Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
virsa
virsa -as, s.
1.Virsējā, augšējā daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam).
PiemēriVārtos ir nedaudz sliktāki žūšanas apstākļi nekā zārdos, jo tajos [zālāja] krāvuma virsa nav vertikāla, bet slīpa.
1.1.Virsējā, ārējā puse (parasti apaviem, apģērbam).
PiemēriApavu virsas piegriezums.
1.2.Virsējā kārta, slānis (parasti vielai). Virskārta (parasti pārtikas produktam).
PiemēriŪdens virsas temperatūra [gada] lielāko daļu.., sevišķi Rīgas jūras līcī, vidēji ir augstāka nekā gaisa vidējā temperatūra.
2.Virsma1.
PiemēriNoslaucīt putekļus no galda virsas.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 8. sējums