te1
te apst.
1.Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šeit. Pretstats: tur1.
PiemēriKad Līvija pēc brītiņa paskatījās atpakaļ, Andrejs bija jau aizgājis. Tagad viņa vēlējās, kaut viņš vēl būtu te.
1.1.Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
Piemēri..ir patīkami palikt uz vietas te, kur nav ne šķembu, ne sīvu dūmu, ne neredzamu briesmu..
1.2.savienojumā ar pers. vietn. vai lietv., kas apzīmē personu. Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
PiemēriEs te pie jums, Es jūsu vidū - Pie jūsu pleca, Jūsu sirds.
2.Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: tur2.
Piemēri..Brīviņu pļāvēji skatījās. Meitas ar padevīgu cieņu, pat nemēģinādamas iedomāties, ka te kāds varētu priekšstrādniekam [pļaušanā] līdzi tikt.
3.Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties. Pēkšņi.
PiemēriKo tagad darīt? Uz mājām? Nē! Ko tur lai iesāk viens pats? Te viņam kaut kas iešāvās prātā. «Kā būtu, ja es viņus [citus zēnus] tur mežā pabaidītu?»
Avoti: 7-2. sējums