Paplašinātā meklēšana
Meklējam virsa.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (14):
- Izdeldēt no zemes virsas
- Izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus)
- Izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus)
- Izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsus (biežāk virsas)
- Izputēt no pasaules (arī no zemes virsas)
- Izputēt no zemes virsas (arī no pasaules)
- Nolādēt no zemes virsas
- Nolādēt no zemes virsas (retāk virsus)
- Nolādēt no zemes virsas (retāk virsus)
- Nolādēt no zemes virsus (biežāk virsas)
- Noslaucīt (arī izdeldēt) no zemes virsas (retāk virsus)
- Noslaucīt (arī izdeldēt) no zemes virsas (retāk virsus)
- Noslaucīt (arī izdeldēt) no zemes virsus (biežāk virsas)
- Noslaucīt no zemes virsas
Atrasts skaidrojumos (110):
- šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
- vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
- Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- Relatīvais aug stums Augstums virs patvaļīgi izvēlēta zemes virsas līmeņa.
- virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa (1).
- pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
- pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
- ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
- Sniega putra Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
- pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virsas (1), no augšas.
- galvvidus Galvas (1) virspuse. Galvvirsa.
- galvasvirsa Galvvirsa.
- Ūdens spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu.
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
- meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
- paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos (piemēram, pacēlums, mugura).
- kalnvirsa Kalna virsa, augstākā vieta kalnā.
- nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
- Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
- pasēja Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
- takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos).
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
- apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
- planētājs Mašīna zemes virsas planēšanai. Arī greiders.
- mēnesnīca Mēness gaisma. Šīs gaismas radīts apgaismojums uz Zemes virsas.
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem).
- uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums. Pakalns.
- pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums. Uzkalns.
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- kalns No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem). Nozīmīgs paugurs (piemēram, pēc augstuma).
- nost Norāda, ka (kas) virzas, tiek virzīts prom (no kā virsas).
- ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām. Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
- nivelēt Noteikt (zemes virsas punktu) augstuma starpību.
- Pelaģiskie organismi Organismi, kas apdzīvo ūdenstilpi no tās virsas līdz dibenam.
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
- apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
- apputināt Pārklāt (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
- apputēt Pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
- nogrābstīt Pavirši nolasīt, novākt (parasti no virsas).
- paleja Pazemināta vieta zemes virsā. Vieta zemes virsas pacēluma, paugura piekājē, arī ielejas, gravas lejasdaļā.
- līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
- reljefs Planētas virsas formu kopums, konfigurācija.
- makroreljefs Planētas virsas lielās formas vai lielo formu daļas.
- slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
- mikroreljefs Planētas virsas sīkās formas vai lielo formu detaļas.
- plakankalne Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu, upju erozijas saposmotu virsu.
- plītsvirsa Plīts virsa.
- orogrāfija Reljefa īpatnību kopums (kādā Zemes virsas daļā).
- apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu, šīm parādībām raksturīgs.
- hidroloģisks Saistīts ar Zemes virsas ūdeņiem, tiem raksturīgs.
- ģeodēzisks Saistīts ar Zemes virsas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs, šādai mērīšanai, attēlošanai raksturīgs.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai. Sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas. Apkārtējā vide. Tāla, plaša apkārtne (ārpus savām mājām).
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- Ģeogrāfiska ainava Savstarpēji saistītu dabas parādību komplekss noteiktā Zemes virsas daļā.
- kalns Sēdam zemes virsas pacēlumam līdzīgs veidojums.
- klāt Segt (ko) no virsas (piemēram, par audumu).
- vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
- rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- migla Slānis atmosfērā pie Zemes virsas, kurš sastāv no sīkām higroskopiskām daļiņām (pilieniem, kristāliem), kas radušās, ūdens tvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
- krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
- nosmelt Smeļot atdalīt no virsas (daļu).
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
- smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
- plakandibena Tāds, kam ir plakana virsa (par cepuri).
- platvirsas Tāds, kam ir plata virsa.
- plakans Tāds, kam ir samērā līdzena horizontāla virsa (par reljefa veidojumiem, to daļām).
- piezemēs Tāds, kas atrodas tuvu zemes virsai.
- vaļējs Tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
- virspusējs Tāds, kas redzams no virsas, virspuses (2), tāds, ko ievēro vispirms (piemēram, par izskatu, formu u. tml.). Arī ārējs (3).
- sēsties Tuvoties (zemes virsai), arī kļūt blīvākam, koncentrētākam (pie zemes virsas) - par miglu, dūmiem u.tml.
- Sniega putra Ūdenī peldoši drupataini sniega sakopojumi. Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā. Ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni. Zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.).
- ūdensvirsa Ūdens virsa.
- ūdenslīmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes. Ūdens līmenis.
- Ūdens līmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes. Ūdenslīmenis.
- Upes kritums Upes iztekas un ietekas ūdens virsas augstuma starpība.
- pakare Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- vižņi Uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus.
- virszeme Uz zemes virsas, virsmas, zemes virspusē.
- viņpasaule Vieta zem zemes virsas, kur mīt mirušie.
- lando Virsbūve slēgta tipa vieglajam automobilim, kura virsa atsedzama tikai virs aizmugures sēdekļiem.
- virsne Virsējā kārta, slānis (pārtikas produktam). Arī virsa (1).
- teritorija Zemes (arī citu planētu) virsas daļa (ar sauszemi, ūdeņiem, gaisa telpu, zemes dzīlēm), kurā ir izplatīta kāda dabas parādība vai ar cilvēka dzīvi un darbību saistīta parādība vai kura pieder noteiktai valstij, iestādei, organizācijai, personai u. tml. un kurai ir noteiktas robežas un platība.
- augstiene Zemes virsas daļa, kas paugurainā līdzenumā paceļas attiecībā pret apkārtējo teritoriju augstāk par 200 metriem (Latvijā - par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
- pamatne Zemes virsas iedobuma zemākā daļa.
- Cilu kalni Zemes virsas pacēlumi, kas veidojušies, dažām zemes garozas daļām iegrimstot, citām paliekot agrākajā līmenī.
- plato Zemes virsas pacēlums, kam ir līdzena vai viļņota virsa un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
- morfoloģija Zemes virsas reljefa formas, to izveidošanās, attīstība, izvietojums.
- Ģeogrāfiska karte Zemes virsas vai tās daļas pēc mēroga samazināts attēls.
- platība Zemes virsas, parasti norobežota, daļa, kas ir aizņemta (ar ko), arī paredzēta (kam).
- pasaule Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas.
- zeme Zemeslodes virsa kā cilvēku dzīves un darbības vieta. Pasaule (3).
- ģeodēzija Zinātne par metodēm Zemes formas, izmēru, gravitācijas lauka noteikšanai, kā arī Zemes virsas vai tās daļu mērīšanai, attēlošanai plānos un kartēs.
- ģeomorfoloģija Zinātne par Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu.
- morfoloģija Zinātne, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu. Ģeomorfoloģija.
virsa citās vārdnīcās:
MLVV