Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vienvaldnieks
vienvaldnieks -a, v.
vienvaldniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Valdnieks, kam ir vienpersoniska vara (valstī, organizācijā).
Piemēri«Arī godīgs cilvēks kļūst ļauns, ja viņa rokās ilgstoši atrodas neaprobežota vara. ..tādēļ nevienu nedrīkst pacelt vienvaldnieka tronī.»
  • «Arī godīgs cilvēks kļūst ļauns, ja viņa rokās ilgstoši atrodas neaprobežota vara. ..tādēļ nevienu nedrīkst pacelt vienvaldnieka tronī.»
  • Tā vienvaldnieka stāvoklis vērtīgās cilvēciskās īpašības pakļauj paštaisnībai un uzpūtībai, un «cēzarisma gars» kļūst reakcionārs..
  • pārn. Nē, es neesmu vienvaldnieks savā kolektīvā - mēs izrādi veidojam kopīgi, bet režisoram jābūt savai nostājai, saviem principiem.
Avoti: 8. sējums