piezemēs
piezemēs ģen., nelok.
1.Tāds, kas atrodas tuvu zemes virsai.
PiemēriPiezemēs vējš.
1.1.Tāds, kas atrodas pie augsnes virskārtas, tās tuvumā (parasti par augu daļām).
Piemēri..piezemēs lapas [relejiem] ziedēšanas laikā nokalst.
Avoti: 6-2. sējums