem.
- Izdauļot telpu ar ziediem.
- Rokdarbi izdaiļo telpu, padara to mājīgu un tīkamu.
- ..cilvēki labprāt izdaiļo savas mītnes skaistām gleznām..
- Mācība par kosmētiku ir izcēlusies ļoti sen. Tās mērķis bija izdaiļot cilvēku ar dažādu ziežu, ierīvējumu, krāsu un masāžu palīdzību.
2.Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
PiemēriPieķeršanās tradicionālajām muzikālajām vērtībām dod daudz pozitīva ar to, ka tā ļauj mūzikai izsmalcināt un izdaiļot cilvēka apziņu.
- Pieķeršanās tradicionālajām muzikālajām vērtībām dod daudz pozitīva ar to, ka tā ļauj mūzikai izsmalcināt un izdaiļot cilvēka apziņu.
- Nav arī mums savas derīgas, lētas literatūras, kas popularizētu zinātni un izdaiļotu jūtas. [Saka Kr. Valdemārs.]
Avoti: 3. sējums