valdnieks
valdnieks -a, v.
valdniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
PiemēriValdnieka pavēle.
- Valdnieka pavēle.
- Valdnieka tronis.
- Valdnieka scepteris.
- Sibilla: Kā jūs domājat, kāda veida sieviete bija Marija Antuanete? - Hilmanis: Viņa nebija sieviete. Viņa bija valdniece. - Sibilla: Viņa taču pati nevaldīja? - Hilmanis: Kā ne! Viņa sēdēja uz troņa blakus vīram.
- Tu gribēji - milijoni [miljoni] Lai klausa Tev. Valdniekam tikt.
- Visi brāļi [Jāzepam]: Lai mūžam dzīvo mūsu kungs un valdnieks!
Stabili vārdu savienojumi
- Kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) — Lieto uzrunājot šādu cilvēku vai godbijīgi runājot par viņu.
1.1.Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs.
PiemēriRedzams, ka istabā ilgāku laiku valdnieks bijis vīrietis, sīkie tualetes piederumi, kas vienmēr stāvējuši redzamā vietā, stingrā ierastā kārtībā, tagad šā tā izgrūstīti.
- Redzams, ka istabā ilgāku laiku valdnieks bijis vīrietis, sīkie tualetes piederumi, kas vienmēr stāvējuši redzamā vietā, stingrā ierastā kārtībā, tagad šā tā izgrūstīti.
- Laima cerēja, ka sāncense aizbrauks atpakaļ uz Rīgu un viņa būs atkal vienīgā valdniece pār Andreja sirdi un domām.
Stabili vārdu savienojumi
- Būt kungam un valdniekam (biežāk ķeizaram, ķēniņam, arī pavēlniekam) — Būt pilnīgam noteicējam.
- Pats kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) — Saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
1.2.pārn. Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
PiemēriAfrikāņi mēdza strīdēties un jokot, pārspriezdami, kurš tad īsti esot mežu un savannu valdnieks - lauva, zilonis, degunradzis vai krokodils.
- Afrikāņi mēdza strīdēties un jokot, pārspriezdami, kurš tad īsti esot mežu un savannu valdnieks - lauva, zilonis, degunradzis vai krokodils.
- ..vilks jau nav sumbrs, meža dižais valdnieks, kurš zemgaļu zemē gan vairs retumis ienāk..
- Priedes un lapegles [Čujas traktā] nomaina dižegles, tad kalnu valdnieks - ciedrs.
Avoti: 8. sējums