tece
tece teces, dsk. ģen. teču, s.
1.parasti vsk. Darbība, process → tecēt [1].
2.Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā. Ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
PiemēriStrauja tece.
2.1.Upe, kanāls u. tml.
PiemēriNelielā tece nav nepārvarams šķērslis, lai no viena [skudru] pūžņa apsaimniekotu abus krastus.
Stabili vārdu savienojumiAugšas tece. Lejas tece.
3.Šķidruma plūdums, plūsma.
PiemēriToreiz centrālapkures galvenokārt ierīkoja ar pašteci un apakšējo sadali; tikai pēc kara pārgāja uz piespiedu teci un augšējo sadali..
4.Sūce.
PiemēriTece degvielas vados.
4.1.Caurums, sprauga, pa kuru plūst šķidrums.
Piemēri..Kirejevs naktī, lietum līstot, grasās piecelties, lai jumtaugšā aizdarītu teci, pa kuru mājā ieplūst ūdens.
Avoti: 7-2. sējums