Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienvaldnieks
vienvaldnieks -a, v.
vienvaldniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Valdnieks, kam ir vienpersoniska vara (valstī, organizācijā).
Piemēri«Arī godīgs cilvēks kļūst ļauns, ja viņa rokās ilgstoši atrodas neaprobežota vara. ..tādēļ nevienu nedrīkst pacelt vienvaldnieka tronī.»
Avoti: 8. sējums