Paplašinātā meklēšana
Meklējam valdnieks.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
- Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks)
- Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks)
- Kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks)
- Kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars)
- Kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks)
- Pats kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks)
- Pats kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks)
- Pats kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks.)
- Pats kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars)
- Pats kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks)
Atrasts skaidrojumos (53):
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam. Persona, kam ir šāds tituls.
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- bārmenis Bāra īpašnieks vai pārvaldnieks, arī bāra kalpotājs (ārzemēs).
- virsaitis Cilts vadonis. Novada valdnieks. Arī kādas cilvēku grupas vadonis.
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā). Šāda valdnieka tituls.
- neguss Etiopijas valdnieks. Etiopijas valdnieka tituls.
- soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks. Arī fogts.
- hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- ķeizars Impērijas valdnieks. Šī valdnieka tituls.
- mikado Japānas valdnieks. Šī valdnieka tituls.
- grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
- majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam).
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam). Šī valdnieka tituls.
- karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
- kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
- metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas pārvaldnieks.
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- imperators Lielas monarhijas valdnieks. Valdnieka tituls. Ķeizars.
- velns Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Sātans.
- sātans Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Velns.
- markgrāfs Markas [3] (2) pārvaldnieks (ar plašākām tiesībām nekā pārējiem grāfiem).
- mežzinis Mežniecības pārvaldnieks (līdz 1957. gadam).
- kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara. Šī valdnieka tituls.
- mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
- despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
- princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks. Šāda valdnieka tituls.
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā).
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos). Augsts dižciltīgo tituls.
- komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
- autokrāts Patvaldnieks, neierobežots, vienpersonisks valdnieks.
- patvaldonis Patvaldnieks.
- tirāns Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs valdnieks. Arī despots (1).
- pilskungs Pils un tās novada valdnieks vai pārvaldnieks. Administratīvas teritorijas pārvaldnieks.
- kastelāns Pils uzraugs. Sabiedriskas (retāk privātas) celtnes pārvaldnieks (dažās zemēs).
- sinjors Pilsētvalsts valdnieks (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam).
- valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos.
- menedžeris Profesionāls administrators, pārvaldnieks, kādu jautājumu kārtotājs.
- gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis.
- pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību. Arī provinces pārvaldnieks.
- imperators Senajā Romā - karavadonis, vēlāk valdnieks. Karavadoņa, vēlāk valdnieka tituls.
- prokurators Senajā Romā - provinces pārvaldnieks.
- prokurators Senajā Romā - saimniecības pārvaldnieks. Tiesas pilnvarotais. Ierēdnis, kas vāca nodokļus.
- stārasts Stārastijas pārvaldnieks. Monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
- dalailama Tibetas augstākais garīdznieks un valdnieks.
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- valstība Valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks.
- dodžs Vēlēts valdnieks senajās Venēcijas un Dženovas republikās (līdz 18. gadsimta beigām).
- virsmežzinis Virsmežniecības pārvaldnieks (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam un no 1991. gada).
- nabobs Zemes pārvaldnieks (Indijas provincēs, kas atdalījušās no Lielo Mogolu impērijas).
valdnieks citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV