tūļība
tūļība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → tūļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..sieva jau ķēra mēteli un aši iegrūda rokas piedurknēs. «Pagaidi, es gribēju tev...» - «Ja būtu gribējis, būtu arī darījis.».. Ilgonis nožēloja savu tūļību.
Avoti: 8. sējums