tūļāties
tūļāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos
tūļoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.; retāk
Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
Piemēri..Dace virtuvē tūļājas un knosās it kā aizmigusi.
- ..Dace virtuvē tūļājas un knosās it kā aizmigusi.
- ..tūliņ kaut kur jāiet, kaut kas jādara, viņš nedrīkst vairs tūļāties ne mirkli...
- Jau sen tēvs būtu mājas viņam nodevis, kā nākas, bet dēls tūļojās ar precēšanos.
Avoti: 8. sējums