pietvanot
pietvanot parasti 3. pers., -o, pag. -oja
pietvanēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja
1.intrans. Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu). Piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) — par vidi.
PiemēriKad agri aiztaisa krāsni, tad istaba pietvanē.
2.trans. Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
PiemēriKlajas liesmas vairs nebija redzamas. Toties gaiss bija pietvanots ar degoša kūdraspurva dvingu.
Avoti: 6-2. sējums