virsaitis
virsaitis -ša, v.
virsaite -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilts vadonis. Novada valdnieks. Arī kādas cilvēku grupas vadonis.
PiemēriKuršu virsaitis.
- Kuršu virsaitis.
- Lībiešu virsaitis.
- Sirotāju virsaitis.
- ..pilī valdīja virsaitis, kura pavēlēm vajadzēja paklausīt,.. viņš sargāja no sveša ļaunuma un stiprākā pārestībām, sprieda taisnu tiesu un samierināja strīdniekus.
- Uģis ir možs zēns, viņš ir lepns, ka var kalpot Indulim - virsaitim un lieliskam karavīram.
- Taurētāji taurēja ilgi un svinīgi, un ļaudis saprata, ka tuvojās virsaitis Tālivaldis.
- Vīri klusēdami noņēma savas caunenes [caunu cepures] un nolieca galvas, tā atdodot pēdējo sveicienu novada virsaitim.
- Nepatikšanas sagādāja arī [afrikāņu] cilšu vadoņi. Kāda virsaite sagūstīja trīs ekspedīcijas locekļus,.. sakala viņus važās un mēģināja izdabūt no Stenlija krietnu izpirkumu..
Avoti: 8. sējums