tūļīgs
tūļīgs -ais; s. -a, -ā
tūļīgi apst.
1.Tāds, kas nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko dara, rīkojas.
PiemēriTāds pabikls ar sieviešiem un maķenīt tūļīgs jau tas Viļumsons gan bijis..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTūļīgi strādāt.
Avoti: 8. sējums