vienurīt
vienurīt apst. 
Vienu rītu, kādu rītu. Vienrīt. 
PiemēriVienurīt es pamodos un pats nesapratu, kas istabā savādāk.
- Vienurīt es pamodos un pats nesapratu, kas istabā savādāk. 
- Vienurīt tēvs aizslapstījies jau bez gaismas, pirms Klinta vēl nav modusies.. 
- Vienurīt Žubīte, saulei pretī steigdamās, bija aizgājusi tik tālu no mājas, ka nesadzirdēja vairs vīra saucienus. 
Avoti: 8. sējums