dusmas | LLVV

dusmas

dusmas -u, s.; tikai dsk.

1.Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.

PiemēriDusmu lēkme.

Dusmu lēkme.
Dusmas pārgājušas.
Aiz dusmām kliegt.
No dusmām piesarkt.
Valdīdams dusmas, tik tikko dabūju pār lūpām parasto pieklājības sveicienu..
«Bezkaunīgais bērns!» tēvs izsaucās, dusmu pārņemts.
Adelīnai dusmas bija pavisam izgaisušas, un viņa gandrīz jau varēja smaidīt.
Es apsviežos un skrienu projām, aiz dusmām raudādama.
Ko tikai viņa visu nesakliedza tajās savās aklajās dusmās!
Pirmo reizi mūžā Krists no dusmām uz brīdi zaudēja valodu.
Jorens aizsvilstas dusmās, viņam gribas sakliegt uz Lidu..
Bet, tiklīdz viņa sāk aizrādīt un kritizēt vai nu manu ārieni, vai izteicienus, - tad man sanāk dusmas, un viss beidzas ar ķildu.
Beigās viņam uznāk dusmas.

Stabili vārdu savienojumi(Sa)nāk (arī uznāk) dusmas.

(Sa)nāk (arī uznāk) dusmas — Rodas dusmas.
Aiz (arī no) dusmām zaudēt valodu — Dusmās nespēt parunāt.
Aizdot (retāk aizdarīt) dusmas idioma — Sadusmot.
Aizsvilties dusmās — Pēkšņi un strauji sadusmoties.
Aklas dusmas — Dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
Dusmas kāpj kaklā idioma — sar. Saka, ja dusmas kļūst arvien spēcīgākas.
Dusmas vārās idioma — sar. Saka, ja ir ļoti dusmīgs un (parasti) apvalda dusmas sevī.
Dusmu pūce idioma — sar. Saka par sievieti, kas bieži un ātri dusmojas.
Dusmu pūķis idioma — sar. Saka par cilvēku, kas bieži un ātri dusmojas.
Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) idioma — sar. Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
Kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām idioma — sar. Kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
No (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām idioma — sar. Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
Vārīties dusmās idioma — sar. Būt ļoti dusmīgam.

1.1.Liels sašutums. Neapmierinātība.

PiemēriKopš tiem [vācu baronu kundzības] laikiem tautā rūga Nemiers, dusmas, negants naids.

Kopš tiem [vācu baronu kundzības] laikiem tautā rūga Nemiers, dusmas, negants naids.
..rakstā dominē lielas dusmas par šīs [bezkonflikta] teorijas nodarīto postu [literatūrā]..
Ilgai nav dusmu pret Valdu, taču neko pretim viņa Zelmai nesaka.
Mestriene [saimniece] uz mums tur dusmas. No sākuma tā bija atturīgāka, rādījās laipnāka,.. bet vēlāk tapa arvien bargāka..
Gribot negribot man jādomā arī par Robertu. Nāk atkal prātā nepatīkamā scēna viņvakar dārzā. Interesanti, cik ilgi viņš turēs dusmas?

Stabili vārdu savienojumiTurēt dusmas (uz kādu).

1.2.Niknums (dzīvniekiem).

PiemēriKaut kur slinki rej suns. Dzirdams - bez dusmām, aiz gara laika.

Avoti: 2. sējums