tūļīgs
tūļīgs -ais; s. -a, -ā
tūļīgi apst.
1.Tāds, kas nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko dara, rīkojas.
PiemēriTāds pabikls ar sieviešiem un maķenīt tūļīgs jau tas Viļumsons gan bijis..
- Tāds pabikls ar sieviešiem un maķenīt tūļīgs jau tas Viļumsons gan bijis..
- Kaut gan meža cūka izskatās smaga un tūļīga, tā tomēr kustībās ir ļoti veikla un ātra.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTūļīgi strādāt.
- Tūļīgi strādāt.
- pārn. Elmārs raudzījās, cik tūļīgi tuvojas rīts. Gausi noskaidrodamās, ziemeļu pamale atklāja nelielu debess stūri kā sidrabpelēku, apledojušu ezeru.
Avoti: 8. sējums