plakans
plakans -ais; s. -a, -ā
plakani apst.
1.Tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu, biezumu un kuram parasti ir līdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, vielu veidojumiem).
PiemēriPlakana kārba.
Stabili vārdu savienojumiPlakana virsma.
1.1.Par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām, arī par dzīvnieku ķermeni.
PiemēriPlakana plauksta.
Stabili vārdu savienojumiPlakanie tārpi.
1.2.pārn. Tāds, kam ir raksturīgs vienpusīgums, šauri uzskati, šaura izpratne.
PiemēriPusaudžu taisnības izjūta, ja tā varētu sacīt, ir ārkārtīgi plakana un šauri norobežota..
2.Tāds, kam ir samērā līdzena horizontāla virsa (par reljefa veidojumiem, to daļām).
PiemēriPlakana kalna virsotne.
2.1.Tāds, kam nav ieliekumu vai izliekumu (par priekšmetiem, to daļām).
PiemēriGrozs bija pīts pēc Zeinala muguras: viena mala plakana, lai labāk piegulētu mugurai, otra apaļa.
2.2.Tāds, kam ir mazāks izvirzījums nekā parasti (par ķermeņa daļām). Tāds, kura daļām ir mazāks izvirzījums nekā parasti (par seju).
PiemēriPlakans deguns.
2.3.Tāds, kurā veido ko tā, ka tam nav ieliekumu vai izliekumu (par darbību, procesu). Arī plakanisks.
PiemēriPlakans griezums.
3.mat. Tāds, kam visi punkti atrodas vienā un tai pašā plaknē.
PiemēriPlakana ģeometriska figūra.
Stabili vārdu savienojumiPlakanā pēda.
Avoti: 6-2. sējums