Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tulzna
tulzna -as, s.
Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
PiemēriIeberzt plaukstā tulznu.
  • Ieberzt plaukstā tulznu.
  • Ūdeņainas tulznas sametās plaukstās, pēc tam pārplīsa, asiņoja.
  • Noberzums, par laimi, izrādījās mazs. Papēdī bija uzberzta tulzna.
  • Dakšas kātu viņš tur neērti un neveikli, un viņa rokas ir tulznās. Tas vien jau rāda, ka viņš nav bijis smaga darba strādnieks.
Stabili vārdu savienojumiSēžas (arī sēdes) tulzna.
Avoti: 8. sējums