Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
plakankalne
plakankalne -es, dsk. ģen. -ļņu, s.; ģeogr.
Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu, upju erozijas saposmotu virsu.
PiemēriKaila plakankalne.
Avoti: 6-2. sējums