Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
planētājs
planētājs -a, v.
planētajā -as, s.
1.Darītājs → planēt [2].
2.v.; tehn. Mašīna zemes virsas planēšanai. Arī greiders.
PiemēriVēlāk no Igaunijas saņēmām planētāju, ar kuru iekārtojām Rūjienas-Mazsalacas ceļu.
Avoti: 6-2. sējums