Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tulpe
tulpe -es, dsk. ģen. -pju, s.
Daudzgadīgs liliju dzimtas augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā. Šī auga zieds ar stublāju.
PiemēriDzeltena tulpe.
  • Dzeltena tulpe.
  • Sarkana tulpe.
  • Tulpju uzziedināšana.
  • Pavasaros vispirms attīstās tulpju lapas. Tās ir lielas, pelēkzaļas, ar lokveida dzīslojumu.
  • Dobēs sanatorijas zālāja vidū tulpes viegli šūpoja savus pavērtos ziedu biķerus.
  • Silvija pieplūkusi pilnas rokas ar tulpēm un staigājusi kā apburta..
  • Amerikā, Alegānu kalnos, biezus mežus veido tulpju koks.. Šim kokam ir lieli, tulpēm līdzīgi ziedi un visai īpatnējas formas lapas, kas pa ziemu nobirst.
Stabili vārdu savienojumiPapagaiļu tulpes. Tulpju koks.
  • Papagaiļu tulpes Tulpju grupa, kurām raksturīgi lieli ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas. Šīs grupas tulpes.
  • Tulpju koks Tulpjukoks, tulpjkoks.
Avoti: 8. sējums