virsājs
virsājs -a, v.
viršājs -a, v.; retāk
1.Viršu audze, arī viršu cers.
Piemēri..bez takas šķērsojuši lielu, pārziedējušu virsāju, beidzot nonācām pie šķūņa.
1.1.Viršiem apaugusi vieta.
PiemēriTie [paegļi] aug arī viršājos, sausos pauguros, norās, retāk - sūnu purvos.
Avoti: 8. sējums