plakankalne
plakankalne -es, dsk. ģen. -ļņu, s.; ģeogr.
Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu, upju erozijas saposmotu virsu.
PiemēriKaila plakankalne.
- Kaila plakankalne.
- Augsta plakankelne.
- Plakankalnes ledājs.
- Aimaras ciltis aizņēma gandrīz trešdaļu no inku valsts un mitinājās tās dienvidu daļā, plakankalnēs plaša rajonā ap Titikakas ezeru.
- Katrovas plakankalne, aktīvu vulkānu rajons, atrodas salas dienvidos un aizņem ap 500 kvadrātkilometru lielu platību.
- Rītausma, no okeāna puses nākdama, vispirms pamodina virsotnes, kas augsti izslējušās pāri paugurainajai plakankalnei..
Avoti: 6-2. sējums