Paplašinātā meklēšana

Meklējam te.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (14):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
Pa(dot) dievpalīgu (Pa)teikt «dievs palīdz!».
(Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Uz)tīt spoli (uz)tīt uz spoles kādu materiālu.
Akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš. Pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
abatija Abata pārvaldītais klosteris kopā ar šim klosterim piederošo teritoriju.
Telefona grāmata Abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums.
slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai.
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
Aukstais abscess Abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
Absolūtā nulle Absolūtās temperatūras atskaites sākumpunkts (273,16 °C).
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
oftalmoskopija Acs dibena apskate ar oftalmoskopu.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izsacīt (2).
izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izteikt (2).
prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā).
ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos. Attiecīgā teritorija.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
apvidus Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta, Padomju Savienībā līdz 1930. gadam.
departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs).
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē). Arī stārasta (1) muiža.
municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā). Vaivadija (2).
vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā). Vojevodiste (2).
pagasts Administratīvi teritoriāla vienība apriņķī (Latvijā no 1866. gada līdz 1949. gadam).
mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība.
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs). Celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
sinharmonija Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim.
prātula Aforisms, sentence.
konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
bez Agrāk par (noteiktu laiku).
stāvs Agregāts (materiālu) spiedapstrādei.
Ciets agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti. Bisīte.
agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
Aģitācijas brigāde Aģitatoru grupa, kas veic aģitācijas darbu noteiktā rajonā.
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
dumpot Aicināt uz dumpi [1]. Radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana. Atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš. Terminēts aizdevums.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
Izņemt atvaļinājumu Aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā.
izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. uml.).
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā. Ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā). Arī pazaudēt.
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā). Iesniegties.
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.). Aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.).
aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību).
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam. _imperf._ Dambēt ciet.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
protektors Aizstāvis, aizbildnis. Ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
aizsteigt Aizsteigties (1).
aizsteigt Aizsteigties (2).
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
aizjozt Aiztaisīt (jostu). Aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus). _imperf._ Tepēt ciet.
aizķitēt Aiztepēt.
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
āte Akmeņplekste.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
nonakords Akords, ko veido četras tercas.
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta. Masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
Komēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai.
Traģēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai.
koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī).
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā). Arī līdzjūtība.
pretspars Aktīva pretestība pret (ko).
ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte.
pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
Arhitektūras akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
masalas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu platnītes dziedzera iekaisums.
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
Grupu teorija Algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
Grupu teorija Algebras. Nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma. Patekas.
narcise Amariļļu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām.
klīvija Amariļļu dzimtas daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
pulksteņlabotājs Amatnieks, kas labo pulksteņus.
bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
brālība Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Amats, cunfte.
amats Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Cunfte, brālība.
mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
kasieris Amatpersona, kas pārzina kasi. Amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, arī satiksmes līdzeklī).
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
palīgs Amatpersona, kas strādā attiecīgas augstākstāvošas amatpersonas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
arods Amats. Speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā. Kars.
pornogrāfija Amorāls, piedauzīgs, naturāls kā seksuāla attēlojums (parasti literatūrā, attēlos, kinofilmās).
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais.
dubultkvartets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti). Oktets.
raidantena Antena radioviļņu izstarošanai.
uztvērējantena Antena radioviļņu uztveršanai.
Rāmja antena Antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles.
sulfadimezīns Antibakteriāla zāļu viela.
stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
klasika Antīkie literatūras un mākslas darbi.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
rozete Apaļā, plašā mezglā sasieta lente.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
sfigmomsnometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru sausa un saslapināta - rādījumiem.
aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
kompass Aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai.
polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
kolorimetrs Aparāts krāsu intensitātes noteikšanai.
reogrāfs Aparāts ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšanai.
laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai. Telegrāfa aparāts.
televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība. Arī dāvana.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Kara kuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
aizskart Apdraudēt, ierobežot (tiesības, intereses u. tml.).
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti u. tml.) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
Notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) Apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo.
Notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) Apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo.
satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
Beznoteces baseins Apgabals, kam nav noteces uz jūru.
robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas.
pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus).
izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus). Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
mitināt Apgādāt, nodrošināt ar eksistencei nepieciešamo.
Dot maizi Apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās).
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Prožektors.
prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Starmetis.
laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie fondi un apgrozības fondi vērtības izteiksmē.
Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie fondi un apgrozības fondi vērtības izteiksmē.
sagatavoties Apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas). Trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu).
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas. Virsdrēbes (2).
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos (sadzīves, darba u. tml.) apstākļos.
kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
garums Apjoms (piemēram, tekstam).
apkaime Apkārtējā teritorija. Apkārtne.
cits Apkārtējie, pārējie (pretstatā kam vienam, noteiktam).
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
vidus Apkārtne, teritorija.
negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
aplodēt Apklāt ar lādējamo materiālu (pirms lodēšanas).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai. Apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī). Apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā). Novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
kakts Apmešanās vieta. Dzīvesvieta. Miteklis.
aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu. Pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu. Piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
apmalot Apņemt ar līnija, ornamentu vai vinjeti (tekstu vai attēlu).
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
pašappute Appute, kas norisinās vienā un tai pašā divdzimumu ziedā.
kukaiņappute Appute, kurā ziedputekšņus pārnes kukaiņi.
saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
apputināt Apputeksnēt.
parafrāze Aprakstoša izteiksme, vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem.
integrēt Aprēķināt integrāli.
izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu, izmaksu vai apmaksu.
nocenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā). Šādam postenim paredzēta celtne.
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora.
inspekcija Apskate, pārbaude.
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes Pārklāt ar skujām.
apsoļot Apstaigāt (kādu teritoriju).
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņceļš.
likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņgaitas.
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai noteiktu (kā) nozīmi, jēgu.
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
pleķis Apstrādājams zemes gabals. Arī kādas teritorijas vieta, laukums.
drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
ekscerpēt Apstrādāt (tekstu), izrakstot no tā vārdus vai teksta daļas.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi.
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs.
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli). Noapaļots.
kakts Apvidus (parasti nomaļš). Nomaļa vieta (kādā teritorijā). Nostūris.
robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
numurēt Apzīmēt (ko) ar cipariem, to kopām noteiktā secībā.
pikets Apzīmēts trases punkts (plānā vai teritorijā).
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus. Apkrāpt.
meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
polsteris Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
Deju grīda Ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
divriteņu Ar diviem riteņiem.
dūlēt Ar dūmekli dūmot bites.
uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt. Nošņākt (2).
nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt. Nošņākties (2).
pašņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu. Iedzeltens. Arī dzeltenbalts.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
fiksēt Ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra.
iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu). Iekarot.
fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates.
fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
fotoplate Ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai.
plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
Sisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
Izsisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
pārvelties Ar grūtībām, negribīgi, lēnām tikt izteiktam.
viļāt Ar grūtībām, neskaidri teikt, runāt (ko).
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt. Izelst.
regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
Ar pilnu tvaiku Ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti. Ar pilnīgu atdevi.
nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
celibāts Ar īpašu (obligātu) solījumu saistīta garīdznieku, mūku atteikšanās no laulības dzīves uz visu mūžu.
potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgu vielas kārtu pārklāta metāla plāte, uz kuras pārnes zīmējumu.
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar pavērtu (arī vaļēju) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
nopakot Ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā savienot (orgānu daļas).
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
karogs Ar lēmumu noteikts apbalvojums šāda simbola veidā.
kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
kārs Ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu.
likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi. Ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
nodibināt Ar likumu noteiktā kārtībā konstatēt (ko juridiski nozīmīgu).
ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
apsūdzība Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
Dekrēta laiks Ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
aizsardzība Ar likumu noteikts nodrošinājums.
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
pareģot Ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (noteikta kustību secība, arī noteikts priekšmetu novietojums).
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties (4).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
vokatīvs Ar nomenu izteikta uzrunas forma.
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms. Ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
jeb Ar partikulu «vai» ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi. Ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
plastikāts Ar plastikāciju, plastifikāciju iegūta viela, materiāls.
iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
tarēt Ar precīzām metodēm noteikt (kā) masu.
Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko). Ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
Spiest sevi Ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai).
izkulties Ar pūlēm izkļūt (parasti no materiālām grūtībām).
(Iz)dabūt pār lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
Pārdabūt pār (arī pāri) lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
Dabūt pār lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
Izdabūt pār lūpām Ar pūlēm pateikt, izrunāt.
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
Uzsisties uz augšu Ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
spiest Ar pūlēm, grūtībām teikt, runāt (ko).
saskriet Ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt.
izspiest Ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt.
aizputeņot Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).
peilēt Ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu.
mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts. Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu). Veidot burtus (ar rakstāmrīku).
Rakstītais vārds Ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
laulība Ar reliģisku ceremoniju noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni.
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
manuskripts Ar roku rakstīts (parasti sens) teksts.
rokraksts Ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē).
manuskripts Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
Saules meita Ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
pieļaut Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku). Tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
zvanīt Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
apsist Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni. Nosist.
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.). _imperf._ Rauties nost.
lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
saspiest Ar spiedienu izveidot (ko). Ar spiedienu izveidot (ko noteiktā formā).
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm uzrakstīts teksts.
trenkt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru. Ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
mecotinta Ar šādu iespiedformu iegūtais teksts, attēls.
zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
Taustīt pulsu Ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
siltināt Ar tehniskiem līdzekļiem panākt, ka (kur) izplatās siltums, ka (kas) kļūst siltāks vai silts.
kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot (oriģinālam pilnīgi atbilstoši vai līdzīgi).
saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu). Arī publicēt (parasti periodikā).
spiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
iedzert Ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
kalt Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
skaldīt Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
kalt Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu). Ar triecieniem drupināt.
sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm. Šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
izmest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu).
izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu). Izmest (5).
izlikt Ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu). Likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu).
anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
Par varu (arī vari, arī varēm) Ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību.
vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
vienstobra Ar vienu stobru (par šauteni).
izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
nozvanīt Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu.
sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija. Arī sniega sega, parasti bieza.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
ārsiena Ārējā siena (telpai, celtnei).
ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
otoskopija Ārējās auss ejas un bungādiņas apskate ar auss spoguli.
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana. Argumentu kopums. Arī pamatojums.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā.
orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja.
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai). Postaments.
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
arhitekts Arhitektūras speciālists.
Mauru stils Arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
gotika Arhitektūras un tēlotajās mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 15. gadsimtam.
monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai. Arī piemineklis.
racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
brīnums Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Pašpalīdzības kase, arī savstarpējās palīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
objekts Ārpus cilvēka un neatkarīgi no cilvēka apziņas eksistējošā ārējā pasaule, materiālā realitāte.
Zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Ārpus telpām.
Brīvā gaisā Ārpus telpām.
Zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Ārpus telpām.
Uz klaja lauka, arī klajā laukā Ārpus telpām.
Uz klaja lauka, arī klajā laukā Ārpus telpām.
laukā Ārpus telpām. Ārā (1). Pretstats: iekšā.
Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
ārā Ārpus telpām. Laukā. Pretstats: iekšā.
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
arsēniks Arsēna oksīds, ko lieto medicīnā un tehnikā.
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
psihoterapija Ārstēšana ar sistemātisku psihisku iedarbību.
piroterapija Ārstēšana, kurā izmanto ķermeņa temperatūras mākslīgu paaugstināšanu.
skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi un ko lieto ārstniecībā.
Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
Ādas raudze Ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
ekstraordinārs Ārštata. Tāds, kam nav katedras.
sfigmomanometrija Arteriālā asinsspiediena mērīšana ar sfigmomanometru.
Artēriju skleroze Arterioskleroze.
Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
valūta Ārvalstu nauda (kredītbiļetes, monētas u. tml.).
krīze Asa (parasti materiālo vērtību) nepietiekamība.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
asaris Asaru dzimtas zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
pārasfaltēt Asfaltet vēlreiz, no jauna.
atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam).
knābt Asi, arī dzēlīgi teikt.
tecināt Asināt (ko) ar tecīlu.
līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
palīgasinsrite Asinsrite, ko nodrošina ar mākslīgās asinsrites aparāta palīdzību.
asinscirkulācija Asinsrite.
asinsriņķošana Asinsrite.
Asins rite Asinsrite.
Limfātiskā sistēma Asinsrites sistēmas daļa, pa kuru plūst limfa.
notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni. Asprātības.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
astra Astere.
salātene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar pienenei līdzīgiem ziediem (piemēram, cietpiene, mīkstpiene, rūgtpiene).
plostbārdis Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem.
rūgtpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām, dzelteniem mēlveida ziediem kurvīšos.
salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem.
usne Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, parasti dzeloņainām, lapām.
miķelīte Asteru (kurvjziežu) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu. Saulgrieze (1).
saulgrieze Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu.
vībotne Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
pūtele Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi.
tausagizs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku.
mīkstpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
virsaste Astes virspuse.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu, redzamo stāvokļu noteikšanu.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
alga Atalgojums par paveikto. Atzinība, pateicība.
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
pretvizīte Atbildes vizīte.
atrunāt Atbildēt, atteikt.
Būt pa kabatai Atbilst materiālajām iespējām.
Izturēt pārbaudi Atbilst noteiktām normām, prasībām.
aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
Valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
Valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
labi Atbilstoši noteiktam prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei Tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
atkarot Atbrīvot (no kādas ietekmes, varas).
tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
Izmest (arī izsviest) uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
Izsviest (arī izmest) uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
atūdeņot Atbrīvot no ūdens (kādu vielu, materiālu).
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes. Kļūt laicīgam.
šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē).
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
atputēt Atdalīties putekļu veidā.
kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
ateists Ateisma piekritējs.
bezdievība Ateisms.
teleateljē Ateljē, kas uzstāda, regulē un labo televizorus, to antenas.
radioateljē Ateljē, kurā labo radioaparātus.
atelsa Atelpa.
atelsāties Atelsoties.
atelst Atelsties. Atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
Gatavības apliecība Atestāts par vidējo izglītību.
pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas).
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
rubāto Atkāpe no stingra tempa.
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u.tml.
dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
zvanīt Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt.
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā). Attēlot.
Ķert uz (arī pie) vārda Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu). Atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
konstatēt Atklāt, izzināt. Ievērot, arī noteikt.
karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
(Ie)mest sejā (arī acīs) Atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
Mest acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
Spļaut acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
(Pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
(Pa)teikt skaidru patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
filokartija Atklātņu, grāmatzīmju vākšana, sistematizēšana un pētīšana.
krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības). Atlicinot, neiztērējot vairot.
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
honorārs Atlīdzība par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Lokalizētā amnēzija Atmiņas zudums par noteiktu laika posmu.
pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
debess Atmosfēras daļa virs valsts teritorijas.
atdauzīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana.
Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
provinciālie Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē). Cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
atvaļa Atpūta, atelpa.
kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
Vēja slota Ātra straujas dabas sieviete.
presto Ātrā tempā (ātrāk par alegro).
pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejoša vai lejupejoša skaņu secība.
alegro Ātrā tempā.
stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu.
birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma.
Vēja slota Ātra, straujas dabas sieviete.
Panorāmas ritenis Atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
potencēt Atrast (skaitli, izteiksmi) pēc logaritma.
atrisināt Atrast atbildi (mīklai, šaha, dambretes uzdevumam u. tml.).
Piesiet (savu) sirdi Atrast ko interesantu, aizraujošu.
sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
atbildēt Atrast, pateikt (atrisinājumu, atbildi, risinot kādus jautājumus, problēmas).
apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) - par fronti.
peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā.
novietojums Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai).
novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).
klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
torpēdkuteris Ātrgaitas kara kuteris, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
attraukt Ātri atbildēt, atteikt.
plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus. Šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām. Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā. Apdzīt [1].
pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties.
aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties. Aizskriet.
pārsviest Ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku.
pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
traukt Ātri runāt, teikt (ko).
steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
No acīm nolasīt Ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
Pārskriet ar acīm Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt). Traukties.
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
aizgūtnēm Ātri, lielā steigā. Tā, ka tik tikko pagūst.
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt. _imperf._ Drāzties prom.
apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp. _imperf._ Drāzties šurp.
iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā).
iedrāzties Ātri, steigā ieskriet (kur iekšā).
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet cauri (kam), caur (ko).
nogrūst Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt.
nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt.
pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
panesties Ātri, steigā pavirzīties, padrāzties.
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1).
drāzties Ātri, steigā skriet.
drāzt Ātri, steigā skriet. Drāzties.
nesties Ātri, steigā skriet. Drāzties.
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.). Mesties.
iegrūst Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot.
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā). Atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās). Pakaļ.
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
posms Atsevišķa (kādas sistēmas) vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai). Istaba.
celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem.
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
komponente Atsevišķa sastāvdaļa (fizikālam vai matemātiskam lielumam).
kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām.
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām. Atrautība no sabiedrības.
īpašs Atsevišķi izteikts, arī par sevišķu uzsvaru izteikts.
individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums. Personība.
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēts pārstāvniecības orgāns (piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā). Likumdošanas orgāns (Austrijā).
atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu. no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.). Zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
izzināt Atspoguļot un atveidot domāšanā (īstenību, tās parādības).
rindstarpa Atstarpe starp iespiesta teksta rindām.
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
Relatīvais mods Atstāstījuma izteiksme.
pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
atsteigt Atsteigties.
Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā.
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
aizliegties Atteikt, atsacīt (lūgumu, prasību). Liegt, nedot (prasīto).
liegties Atteikties (ko darīt).
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties).
Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
(Pār)vilkt krustu (pāri) Atteikties (no kā).
atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
Nokratīt pīšļus no (savām) kājām pareti Atteikties no (savas) pagātnes. Atteikties no visa, kas bijis.
Likt nost amatu (arī pilnvaras) Atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu Atteikties no dotā solījuma.
Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu Atteikties no dotā solījuma.
Nolikt amatu Atteikties no ieņemamā amata.
demobilizēties Atteikties no iniciatīvas, darbības.
Atmest domu Atteikties no kāda nodoma.
Nolikt pilnvaras Atteikties no pilnvaru izmantošanas.
Nolikt pilnvaras Atteikties no pilnvaru izmantošanas.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Sviest (arī mest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
uzņēmums Attēla iegūšana uz gaismjutīgiem materiāliem ar īpašām optiskām ierīcēm. Fotogrāfija (1).
aberācija Attēla neprecizitāte, kas rodas optiskajās sistēmās.
piekrāsot Attēlot (faktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
zīmēt Attēlot (īstenības un iztēlē radušās formas) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā). Izskaistināt.
uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
atklāt Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā).
ilustrācija Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu.
trafarets Attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
Normāla koncentrācija Attiecība starp izšķīdinātās vielas ekvivalentu daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā. Tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās. Nerealitāte.
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
grebums Attiecīgā tehnika.
rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku.
materiālisms Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci. Cilvēcība, arī humanitāte.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
atputekļot Attīrīt no putekļiem.
kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
dinamika Attīstības gaita, izmaiņa dažādu faktoru ietekmē.
pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība.
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
reproducēt Atveidot (skaņu) - par tehniskiem līdzekļiem, skaņu ierakstiem u. tml.
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā.
spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru aci iekļūst gaismas stari. Zīlīte.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
uzslava Atzinīgs, īsi pateikts vērtējums (kādam).
regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
apstiprināt Atzīt par pareizu. Pievienoties (kādam izteikumam).
kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
apsaldējums Audu bojājums, kas rodas zemā temperatūrā.
drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
Saru drēbe (arī drāna) Audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
audžumeita Audžubērns - meitene.
Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas Auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašneauglība.
pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašsterilitāte.
siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
Svešapputes augi Augi, kam ziedi apputeksnējas ar cita zieda putekšņiem.
Pašapputes augi Augi, kas apputeksnējas ar savu ziedu putekšņiem.
garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
Telpu (arī istabas) puķes Augi, ko audzē telpu dekorēšanai.
Telpu (arī istabas) augi (arī puķes) Augi, ko audzē telpu dekorēšanai.
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu. Imorteles.
smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
Ziemas dārzs Augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
Mātes miesās Augļa stadijā mātes organismā.
Mātes miesās Augļa stadijā mātes organismā.
deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās.
citrusi Augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana. Attiecīgā lauksaimniecības nozare.
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
dienziede Augs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām.
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja). Vīteņaugs.
reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
sēklinieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu.
Kurmja rakums (arī cēlums) Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
Kurmja rakums Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai iāzei un iestrādājot augsnē. Zaļmēslošana.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi. Komandtiltiņš.
vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
tīrelis Augstais purvs. Klaja, purvaina teritorija.
tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir ietvertas daudzas specialitātes.
valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā. Augstākā rajonēšanas vienība floristikā.
Augšējā skaņa Augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
virsvara Augstākā, noteicošā vara.
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
ārieši Augstākās (ziemeļu) rases pārstāvji (pēc rasisma teorijas).
sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
Vatmaņa papīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs, vatmaņpapīrs.
vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
Vatmaņa papīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs. Vatmaņpapīrs.
virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm.
zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni. Šīs kārtas zivis.
kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne.
Karaliskā siļķe Augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
Karaliskā siļķe Augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
psihe Augsti organizētas matērijas īpašība, specifiska objektīvās realitātes atspoguļošanas forma.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
tops Augšējais (masta, stengas) gals.
margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste.
augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
Augšas tece Augštece.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
ornitofilija Augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību.
hidrofilija Augu apputeksnēšanās ar ūdens palīdzību.
Jarovizācijas stadija Augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei. Attiecīgā augkopības nozare.
ksantofils Augu dzeltenais pigments.
karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
prīmula Augu dzimta, kurā galvenokārt ietilpst daudzgadīgi sauszemes vai ūdens augi (piemēram, bezdelīgactiņas, gaiļbiksītes, sermulītes).
doņi Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
balanda Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, bietes, spināti, balodenes.
kāpnīte Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, flokši, kāpnītes.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
migrācija Augu izplatīšanās (citā teritorijā, vietā).
saime Augu kopums (kādā teritorijā, vietā). Neliela audze.
fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
augājs Augu sega (uz zemes). Augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
klase Augu sistemātikā - rindu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
rinda Augu sistemātika - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
anemofilija Augu spēja apputeksnēties ar vēju.
pašauglība Augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas.
triba Augu un dzīvnieku sistemātikā - radniecīgu ģinšu grupa.
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
majonēze Auksta mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu. eļļas un dažādām garšvielām.
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
drēbe Austs materiāls. Audums, drāna.
drāna Austs materiāls. Audums.
spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai.
dozators Automātiska ierīce, ar ko mērī noteiktu vielas daudzumu.
automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
taksometrs Automobilis pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma). Teksts šādas vienības apjomā.
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
prestižs Autoritāte, cieņa, arī ietekme.
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
saaust Aužot izgatavot (no kāda materiāla). Noaust (1).
Karstie avoti Avoti ar (samērā) augstu ūdens temperatūru.
Karstie avoti Avoti ar augstu ūdens temperatūru.
Siltais avots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
siltavots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
Termālais avots Avots ar termālajiem ūdeņiem.
oforts Badā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
Bilžu grāmata Bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
koncentrēt Bagātināt (piemēram, derīgos izrakteņus).
mātesmeita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātes meita.
Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks). Nenoteikts, šaubīgs. Drebelīgs (2).
drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks). Nenoteikts, šaubīgs. Drebulīgs (2).
urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt. Rakņāties, rušināties.
nitragīns Bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur baktērijas, kuras uzkrāj slāpekli.
Globālā raķet Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
Globālā raķete Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
krups Balsenes difterija.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
Atklāta balsošana Balsošana bez biļeteniem un urnām (parasti, paceļot roku).
Balss lūzums Balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
Balss lūzums Balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
Balss lokanība Balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
Balss lokanība Balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
Krūkļu baltenis Baltenis, kura kāpuri parazitē uz krūkļiem.
rozīņmaize Baltmaize vai dzeltenmaize ar rozīnēm.
dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu. Iedzeltens.
krēmbalts Balts ar krēmdzeltenu nokrāsu.
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
talks Balts vai iezaļgans, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls. Jūras putas.
Jūras putas Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls. Sepiolīts.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Ņemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 38. gadsimtā.
Bulvāra literatūra Banāla, lētai gaumei atbilstoša literatūra.
Bulvāra literatūra Banāla, lētai gaumei atbilstoša literatūra.
Emisijas banka Banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
Dot (arī sadot) pa kaklu Bargi (iz)rāt. Izteikt bargu kritiku.
Sadot brāzienu (arī vēju) Bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
Sadot vēju (arī brāzienu) Bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
draudze Baznīcas administratīvi teritoriālā pamatvienība. Kristīgo kopa.
virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
diecēze Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
sekularizācija Baznīcu un klosteru īpašuma atņemšana baznīcai, garīdzniecībai un pārvēršana par valsts īpašumu vai nodošana civilo iestāžu pārziņā.
dobīte Bedrīte (2).
dobulītis Bedrīte (2).
iedobe Bedrīte (vaigos, zodā).
iedobīte Bedrīte (vaigos, zodā).
šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā).
guba Berama materiāla, beramas vielas kaudze.
apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
Bez mērķa Bez (noteikta) mērķa, nolūka.
Pats no sevis Bez ārējas iedarbības, ietekmes.
izdzist Bez dzīvības, ARĪ bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
Uz labu laimi Bez noteikta pamatojuma, labi nezinot. Kā pagadās.
Uz labu laimi Bez noteikta pamatojuma, labi nezinot. Kā pagadās.
Kur acis rāda Bez noteikta virziena, mērķa. Vienalga, kurp.
Piku pikām Bez noteiktas kārtības, kā pagadās.
jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
Juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
Zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Bez pajumtes, patvēruma.
Zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Bez pajumtes, patvēruma.
Uz klaja lauka, arī klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
Uz klaja lauka, arī klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu). Jaukties (4).
masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums. Viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls, ko izmanto ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
formalīns Bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku.
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
beznotekas Beznoteces.
liberālisms Bezprincipialitāte, nekonsekvence, arī nepamatota iecietība.
eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
politikānis Bezprincipu politiķis, cilvēks, kas darbojas kādas pretējas, naidīgas šķilas politikas interesēs.
Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns. Arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
Dieva vārds Bībeles teksts. Bībeles teksta fragments.
bibliogrāfet Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu).
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru.
praķis Bieza auduma jaka, žakete.
vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka.
rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.).
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.). Intensīvs (par smaržu).
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
dzert Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus.
mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi.
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
brīvbiļete Biļete, par ko nav jāmaksā. Bezmaksas biļete.
fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē.
fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmiskā bioloģija.
Kosmiskā bioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmobioloģija.
dzīve Bioloģiska (augu vai to daļu) eksistence.
dzīve Bioloģiska (cilvēku vai dzīvnieku) eksistence.
biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums.
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
Ziņu birojs Birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u.tml.
marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
murķelis Bisīte.
Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
Bišu maize Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
Bišu maize Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
šķirdēlis Bišu stropa sastāvdaļa - dēlis stropa iekštelpas ierobežošanai.
Bišu peri Bites - olas, cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
sarkanblaktis Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem. Šīs dzimtas kukaiņi.
mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
palss Blāvi dzeltens, dzeltenīgs.
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam).
vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls.
sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem. Izlabojamais vai restaurējamais teksts.
raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā).
floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
palinoloģija Botānikas nozare, kas pētī ziedputekšņus un sporas.
brahmanis Brahmanisma priesteris.
tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
Braukt par zaķi Braukt bez biļetes.
Braukt par zaķi Braukt bez biļetes.
nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
Likteņa stunda Brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
Likteņa stunda Brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus.
manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas).
atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko.
Telpiskais gobelēns Brīvi telpā izkārtota trīsdimensiju tekstila kompozīcija.
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko (parasti apcietinājumā).
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko.
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
vaļa Brīvs laiks. Stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli. Pikrīnskābe.
revīzija Brūces apskate un apkopšana.
sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu).
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls.
monitors Bruņām klāts mazas iegrimes karakuģis ar spēcīgu artilēriju krasta bateriju un kuģu iznīcināšanai piekrastes rajonos.
triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Kara darbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no mainīgā sastāva, ko iesauc dienestā uz noteiktu laiku).
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, lai sagrābtu tās teritoriju, iznīcinātu vai ierobežotu tās neatkarību.
stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
frikadeles Buljonā vārītas maltas gaļas lodītes.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
bungādiņa Bungplēvīte.
Uguns vārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
Uguns vārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni. Uguns vārdi.
noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
metieris Burtlicis, kas sadala slejās saliktu tekstu lappusēs. Aplauzējs (2).
atburtot Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu).
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
maltusisms Buržuāziska teorija, pēc kuras darbaļaužu nabadzība kapitālisma apstākļos izriet no absolūtās pārapdzīvotības likuma darbības.
plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
dekadence Buržuāziskās literatūras un mākslas krīzes parādību kopums imperiālisma laikmetā.
opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
modernisms Buržuāziskās mākslas virzienu kopums (imperiālisma laikmetā), kuriem raksturīga atteikšanās no reālisma tradīcijām.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
psihoanalīze Buržuāziskās psiholoģijas un psihoterapijas virziens, kura pamatlicējs bija Z. Freids.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
sildīties Būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē.
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
valdīt Būt (kur) noteicējam, rīkotājam.
likties Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
pastāvēt Būt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos).
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
Būt pasistam (uz ko) Būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
svērt Būt ar noteiktu masu.
nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
Būt (kā) ķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt paķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt sistam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
mācēt Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
pieturēties Būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā).
Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
Būt evakuācijā Būt evakuētam (uz kādu vietu, teritoriju).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
Ieņemt vietu Būt kādā amatā, postenī.
Ieņemt vietu Būt kādā amatā, postenī.
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
atlikt Būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku, līdz noteiktam momentam).
degt Būt karstam (psihisku norišu ietekmē).
kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām. Kvēlot (3).
plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
tvīkt Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
Neticēt savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
Neticēt savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
degt Būt ļoti steidzamam.
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
raustīties Būt nedrošam, arī baidīties. Būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
sastingt Būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
līt Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
vajadzēt Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
Noteikt toni Būt noteicējam, vadošajam (kādā situācija, kādos apstākļos).
virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā).
Būt zem jumta Būt pajumtē, telpā, celtnē.
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
veidot Būt par (kā) uzbūves, struktūras elementu, sastāvdaļu (par vielām, materiāliem).
vēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.).
pavēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
stāstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
piesaistīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese).
pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
pārputekļot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārputekļojas.
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
nomākt Būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu).
pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
celt Būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa.
izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
atdzīvināt Būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas.
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
iepazīstināt Būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu).
Turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
apstiprināt Būt par pierādījumu (kādas teorijas, hipotēzes u. tml. pareizībai, pamatotībai).
Dot liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
Dot (arī sniegt) liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
solīt Būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju. Būt par noteicēju.
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
beigties Būt pie savas ietekmes sfēras, eksistences robežas.
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
kaist Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
Būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un ķēniņam (arī ķeizaram, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un pavēlniekam (arī valdniekam, biežāk ķēniņam, ķeizaram) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un valdniekam (biežāk ķeizaram, ķēniņam, arī pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur). Būt iekļautam (tekstā).
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
salt Būt salam, aukstumam (kādā vidē, teritorijā u. tml.).
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
slavēties Būt slavenam. Būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
svilt Būt steidzamam.
Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
Turēt vīru zem tupeles Būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
rietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko). Izjust interesi (par ko).
pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izteikt (5).
uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kūdu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi (1). Saistīt, valdzināt.
vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
pievilkt Būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi.
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu. Ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu). Būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
samigloties Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
putekšņot Būt tādam, no kā izplatās putekšņi (par augiem, ziediem).
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
kūpēt Būt tādam, no kura ziediem atdalās ziedputekšņi (par augiem).
tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
izklausīties Būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu).
valdīt Būt valsts vadībā. Īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu.
atpalikt Būt vēlākam (par pulksteni).
nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
Būt kā diega galā (biežāk kā diegā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvokli.
Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
turēties Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums. Arī viela, materiāls.
pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai). Faktors. Priekšnoteikums.
zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
kokbūve Būve, kas veidota no kokmateriāliem.
apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
iebūvēt Būvējot ievietot (būvē). Izlietot būvē (piemēram, būvmateriālu).
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
būvkeramika Būvmateriāli - keramikas izstrādājumi.
būvbaļķis Būvmateriāls - apaļkoks, baļķis.
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals. Sija, būvbaļķis.
leņķdzelzs Būvmateriāls - dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
kamišīts Būvmateriāls - presēti meldri, ko saista ģipsis, māls, cements.
asfaltbetons Būvmateriāls, asfalta (1) java ar šķembu, grants, oļu pildvielu.
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
Keramzīta oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
Keramzita oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni.
būvgruži Būvmateriālu atkritumi, kas rodas būvējot.
Meža cauna Cauna ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums. Plīvurs (3).
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai. Ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai. Kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
kreozots Caurspīdīgs, iedzeltens eļļains šķidrums, ko iegūst, pārstrādājot koksni vai akmeņogles.
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
caurteka Caurtece (2).
skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei.
iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
Balasta sistēma Cauruļu, sūkņu un cisternu sistēma ūdens balasta regulēšanai.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
Barības vads Cauruļveida orgāns, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātiem).
šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
martencehs Cehs, kurā noris martenprocess.
pakotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur pako (1).
saiņotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur saiņo (ko).
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
celaine Celos darināta josta, prievīte, apauda.
putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā).
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai.
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards. Arī virtuve. Arī priekštelpa, priekšnams.
rātsnams Celtne, kurā darbojas (vai ir darbojusies) rāte.
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
manēža Celtne, telpa sportistu treniņiem, sacensībām.
novietne Celtne, telpa, arī vieta (kā) novietošanai, uzglabāšanai.
padome Celtne, telpa, kur darbojas šāds varas orgāns.
Ledus halle (arī arēna, pils) Celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
Ledus pils (arī arēna, halle) Celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
Policijas iecirknis Celtne, telpa, kurā darbojas šāda vienība.
policija Celtne, telpa, kurā darbojas šāds izpildu orgāns.
sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
kinokoncertzāle Celtne, telpas kinofilmu izrādēm un koncertiem.
kinolektorijs Celtne, telpas publiskām lekcijām un kinofilmu demonstrējumiem.
pagastvalde Celtne, telpas, kurās darbojās šis pārvaldes orgāns.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu.
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
Televīzijas centrs Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei. Televīzijas centrs.
būvmateriāli Celtņu, būvju celšanai un remontam lietojamie materiāli. Celtniecības materiāli.
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
nitroceluloze Celulozes slāpekļskābes esters.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā). Apceļot.
apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās. Ceļojot aptvert (visu teritoriju).
robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
pievedceļš Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas). Arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
ceļmalīte Ceļteka.
ceļmallapa Ceļteka.
lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot). Mēģināt.
meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
Zīlēt kafijas biezumos Censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti. Izteikt nepamatotus minējumus.
Mānīt (pašam) sevi (ar ko) Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
Vilt (pašam) sevi (ar ko) Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
risināt Censties rast atbildi (mīklai, šaha, dambretes uzdevumam u. tml.).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
pūkaine Cepurīšu sēne ar izliektu dažādas krāsas (piemēram, dzeltenu, brūna, pelēku) cepurīti.
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
cērtnis Cērte.
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru). Iekalt.
cienmāte Cienīgmāte.
matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma, ko pievieno personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā.
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts.
ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
puansons Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici.
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums. Viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes. Iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējs, ūdens, ledāji.
glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
stērķele Ciete.
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts.
oblāta Cietes kapsula.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
stikls Ciets, amorfs materiāls, ko iegūst, pārdzesējot vielu kausējumu.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
kasiterīts Ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls. Arī alvas rūda.
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
Sausā destilācija Cietu vielu termiska sadalīšana bezgaisa vidē.
fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē.
oklūzija Ciklona siltās un aukstās frontes saplūšana kopējā frontē.
kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai.
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Pasaules skatījums (arī uztvere, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
ceļš Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls. Biste.
pantomīmika Cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums.
pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai). Arī poza (1).
darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
noosfēra Cilvēka prāta darbības un tehnikas sfēra.
pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
apziņa Cilvēka smadzeņu funkcija - objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma.
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti, daudzpusīgi atveidots).
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
iedzīvotāji Cilvēki, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, neekspluatējot svešu darbaspēku.
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
sirds Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti. Leijerkastes spēlētājs.
valdnieks Cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē). Daudz piedzīvojis cilvēks.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku grupa, kuru interesēs kāds veic noteiktus uzdevumus, saņemot par to atlīdzību.
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
zvaigzne Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
uguns Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
jauns Cilvēks, kam ir samērā neliels vecums. Jaunietis, jauniete.
pusinteliģents Cilvēks, kam ir samērā zema inteliģence (2).
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko).
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
prātvēders Cilvēks, kam ir tieksme izteikties (parasti pārgudri). Arī pārgudrs cilvēks.
kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
domubiedrs Cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas. Klaidonis.
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības. Cilvēks, kam ir daudz naudas.
telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas. Apkopējs.
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus.
algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
attīstītājs Cilvēks, kas attīsta (filmas, plates).
prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu. Literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus. Arī alkoholiķis.
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu. Riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu. Velosipēdists (1). Riteņbraucējs (1).
reformators Cilvēks, kas cenšas īstenot vai īsteno reformu.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
Ieroču nesējs Cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses.
Sienā skrējējs Cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
Sienā skrējējs Cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
aģents Cilvēks, kas darbojas kāda interesēs.
loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa bībeli. Cilvēks, kas bieži izmanto bībeles tekstu.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
piejūrietis Cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras.
klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
interpelants Cilvēks, kas iesniedz interpelāciju.
gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu). Cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
interprets Cilvēks, kas interpretē (1).
interprets Cilvēks, kas interpretē (2).
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
internētais Cilvēks, kas ir internēts.
Sirds pavēlnieks (pavēlniece) Cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
īrnieks Cilvēks, kas īrē kādu telpu vai telpas.
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (3). Darba turpinātājs. Pēctecis.
teļkopis Cilvēks, kas kopj teļus. Teļkopējs.
teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus. Teļkopis.
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
diktors Cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu.
aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
niekvalodis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3). Arī tenkotājs.
Grāmatu draugs Cilvēks, kas mīl literatūru. Cilvēks, kas daudz lasa.
patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
nācējs Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu). Cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas. Cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu. Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
formālists Cilvēks, kas nekritiski ievēro formalitātes, ignorējot konkrētos apstākļus.
doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
bezdievis Cilvēks, kas netic dievam. Arī ateists.
stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu. Cilvēks, kas prot stenografēt.
stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu. Cilvēks, kas prot stenotipēt.
darvdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (koku) darvas tecināšanu.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu).
apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
jaunradītājs Cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
Noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi. Cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
Gaļas (iz)cirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
ubags Cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot. Arī nabags (1).
cirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām. Medību speciālists.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar sportu.
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu. Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem. Filantrops.
spolētājs Cilvēks, kas spolē tekstilmateriālus.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas darba operācijas veicēja tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar rūpniecības uzņēmumu, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
ideālists Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt. Cilvēks, kas iedomājas, iztēlo ko labāku, nekā ir īstenībā. Arī sapņotājs.
tulks Cilvēks, kas tulko tekstu citā valodā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tekstu tulkošanu citā valodā.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā).
vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
zāģeris Cilvēks, kas zāģē. Cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
konspirators Cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija. Primitīvs cilvēks.
tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu). Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
rubrikators Cilvēks, kura nodarbošanās bija saistīta ar teksta rubrikāciju.
svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
Medicīnas darbinieks Cilvēks, kura specialitāte ir medicīniskās palīdzības sniegšana (cilvēkiem).
dvēsele Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
apdegulis Cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
Ražošanas attiecības Cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
Ražošanas attiecības Cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās.
sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
kompānija Cilvēku grupa, kurt kopā pavada laiku vai kurus apvieno kopīgas intereses.
izkārtojums Cilvēku izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
rinda Cilvēku kopums, kas ko gaida, saņem u. tml. noteiktā secībā cits pēc cita.
sociācija Cilvēku kopums, ko apvieno kopēja teritorija, vide.
rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām pazīmēm (parasti kādā laikposmā).
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā. Strīds.
kolektīvisms Cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisko interešu pakļautība sabiedriskajām (sociālistiskajā sabiedrībā).
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
Sisties pa dzīvi Cīnīties ar eksistences grūtībām.
Sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) Cīnīties ar eksistences grūtībām.
divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
partercīņa Cīņa parterā (3).
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
kailcirsma Cirsma, kur tiek veikta kailcirte.
starpcirte Cirte, kurā daļu koku izcērt pirms galvenās (beigu) cirtes.
Cīruļu putenis Cīruļputenis.
Cīruļu putenis Cīruļputenis.
vagoncisterna Cisternas veida vagons dažādu kravu, piemēram, cementa, pārvadāšanai.
plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Literāra zādzība.
cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds.
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
vīrcele Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi. Vaislai paredzēta cūku mātīte.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
glikozīdi Cukuru esteri, kas viegli hidrolizējas sastāvdaļās.
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt.
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
lupstājs Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
nokrekstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt. Nokrekstēt (2).
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
šķautnis Četrsturveida zāģmateriāls.
tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
lando Četrvietīga kariete ar atsedzamu augšdaļu.
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nočukstēt Čukstus noteikt, pateikt.
iečukstēt Čukstus pateikt (parasti ausī).
pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni).
izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
Klimatiskā ārstēšana Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē. Klimatterapija.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
pasaule Dabas parādību kopums. Eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm.
ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas.
okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas).
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana. Rakstnieka, dzejnieka literārā darbība.
beletristika Daiļliteratūra (parasti prozas darbi).
literatūra Daiļliteratūra, arī folklora.
Bērnu literatūra Daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
Rakstu māksla Daiļliteratūra.
Vārda māksla Daiļliteratūra.
Literāra tiesa Daiļliteratūras darbu apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums.
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā). Fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu). Aplauzt.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju.
preservi Daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku.
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
pussilts Daļēji apsildīts (piemēram, par telpu).
patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
pusizteikts Daļēji izteikts.
puspateikts Daļēji pateikts.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
pustukšs Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu).
hipnoze Daļējs miegs, kas izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
Peru pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
Peru piens Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni. Peru pieniņš.
Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
ierīce Darba līdzeklis, kas pievienots tehnoloģiskai iekārtai kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
iekārta Darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.
kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.).
Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
Izstrādes diena Darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
Izstrādes diena Darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme. Arī profesija. Noteikta darbības sfēra.
maijs Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
Pirmais Maijs, retāk Maija svētki Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
Pirmais Maijs, retāk Maija svētki Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
sliepne Darbarīks sliepnēšanai. Špaktele.
špaktele Darbarīks špaktelēšanai. Sliepne.
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
iekšdarbi Darbi, ko veic telpā.
katetrizācija Darbība --> katetrizēt.
teikšana Darbība --> teikt.
internacionalizācija Darbība, arī rezultāts --> internacionalizēt.
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme.
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, citas darbības ietekmē.
kustība Darbība, norise (sabiedrībā), kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
integrācija Darbība, process --> integrēt (2).
konteinerizācija Darbība, process --> konteinerizēt.
matematizācija Darbība, process --> matematizēt.
materializācija Darbība, process --> materializēt.
notece Darbība, process --> notecēt [1] (1).
notece Darbība, process --> notecēt [1] (2).
obliterācija Darbība, process --> obliterēt.
pasterizācija Darbība, process --> pasterizēt.
perforācija Darbība, process --> perforēt (1). Noteikts caurumu, robu u. tml. kopums (kādā materiālā).
pietece Darbība, process --> pietecēt.
politehnizācija Darbība, process --> politehnizēt.
reprodukcija Darbība, process --> reproducēt (1). Tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
satece Darbība, process --> satecēt [1] (2).
sistematizācija Darbība, process --> sistematizēt.
tece Darbība, process --> tecēt [1].
telefikācija Darbība, process --> teleficēt.
telefonizācija Darbība, process --> telefonizēt.
termafizācija Darbība, process --> termalizēt.
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1). Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.).
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika. Nenoteiksme.
Ciešamā kārta Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
Vēlējuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
Atstāstījuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu).
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas. Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi. Pārraugs.
inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona. Atskanēt šādām skaņām.
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1).
austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž.
valcētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā (ko) valcē.
kārstuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā kārš.
presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina [1] (2).
miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā miecē jēlādas.
šķeterētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā šķeterē.
veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
rūpēties Darboties, lai nodrošinātu (parasti mazuļus) ar eksistencei nepieciešamo (par dzīvniekiem).
izdevums Darbs (parasti daiļdarbs), kas ir iespiests, izdots. Rezultāts --> izdot (3). Noteikta iespieddarba noteikts iespiestais veids.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
Materializētais darbs Darbs, kas materializēts ražošanas fondos.
Materializētais darbs Darbs, kas materializēts ražošanas fondos.
Sezonas darbs Darbs, ko parasti veic noteiktā gada daļā.
Virsstundu darbs Darbs, ko veic virs noteiktā darba laika.
Maizes darbs Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
Maizes darbs Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
māksla Darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt. Dārdošā balsī norunāt.
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdārdēt Dārdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
madarot Darināt (tekstilizstrādājumu), veidojot rotājumu uz auduma krāsošanas procesā.
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Atvērt testamentu Darīt zināmu testamenta saturu.
Atvērt testamentu Darīt zināmu testamenta saturu.
atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs. Arī atteikties (no kā).
laist Darīt zināmu, ziņot. Arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa. Blēņoties (2).
izteicējs Darītājs --> izteikt.
noteicējs Darītājs --> noteikt.
tecinātājs Darītājs --> tecināt [1].
teicējs Darītājs --> teikt.
piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
mīle Darvas tecinātava.
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
Datēju palma Dateļpalma.
Dateļu palma Dateļpalma.
datele Dateļpalmas auglis.
precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības). Nodzert.
samācīties Daudz iemācīties. Intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
Izkustināt smadzenes Daudz, intensīvi domāt.
Izkustināt smadzenes Daudz, intensīvi domāt.
Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā).
Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, teritorijā).
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem. Arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
biškrēsliņi Daudzgadīgi kurvjziežu dzimtas augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos.
asinszāles Daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
cīrulītis Daudzgadīgi magoņu dzimtas lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem.
kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
saulesactiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos.
māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
rožlape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar ļoti lielām, rabarberiem līdzīgām lapām.
skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem. Doronika.
staģe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
tūsklape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām.
mārpuķīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar baltiem vai sārtiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem.
pienene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu.
vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
pelašķis Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos.
pīpene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
melnsakne Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli.
skorconera Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli. Melnsakne.
zeltsakne Daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Rodiola.
rūgtdille Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem ziediem, plūksnainām lapām, eliptisku vai olveida augli.
stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
trīsene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsenīte. Vizulis.
vizulis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Trīsenīte.
misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
mazpurenīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem.
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām.
zvērene Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem.
paprika Daudzgadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas puskrūms vai viengadīgs lakstaugs ar sarkanām pākšveida ogām.
doronika Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem. Skurbule.
kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
citronmelisa Daudzgadīgs lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu, kurai ir citrona smarža.
kreimene Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Maijpuķīte.
kokvilna Daudzgadīgs malvu dzimtas krūms, no kura sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus.
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas augs, kas satur alkaloīdus.
plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā.
zeltnātrīte Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar garu, četršķautņainu stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem.
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu.
pulkstenīte Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām.
platkājiņš Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām. Retējs.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
lucerna Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem.
pērkonamoliņš Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs.
gundega Daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
daudzpunkts Daudzpunkte.
gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos). Gājiens (3).
Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
Krāteru jūra Daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
Meteorītu lietus Daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
Zvaigžņu lietus Daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
apmērs Daudzums, skaitliskā izteiksme.
virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums. Vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus).
balva Dāvana, velte.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (temperētajā skaņu sistēmā).
kapitāls Dažāda veida (materiālās, garīgās) vērtības.
sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai. Šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
klosteris Dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze. Šīs draudzes celtnes, teritorija.
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
peldvabole Dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos.
nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts. Nadīram pretējais debess sfēras punkts.
radiants Debess sfēras punkts, no kura šķietami sākas meteoru ceļi.
sirsnība Dedzība, aizrautība. Arī (darbības) intensitāte.
fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi. Arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
Dedzināt eglīti Dedzināt svecītes eglītē.
Dedzināt eglīti Dedzināt svecītes eglītē.
nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
rentgendefektoskopija Defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem, izmantojot rentgenstarojumu.
mesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem).
samesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem).
Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis. Šādas dejas mūzika.
Dāmu deja Deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā. Neveikli, nemākulīgi dejot.
deja Deju mūzika. Skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
dekors Dekoratīva (telpas, celtnes ārsienas) apdare.
gobelēns Dekoratīva sienas sega, kas austa šādā tehnikā.
dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekoratīvisms (1).
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekorativitāte.
akmeņdārzs Dekoratīvi (klinšu) augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml.) aušanas tehnika.
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
puķe Dekoratīvs (ziedošs vai neziedošs) telpu augs.
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
glicīnija Dekoratīvs pākšaugu dzimtas vīteņaugs ar smaržīgiem ziediem ķekaros.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
kaprifolija Dekoratīvs tīteņkrūms ar smaržīgiem sārtiem vai dzelteniem ziediem.
skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
ļipa Dekoratīvs žaketes mugurpuses pagarinājums.
zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
dzirkstelīte Dem. --> dzirkstele.
garastīte Dem. --> garaste.
kartīte Dem. --> karte.
peļastīte Dem. --> peļaste (2).
pulkstenītis Dem. --> pulkstenis.
saitīte Dem. --> saite (1).
ačele Dem. –-> acs (1). Ačtele.
radiometrija Derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes metode, kas pamatota uz radioaktivitātes mērījumiem.
seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita. Attiecīgais teksts, dokuments.
reglamentēt Detalizēti noteikt (darba, darbības kārtību).
reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (kādu darbību) - parasti par likumu, oficiāliem noteikumiem u. tml.
reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.).
reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai.
cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
trizulis Detaļa (stellēs), kas ir paredzēta nīšu saturēšanai.
aploks Detaļa (velosipēda ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem.
privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti, individuāli. Detektīvs, kas strādā kapitālistiskā privātā komerciālā firmā.
detektīvs Detektīvžanra darbs.
surdopedagoģija Detektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
determinists Determinisma piekritējs.
nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kura veido četrrinde, trisrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kuru veido četrrinde, trīsrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
Dežūras telpa Dežūrtelpa.
meteorogramma Diagramma, kurā attēloti vairāki meteoroloģiskie elementi.
vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.).
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze (1). Vēji, kas dažādās vietās pūš dažādos virzienos. Vējroze (2).
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze.
tilde Diakritiska zīme, tehniska rakstu zīme (~).
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Flotes admirālis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (starp admirāļa un Padomju Savienības flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
diena Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa.
dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
rācija Diennakts pārtikas deva. Arī pārtikas deva noteiktam laikposmam.
Atslodzes diena Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
ordālija Dieva tiesa (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana. Atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā). Cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
orākuls Dievība, arī priesteris, kas pareģo.
dieve Dieviete.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā). Dievmātes attēls (tēlotājā mākslā).
Zināmā mērā Diezgan (1). Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
difterīts Difterija.
radiodiktors Diktors, kas pie mikrofona lasa pa radio pārraidāmus tekstus.
piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt. Dimdošā balsī norunāt.
pārdimdēt Dimdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība.
pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
izteikts Divd. --> izteikt.
noteikts Divd. --> noteikt.
pārsteidzošs Divd. --> pārsteigt.
pārsteigts Divd. --> pārsteigt.
steidzams Divd. --> steigt.
tekošs Divd. --> tecēt [1].
teicams Divd. --> teikt.
ieteicams Divd.--> ieteikt.
noteicošs Divd.--> noteikt.
mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
divdomība Divdomīgs (2) vārds vai izteiciens.
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete.
rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
pāris Divi dejotāji - vīrietis un sieviete.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
dubultriteņi Divkārši riteņi.
antresols Divos pusstāvos sadalītas telpas augšējā daļa.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir līdz 49,8 kubikcentimetriem.
divriči Divriteņu.
binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts. Izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
kondomināts Divu vai vairāku valstu kopīga valdīšana kādā teritorijā.
Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem.
tandēms Divvietīgs divriteņu velosipēds ar divkārši bloķētu pārnesumu.
senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre. Dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Oforts.
oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā. Zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Asējums.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, noteikt (darba vietu).
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
kultūrfilma Dokumentāla kinofilma par kultūras tematiem.
patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
arhīvs Dokumentālu materiālu kopums, krājums.
licence Dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu.
čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā). Mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem. Bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
iecerēt Domās apsvērt, lai (ko) īstenotu. Paredzēt (ko) veikt.
rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu).
atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
prātot Domās risināt, apsvērt. Intensīvi domāt. Gudrot.
pārdomas Domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
interpretācija Domas, teksta satura, arī fakta izskaidrošana, domas, teksta satura, arī fakta jēgas atklāšana.
idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
smadzeņot Domāt (parasti intensīvi).
kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
skraps Domnas, teraudkausēšanas cehos, rūpniecība radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1): ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml.
Mest kolekti Dot (ko) kolektei.
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
piedāvāt Dot iespēju izmantot (dzīvojamās telpas, apmešanās vietu).
pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu.
glābt Dot patvērumu, lai sargātu (piemēram, par telpu, vietu).
Apbērt ar zeltu Dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu).
aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
Kāpt pār slieksni Doties iekšā (telpā, ēkā).
Kāpt pār slieksni Doties iekšā (telpā, ēkā).
rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
Iet pie mācītāja Doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Braukt, skriet, ātri iet.
atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi).
dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
mēteļdrāna Drāna mēteļu šūšanai. Mēteļu drāna.
Putekļu lupata Drānas gabals putekļu slaucīšanai.
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
Putekļu lupata Drēbes gabals putekļu slaucīšanai.
iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nodudināt Dudinot noteikt, pateikt.
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar muļķīgu saturu.
kvēpināt Dūmot (piemēram, bites).
piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem. Arī tirpums.
dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti pretī ieejai no āra).
bārties Dusmīgi teikt pārmetumus.
rāties Dusmīgi teikt pārmetumus. Bārties.
iešņākt Dusmīgi, šņācoši pateikt (parasti ausī).
prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
Dzejas vārds Dzejas teksts. Dzeja.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
refrēns Dzejoļa daļa, kas periodiski atkārtojas ar nemainītu tekstu.
luteolīns Dzeltena augu krāsviela.
kolofonijs Dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B 2 vitamīns).
siderīts Dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām).
ruds Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu.
ģirļicis Dzeltenbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns.
okerdzeltens Dzeltenbrūns.
vaskgatavība Dzeltengatavība.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas.
Rūsas krāsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa. Šādas krāsas kārta.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
rūsgans Dzeltenīgi sarkanbrūns.
pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu).
dzeltengans Dzeltenīgs.
dzeltgans Dzeltenīgs.
oranždzeltens Dzeltens ar oranžu nokrāsu.
pelēkdzeltens Dzeltens ar pelēku nokrāsu.
rūsgandzeltens Dzeltens ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani dzeltens.
sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu. Tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi.
sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu.
zaļgandzeltens Dzeltens ar zaļganu nokrāsu.
zaļdzeltens Dzeltens ar zaļu nokrāsu.
zeltdzeltens Dzeltens ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
furacilīns Dzeltens pulveris ar dezinficējošām īpašībām.
topāzs Dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
palss Dzeltens, parasti ar pelēcīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
rutils Dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu.
rivanols Dzeltens, smalku kristālu pulveris (antiseptisks līdzeklis), kas šķīst ūdenī. Etakridīns.
rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
tamburs Dzelzceļa vagona slēgtā priekštelpa.
distance Dzelzceļa, šosejas vai ūdensceļa iecirknis (pēc administratīvi tehniskā dalījuma).
Dzelzceļu tīkls Dzelzceļu kopums (kādā teritorijā).
Dzelzceļu tīkls Dzelzceļu kopums (kādā teritorijā).
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
primadonna Dziedātāja (operā, operetē), kas izpilda galvenās lomas. Aktrise (teātrī), kas izpilda galvenās lomas.
locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Saucējs (2).
saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Teicējs (2).
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Galda dziesma Dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Refrēns.
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un viena dzejas teksta strofa.
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
respekts Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei.
nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā).
Liels (arī lielais) paldies! Dziļas pateicības teiciens.
nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa).
kārta Dzimšu grupa (dzīvnieku sistemātikā).
māja Dzimtā vieta. Dzimtene.
apakšdzimta Dzimtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
Sieviešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
Vīriešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
kārta Dzimte.
Dzimtā zeme Dzimtene.
Tēvu krasts Dzimtene.
Tēvu krasts Dzimtene.
Dzimtā zeme Dzimtene.
kolaboracionists Dzimtenes nodevējs, kas sadarbojās ar hitleriskajiem okupantiem (otrā pasaules kara laikā).
kolaboracionisms Dzimtenes nodevēju sadarbība ar hitleriskajiem okupantiem (otrā pasaules kara laikā).
cemme Dzintele.
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
klausīties Dzirdēt un uztvert, saprast (piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto). Dzirdēt (skaņu avotu) un uztvert, saprast, piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto.
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
dzirkste Dzirkstele (parasti liela).
dzirksts Dzirkstele.
guns Dzirkstele.
sprēgata Dzirkstele.
zābaki Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
skrūvdzirnavas Dzirnavas, kur materiālu sasmalcina starp divām mainīga profila skrūvēm.
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības).
tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
sieva Dzīvnieka mātīte, kas dzīvo kopā ar tēviņu.
kaklinieks Dzīvniekam ap kaklu liekama (piemēram, ādas, metāla) saite.
iedzīvotāji Dzīvnieki, kas dzīvo (noteiktā vietā).
kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
tetrapods Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo (kādā miteklī).
remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai. Ataudzējamais dzīvnieks.
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem).
Krēslas dzīvnieks Dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē.
dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
Dzīvnieku valsts Dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū. Fauna.
pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus.
māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
mājoklis Dzīvnieku miteklis.
migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
klase Dzīvnieku sistemātikā - kārtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
pieplūdums Dzīvnieku skaita palielinājums (noteiktos apstākļos).
apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa, ko izmanto par materiālu, izejvielu.
influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
vide Dzīvo organismu eksistences apstākļu kopums.
istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
kibitka Dzīvojamā telts (klejotāju tautām).
kajīte Dzīvojamā vai dienesta telpa (kuģī).
saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas. Vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai.
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
apdzīvojams Dzīvošanai piemērots (nams, telpa u. tml.).
mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis).
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās). Dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
sisties Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības. Ļoti smagi, grūti strādāt.
mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviesta beka.
Sviesta beka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviestbeka.
zobiņbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas griezumā ātri zilē, un augšdaļā paplašinātu kātiņu.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
sānause Ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē.
samtbeka Ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti.
čigānene Ēdamā sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvjainu gredzenu ap kātu.
gailene Ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu.
Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
bērzlape Ēdama sēne ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
rumpucis Ēdamā sēne ar pelēcīgu vai vāji dzeltenu daivainu, viļņainu cepurīti.
Ēdienu karte Ēdienkarte.
Ēdienu karte Ēdienkarte.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
ieēdināt Ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums Ēdnīca, restorāns, kafejnīca, bufete u. tml.
noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs.
ehogrāfs Eholote, kas reģistrē mērījumu rezultātus.
tarpāns Eirāzijas stepju un mežu savvaļas zirgs.
gaņģis Eja. Gaitenis.
staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā). Ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). Ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
Apstāties (arī sastingt) pussolī Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
Sastingt (arī apstāties) pussoli Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
cirks Ēka ar arēnu (manēžu) un amfiteātri.
beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
Akadēmiskais parāds Eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
maize Eksistences līdzekļi.
iztika Eksistences līdzekļu kopums.
forma Eksistences veids, satura organizācija, struktūra.
noriets Eksistences, pastāvēšanas izbeigšanās, beigas.
eksistenciālists Eksistenciālisma piekritējs.
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
pikrīnskābe Eksplozīva, indīga viela - dzelteni kristāli.
pirksts Ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku.
sars Elastīgs, samērā tievs kāda materiāla elements (parasti sukā, otā).
šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
Indukcijas krāsns Elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība.
sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
elektroinstalācija Elektriskais tīkls (kādā celtnē, telpā u. tml.).
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību. Atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana.
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
strāva Elektrisko lādiņa orientēta kustība noteiktā virzienā. Elektriskā strāva.
Elektriskā strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā.
Elektriskais spriegums Elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
luksofors Elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
Vilces elektrodzinējs Elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām. Siltumstaroļums.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu deg maisījumu.
tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
video Elektroniskais attēls, ko rada ar videotehniku.
rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
radiosakari Elektrosakari, ko īsteno ar radiotehniskiem līdzekļiem.
videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
elektromehānika Elektrotehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektriskās enerģijas izmantošanu mehānisku ierīču darbināšanai.
elektrotehniķis Elektrotehnikas speciālists.
elektriķis Elektrotehniķis. Cilvēks, kas strādā elektrotehnikā.
slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
galvanizācija Elektroterapijas metode - zema sprieguma līdzstrāvas pievadīšana ķermenim.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids - slimnieka apstarošana ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā (vārds vai vārdu savienojums).
Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
spirometrija Elpojamā gaisa tilpuma noteikšana.
pieelpot Elpojot piepildīt (parasti telpu) ar ogļskābo gāzi.
sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
Balss aparāts Elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
balsene Elpvada augšējā daļa, ko veido vairāki skrimšļi un saites.
tost Elst, stenēt, arī vaidēt.
noelsties Elšot noteikt, pateikt.
izelst Elšot pateikt, izrunāt.
reemigrācija Emigranta atgriešanās dzimtenē.
reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt.
izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt. Iesaukties.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
pārdzīvojums Emocionālu norišu kopums, ko izraisa noteikti ārēji vai iekšēji cēloņi.
kumulācija Enerģijas koncentrēšanās noteiktā virzienā.
spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piemēram, vairākās valstīs, kontinentos).
biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
panzootija Epizootija ļoti plašā teritorijā.
epopeja Eposs (antīkajā literatūrā).
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums. Attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
klubkrēsls Ērts polsterēts atzveltnes krēsls.
komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
Ēst (ar) gariem zobiem Ēst bez patikas, bez apetītes.
vīkstīt Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
krīts Estampa tehnikas paņēmiens, kurā izmanto litogrāfijas krītu.
gravīra Estampa tehnikās veidots mākslas darbs.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
Uztura režīms Ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
uzēdām Ēšanai maltītes beigās. Ēšanai saldajā ēdienā.
kanēļeļļa Ēteriskā eļļa, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
bandrole Etiķete, uz preces uzlīmēta zīmīte, kas liecina, ka akcīzes nodeva ir samaksāta.
acetāts Etiķskābes sāls, etiķskābes esteris.
luterietis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterānis.
luterticīgs Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterietis, luterānis.
luterānis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterietis.
profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
notekezers Ezers, no kura iztek viena upe vai vairākas upes.
robežeža Eža, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai uz tās.
tekstilfabrika Fabrika, kurā ražo tekstilizstrādājumus.
diagnostika Fakta noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
kontrole Faktiska (piemēram, teritoriju, akciju) pārvaldīšana. Faktiskais (piemēram, teritoriju, akciju) īpašums.
kontrolēt Faktiski pārvaldīt (piemēram, teritoriju, akcijas).
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci. Materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
dekāns Fakultātes vadītājs.
safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu).
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
omatīdijs Fasetacs pamatelements.
kantons Federatīva administratīvi teritoriāla vienība (Šveicē).
obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (pirmsrevolūcijas Krievija).
Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks. Arī fogts.
pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis. Arī vāka.
vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
Raganu prāva Feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
Siera raugs Ferments, ko izdala no piena teļu vai piena jēru kuņģa daļas un izmanto siera un pilnpiena biezpiena ražošanā.
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
pārnest Fiksēt (savākto informāciju) uz kā cita (piemēram, uz perfokartes, lentes).
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti). Vesterns.
rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu). Filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus).
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
gnozeoloģija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Izziņas teorija.
sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml. vienību.
kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
Gaismas filtrs Filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
Gaismas filtrs Filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
Dispersa sistēma Fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
fizioterapija Fizikālā terapija.
fizioterapeits Fizikālās terapijas speciālists.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
Griezes moments Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo ietekmi uz rotējoša ķermeņa leņķisko ātrumu.
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst strāva.
defektoskopija Fizikālu metožu kopums defektu konstatēšanai materiālos un izstrādājumos no tiem.
viskozimetrija Fizikas nozare, kas nodarbojas ar gāzu un šķidrumu viskozitātes mērīšanas metodēm.
termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
menopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menstruāciju izbeigšanās.
grūtniecība Fizioloģisks process sievietes organismā, kura rezultātā no apaugļotās olšūnas attīstās auglis.
Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
spēks Fiziska iedarbība, ietekmēšana. Arī vardarbība.
pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums. Ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā). Fizisko, garīgo spēku patēriņš.
flegmatiķis Flegmatisks cilvēks. Cilvēks, kam ir flegmatisks temperaments.
admiralitāte Flotes pārvaldes iestāde (Anglijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas (parasti imperiālistiskas) valsts. Satelītvalsts.
satelītvalsts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no kādas citas (parasti imperiālistiskai) valsts. Satelīts (2).
puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
(Tikai) uz papīra Formāli, arī fiktīvi. Tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).
(Tikai) uz papīra Formāli, arī fiktīvi. Tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
ceremonija Formalitāte.
apdare Formas izveidojums (literārā darbā).
Ņūtona binoms Formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā.
pterodaktils Fosils lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Skatu meklētājs.
Skatu meklētājs Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Vizieris.
pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
stereofotogrāfija Fotogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus fotoattēlu stereopāru ieguvei.
fotokorespondents Fotogrāfs, kas strādā periodiskajiem izdevumiem vai televīzijas raidījumiem.
izvilkums Fragments (no kāda teksta).
Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
prudonisms Franču sikburžuāziskā sociālisma un anarhisma teorētiķa P. Ž. Prudona mācība.
epigrāfs Frāze vai citāts (daiļdarba vai kādas tā daļas sākumā) temata vai temata risinājuma raksturošanai.
intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu. kārta, konteksts, pieturzīmes.
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
etaps Frontes aizmugure (ar rezerves daļām, noliktavām, ceļiem u. tml.).
rokāde Frontes līnijai paralēls ceļš.
eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājā.
pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante.
Periodiskā funkcija Funkcija, kuras vērtība nemainās, ja argumentam pie skaita noteiktu lielumu.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti.
pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
Pelnīt maizi (arī maizes riecienu, maizes kumosu) Gādāt eksistences līdzekļus.
Pelnīt maizi (arī maizes riecienu, maizes kumosu) Gādāt eksistences līdzekļus.
Pelnīt maizes riecienu (arī maizes kumosu, maizi) Gādāt eksistences līdzekļus.
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā).
juniors Gados jauns sportists, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
māte Gados vecāka sieviete.
cerības Gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās.
gailene Gaiļbiksīte.
gaiļpieši Gaiļbiksītes.
dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis (telpās).
dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (no telpas, piemēram, dūmus, smaku).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt, arī izdzisināt (telpu).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties, arī izdzist (par telpu).
Siltuma barjera Gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama.
mikroklimats Gaisa stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (telpā).
caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu.
Relatīvais mitrums Gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā.
Monohromatiska gaisma Gaisma ar noteiktu viļņu garumu.
Izkliedētā gaisma Gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virsas (1), no augšas.
Polarizēta gaisma Gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
gaismojums Gaismas daudzums, ko saņem fotomateriāls.
uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla.
pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements, vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
Saspiests gaiss Gaiss (parasti telpā), kurā ir nevēlami piemaisījumi, kurā ir grūti elpot.
lākts Gaiša uguns, liesma. Lākte.
Smilšu krāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilškrāsa.
Smilšu krāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilškrāsa.
smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilšu krāsa.
krēmdzeltens Gaiši dzeltens ar nelielu brūnganu nokrāsu.
markazīts Gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu - sēra un dzelzs savienojums.
gaišdzeltens Gaiši dzeltens.
Lašu (arī laša) krāsa Gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi.
Lašu (arī laša) krāsa Gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi.
pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
koridors Gaitenis.
pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
izlūkgājiens Gājiens, kurā veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē).
atbilde Gala rezultāts (parasti matemātikas uzdevuma risinājumam).
upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
pingpongs Galda teniss.
lasāmgalds Galds ar avīzēm, žurnāliem, brošūrām lasīšanai uz vietas (piemēram, kinoteātrī).
regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai. Plauktene.
plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai.
nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
assgals Gals (riteņa) asij.
diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem). Galvas rota (valdniekiem senatnē un viduslaikos).
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
elektroencefalogramma Galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektrisko potenciālu pieraksts.
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, vēžiem, gliemjiem, dažiem tārpiem).
metropole Galvaspilsēta. Arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām).
lielkņaziste Galvenā kņaziste (feodālajā Krievijā).
dramaturgs Galvenā režisora palīgs repertuāra jautājumos (teātrī).
žultsskābes Galvenā žults sastāvdaļa - holesterīna derivāti.
pamatnācija Galvenā, arī lielākā nācija (kādā teritorijā).
pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (materiāla) vērtība.
pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī ideja (4).
pamatkategorija Galvenā, nozīmīgākā kategorija (kādā kategoriju kopumā).
pamatjautājums Galvenā, nozīmīgākā problēma, galvenais, nozīmīgākais temats (kas jārisina).
pamatspecialitāte Galvenā, nozīmīgākā specialitāte.
pamattendence Galvenā, nozīmīgākā tendence.
doms Galvenā, parasti bīskapa baznīca. Katedrāle.
maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
princips Galvenais atzinums, galvenā ideja (kādā teorijā, uzskatu sistēmā). Arī galvenā likumsakarībā (kādā sistēmā).
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji. Arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā). Galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē).
pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
pamatsods Galvenais, likumā noteiktais sodu veids.
profilējošs Galvenais, noteicošais (kādā kopumā).
vad- Galvenais, noteicošais (kādā sistēmā, struktūrā).
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais materiāls.
pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā). Arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā).
pamatintereses Galvenās, nozīmīgākās intereses.
kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai.
ekspozīcija Galveno tēmu izklāsts (sonātes formas skaņdarba, fūgas) pirmajā daļā.
desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
astoņkājis Galvkāju molusku klases jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem.
iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem.
rolmopsis Gaļas vai siļķu tītenis.
remonts Ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
atganīt Ganot atstrādāt (noteiktu laiku).
grezna Garā astes spalva (gailim).
plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu.
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne.
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini.
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa.
galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas.
tarantass Garākam ceļojumam paredzēti, parasti segti, četrriteņu rati.
reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
izgārgt Gārdzot pateikt, izrunāt.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkaimes.
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala. Arī sloksne.
stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums.
šalle Garens tekstilizstrādājums kakla, plecu, galvas segšanai.
valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē).
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2). Katedrāles vecākais garīdznieks.
kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, iemaņas sadzīvē (indivīdam, cilvēku grupai).
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
korālis Garīga dziesma (katoļiem, protestantiem).
inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks. Cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi. Cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
tabletēt Gatavot (kā) tabletes (1).
tabletēt Gatavot (kā) tabletes (2).
vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
lemt Gatavot lēmuma pieņemšanu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
stereotipēt Gatavot, izliet stereotipus [1] (1).
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
Gatera zāģis Gateris.
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nočinkstēt Gaužaties, žēlojoties noteikt, pateikt. Žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
nogausties Gaužoties noteikt, pateikt.
Starpzvaigžņu gāze Gāze (galvenokārt ūdeņradis), kas atrodas starpzvaigžņu telpā.
vakuums Gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu. Arī telpa, kurā nav vielas.
izgāzēt Gāzēt un pabeigt gāzēt (telpu).
cirst Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes.
Glābšanas stacija Glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
paglaimot Glaimot (parasti īsi) un pabeigt glaimot. Pateikt glaimus.
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, metāla plāksni noklājot ar stikla pulveri un piededzinot.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot.
Eļļas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
Eļļas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
eļļa Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas. Gleznojums ar eļļas krāsām.
krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos kātiņus (pasteļkrāsas). Pasteļtehnika.
pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas. Pastelis (1).
pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas. Pasteļtehnika.
guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas.
tempera Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādu krāsu un darbus darina uz dēļa, auduma, kartona.
akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas.
akvareļglezniecība Gleznošana akvareļa tehnikā.
glicerīdi Glicerīna un taukskābju esteri.
pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošās bedrītes.
izskatīgs Glīts, gaumīgs (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni. Attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
monotipija Gludspieduma tehnika - attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu).
Akadēmiskais teātris (arī koris) Goda nosaukums, ko piešķir teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
Vara grebums Grafikas iespiedtehnika, mehāniskā dobspieduma paveids. Gravīra, kas izpildīta šādā tehnikā.
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu. Šādā tehnikā veidots attēls.
tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu. Grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli. Šādā tehnikā darināts darbs.
rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai.
raksts Grafisko zīmju sistēma informācijas fiksēšanai. Šādā sistēmā izmantoto zīmju formu, materiāla īpatnību kopums. Arī rakstība.
oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uz būve.
poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
Mācību grāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai. Mācībgrāmata.
mācībgrāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai. Mācību grāmata.
rokasgrāmata Grāmata, kas tiek bieži lasīta. Grāmata, kas dziļi ietekmē.
ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus.
krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
noteicējs Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai.
grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
Salīdzināmā pakāpe Gramatiska kategorija, kas atspoguļo salīdzinājumu, gradāciju.
Salīdzināmā pakāpe Gramatiska kategorija, kas atspoguļo salīdzinājumu, gradāciju.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml. Šīs kategorijas forma.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
Grāmatu māksla Grāmatu mākslinieciskā un tehniskā apdare saistījumā ar grāmatu saturu.
konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei.
rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei. Konts.
grandiozums Grandiozitāte.
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs. Kaviļa.
kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs. Līga [3].
pele Grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu.
vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
gravitēt Gravitācijas ietekmē tiekties kādā virzienā.
iela Grēda (parasti malkas, kokmateriālu).
sters Grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas).
Siekalu dziedzeri Gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
nogremzties Gremžaties noteikt, pateikt.
pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai.
post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas).
dekorēt Greznot, rotāt (telpu, vietu).
radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Griba radīt, radīšanas griba.
centieni Gribas, darbības virzība uz noteiktu mērķi.
parkets Grīdas seguma materiāls - plāni dēlīši. Ar šādu segumu veidota grīda.
relīns Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no gumijas. Gumijas linolejs.
linolejs Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no impregnēta, ar plastiskas masas virskārtu pārklāta izturīga auduma.
helēnisms Grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras).
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
izgriezties Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā.
buksēt Griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
siluetgriezums Griezums (kādā materiālā), kas veido (kā) siluetu (3).
iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni.
piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot (detaļu) kā, parasti apģērba, apavu, izgatavošanai.
piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot detaļas (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
izgriezt Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu).
iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
grīsts Grīste (1).
grīsts Grīste (2).
pīte Grīste (2).
sasalumgrunts Grunts, kuras fizisko stāvokli nosaka negatīva temperatūra.
kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piemēram, ražojumus, produkciju) pēc (to) kvalitātes.
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm. Arī saklasificēt.
klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem. Sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem.
smags Grūti uztverams (piemēram, par tekstu, valodu).
kahetieši Gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā.
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss. Šāds maiss kopā ar pārvalku.
galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
Ieveramā gumija Gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
saulpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem.
peļastīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām rozetē un vientuļiem zaļgandzelteniem ziediem, kam ir pagarināta ass.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
vaņģinieks Gūsteknis.
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piemēram, pārmainoties cilvēka attieksmei) - par priekšmetiem, parādībām.
mantot Gūt no priekštečiem (piemēram, īpašības, pazīmes).
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību.
transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā.
tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsas punktu augstuma starpības noteikšanai.
Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas dabaszinātnisko nozaru kopums, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā sastāvdaļas un teritoriālos dabas kompleksus.
atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums.
kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā).
kartogramma Ģeogrāfiskā karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) parādīti statistiski dati (par kādu parādību) noteiktā teritorijā.
topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā.
varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai.
Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
stereometrija Ģeometrijas nozare, kas pēti telpiskas figūras.
riņķis Ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
tenzors Ģeometrisks objekts n-dimensiju telpā.
mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
Nepilna ģimene Ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem (parasti māte).
Ģimens pavards Ģimenes dzīves apstākļu kopums: ģimenes miteklis.
Ģimenes ligzda Ģimenes miteklis. Arī ģimene.
Ģimenes ligzda Ģimenes miteklis. Arī ģimene.
Reālā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
Klasiskā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī latīņu un sengrieķu valodai, antīkajai literatūrai.
dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens).
priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs). Priekšējā halle.
patruļhelikopters Helikopters, ar ko brauc patruļa.
heliotehniķis Heliotehnikas speciālists.
hercogvalsts Hercogiste.
sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu. izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti kādā citā šķidrumā.
romāncements Hidrauliska Javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
hidrometeorologs Hidrometeoroloģijas speciālists.
hidrotehniķis Hidrotehnikas speciālists.
ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve neizmantotā ūdens aizvadīšanai.
dambis Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Aizsprosts.
aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Dambis.
zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piemēram, zem upes, ceļa, gravas.
pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
ūdensbūve Hidrotehniska būve.
ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
hidromezgls Hidrotehnisku iekārtu sakopojums vienā vietā.
sekanss Hipotenūzas attiecība (taisnleņķa trīsstūrī) pret taisnajam leņķim piegulošo kateti.
siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas temperatūru (dabaszinātnēs līdz 19. gadsimta sākumam).
ēters Hipotetiska vide, kas aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem.
geto Hitleriskās Vācijas un tās okupēto teritoriju ebreju nometināšanas un iznīcināšanas nometne.
holeriķis Holerisks cilvēks. Cilvēks, kam ir holerisks temperaments.
melodija Homofonajā mūzikā - visizteiksmīgākā balss.
deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums. Arī dejotāja apgrieziens.
Klasiskā deja Horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
asprātība Humoristiski vai satīriski izteicieni.
kriticisms I. Kanta filozofija (tās izveidotajā terminoloģijā), kuras galvenais mērķis ir izziņas spējas kritika.
metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
absolūts Ideālistiskajā filozofijā - mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
intelektuālisms Ideālistiskās filozofijas novirziens, kas galveno nozīmi pasaules izzināšanā piešķir intelektam, metafiziski ignorējot praksi.
enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes.
iluzionisms Ideālistisks uzskats, ka īstenība ir tikai šķietama.
apriorisms Ideālistisks uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
autoģenēze Ideālistisks virziens evolūcijas teorijā, pēc kura organiskās pasaules attīstība notiek kādu pašā organismā esošu nemateriālu faktoru ietekmē.
antikomunisms Ideoloģija un politika, kas ir vērsta pret komunistisko teoriju un praksi.
dīkt Īdēt (par govīm, teļiem).
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
iebūvējums Iebūvēta daļa, nodalījums, ierīce (telpā).
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
kvalifikācija Iedalīšana noteiktā grupā, kategorijā, veidā.
iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
vadība Iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā.
piestartēt Iedarbināt (dzinēju, motoru) ar starteri. Iedarbināt (iekārtu, ierīci, kam ir dzinējs, motors) ar starteri.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) daļās, parasti divās, daļās. Šādā veidā Iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu). Veidot (ko) ar štanci.
Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā. Piedēvēt (kam) ideāla [1] (1) īpašības.
pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu). Strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
Aktīvā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības. Arī pirmiedzīvotāji.
pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml. Iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
ieņemt Iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā). Arī iekarot (1).
paņemt Iegūt (ko) savā lietošanā atbilstoši kādiem noteikumiem (parasti uz neilgu laiku). Iesaistīt (kādu) darbības, uzdevuma veikšanā.
izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības).
pagūt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
paspēt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
laimēt Iegūt loterijā (naudu vai mantu).
izlozēt Iegūt loterijas izlozē.
atvilgt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, acīm).
atmaigt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, balsi u. tml.).
piesmakt Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpašības).
Uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli. Sākt darboties.
Uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli. Sākt darboties.
aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
atplaukt Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu). Pakļaut savai gribai, ietekmei.
sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā). Plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
Pārkāpt slieksni Ieiet (telpā, celtnē).
Pārkāpt slieksni Ieiet (telpā, celtnē).
iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
Atrast ceļu - atrast Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
Atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
Piesiet acis (arī sirdi u. tml.) Ieinteresēt, izraisīt patiku.
sainteresēt Ieinteresēt, parasti ļoti.
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti.
groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
sagrābt Iekarot, arī okupēt (kādu teritoriju).
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
kalte Iekārta (dažādu produktu, materiālu) kaltēšanai.
relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai.
slīdlente Iekārta (kā) transportēšanai - kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
termovizors Iekārta (kā) virsmas temperatūras sadalījuma bezkontakta iegūšanai, novērošanai, analīzei.
līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem.
trimērs Iekārta ar vairākām ripām kokmateriālu garumošanai.
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
detektors Iekārta maiņstrāvas taisngriešanai (parasti izmanto radiotehnikā).
skretele Iekārta materiālu (piemēram, kokmateriālu) pacelšanai un netālai transportēšanai.
radiogoniometrs Iekārta raidstacijas atrašanās virziena noteikšanai, izmantojot uztverto signālu stiprumu atkarā no uztverošās antenas orientācijas telpā.
plazmotrons Iekārta zemas temperatūras plazmas (2) iegūšanai.
sterilizators Iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai (1).
tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
skrejdzirnas Iekārta, kurā materiālu apstrādā ar ripojošu veltni.
Tvaika katls Iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
ievietot Iekārtot (telpā, dzīvoklī, parasti uz laiku).
iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
mēbelēt Iekārtot (telpu) ar mēbelēm.
apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
ierīkot Iekārtot (telpu).
ieriest Iekārtot auduma pamatni (stāvos, stellēs).
izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu). Ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu).
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radioficēt Iekārtot, veidot radiofonijas un radiotranslācijas tīklu (kādā teritorijā).
ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā). Izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
ieslēpt Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši.
iesaistīt Iekļaut (piemēram, vārdus teikumā).
sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
iemiesot Iekļaut (sevī), arī būt par (kā) materiālo izpausmi.
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
iepīt Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
iebrukums Iekļūšana ar varu (piemēram, kādā mājā, telpā).
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
iekšsiena Iekšējā siena (celtnei). Sienas iekšējā puse (telpā).
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu.
iekšiene Iekštelpa. Iekštelpu kopums.
iekurs Iekurināmais materiāls (piemēram, sausi skali, skaidas, tāsis).
iekrampēt Ielikt (krampi) dzintelē.
apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces).
iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība. Iemīļots sarunu temats.
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) - par karaspēku.
izplesties Ieņemt arvien lielāku telpu, laukumu, (piemēram, par uguni).
Augstu kāpt Ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli, iegūt lielu materiālu nodrošinātību.
Kāpt zirgam mugurā Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
Kāpt zirgam mugurā Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu. Arī apmesties.
nostāties Ieņemt noteiktu stāju, stāvokli.
turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām.
fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība. Attiecīgais teksts, dokuments.
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
predestinēt Iepriekš nolemt, noteikt.
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās.
plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai). Iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
Vārda robeža Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
Vārda robeža Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
projekts Iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai).
priekšnoteikums Iepriekšēju, atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.
pārvietot Ierādot (citas telpas, citu atrašanās vietu), likt iekārtot (tur iestādi, uzņēmumu u. tml.).
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē). Noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā; tikt pierakstītam oficiālā sarakstā. Oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
ielabot Ierakstīt, ielīmēt u. tml. labojumu, grozījumu (kādā tekstā).
attriekties Ierasties (parasti steidzīgi).
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
svari Ierīce (kā) masas noteikšanai.
turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
šapirogrāfs Ierīce (teksta, attēla) pavairošanai, neizmantojot tipogrāfisko salikumu.
rāvējslēdzējs Ierīce (tērpa, apavu, somas u. tml.) atvēruma malu savienošanai - divas lentes ar zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
veloveltnis Ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās.
Vagas dziļuma mērītājs Ierīce aršanas dziļuma noteikšanai.
lietusmērs Ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai.
izgaismotājs Ierīce attīstītas fotofilmas, fotoplates izgaismošanai.
pirometrs Ierīce augstas (virs 600°C) temperatūras mērīšanai.
sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
skleroskops Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu.
megafons Ierīce cilvēka balss skaņu pastiprināšanai un to koncentrēšanai noteiktā virzienā.
aizlaidnis Ierīce dūmvada noslēgšanai (krāsnī, skurstenī). Aizbīdnis.
kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
spirtometrs Ierīce etilspirta koncentrācijas noteikšanai šķīdumā.
meteorogrāfs Ierīce gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīgai automātiskai pierakstīšanai.
hronogrāfs Ierīce īsu laika intervālu mērīšanai un automātiskai pierakstīšanai.
darbmašīna Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai. Darbgalds.
darbgalds Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai. Darbmašīna.
pašgrābis Ierīce kravas satveršanai grābjot (piemēram, celtņiem). Greiters.
lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
vibroceltnis Ierīce materiālu pārvietošanai vertikālā virzienā, izmantojot vibrācijas.
galvanoskops Ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
Elektriskais filtrs Ierīce noteiktas frekvences strāvas caurlaišanai un citu frekvenču strāvas pavājināšanai.
Bioloģiskais filtrs Ierīce notekūdeņu bioloģiskai attīrīšanai.
lokators Ierīce objekta atrašanās vietas noteikšanai.
ozonometrs Ierīce ozona satura noteikšanai vielā, vielu maisījumā.
vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
Putekļu sūcējs Ierīce putekļu uzsūkšanai.
radiospektroskops Ierīce radioviļņu absorbcijas noteikšanai.
tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm).
areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, karu var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
butirometrs Ierīce tauku procenta noteikšanai pienā un piena produktos.
hektogrāfs Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls).
termoregulators Ierīce temperatūras regulēšanai (piemēram, telpā, ierīcē).
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
svērtenis Ierīce vertikālā virziena noteikšanai.
vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai). Vadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
viskozimetrs Ierīce viskozitātes noteikšanai.
kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai. Aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
izpildorgāns Ierīce, ar kuru veic, īsteno, vada (ko).
skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
filtrs Ierīce, arī viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, daļiņas.
tvērējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti dzirksteļu) tveršanai apkures sistēmās.
termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
selektors Ierīce, iekārta, kas reaģē uz noteiktiem signāliem.
padevējs Ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
perforators Ierīce, ietaise caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā).
dzirksteļķērājs Ierīce, kas aizkavē dzirksteļu izplūšanu no dūmeņa.
telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
rezistordevējs Ierīce, kas maina pretestību fizikāla lieluma ietekmē.
akumulators Ierīce, kas uzkrāj noteikta veida enerģiju.
kondensators Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē kapacitātes iegūšanai.
komutators Ierīce, ko izmanto telefonijā līniju savienošanai.
Putekšņu uztvērējs Ierīce, ko piekar stropa skrejai priekšā, lai savāktu putekšnus.
izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai.
zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
gals Ierobežojums, sākums un beigas (piemēram, laikā un telpā).
limitēt Ierobežot (kā lielumu, skaitu u. tml.). Noteikt (kā) maksimālo lielumu, skaitu u. tml.
lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
zona Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija.
rapieris Ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni. Florete.
numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
apbruņojums Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts.
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
sakairināt Ierosināt (piemēram, interesi, iztēli), parasti ļoti.
proponēt Ierosināt, ieteikt.
iesacīties Ierunāties (1), ieteikties (1).
mēģinājums Iesācēja darbs (piemēram, literatūrā, mākslā).
noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
iedimdēties Iesākt dimdēt (par vietu, telpu). Īsu brīdi dimdēt.
iedunēties Iesākt dunēt (par vietu, telpu). Īsu brīdi dunēt.
paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā). Ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
iedzirksteļoties Iesākt dzirksteļot. Īsu brīdi dzirksteļot.
uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
ierietēt Iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni). Rasties tesmenī (par pienu).
iepūst Iesākt pūst (noteiktā virzienā) - par vēju.
iegriezties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
iegulties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju). Iegriezties [1].
ierunāties Iesākt runāt (par ko), īsi pateikt (ko).
iestenēties Iesākt stenēt un tūlīt apklust.
iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
ievīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust.
aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievīteroties.
dublēt Ieskaņot (kinofilmas lomas) tekstu citā valodā.
iedublēt Ieskaņot (kinofilmas vai kinofilmas lomas tekstu) citā valodā.
dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
ierunāt Ieskaņot (runātu tekstu).
interpelēt Iesniegt interpelāciju.
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
spēks Iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot). Spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
spiedums Iespieddarba izgatavošanas tehnika, veids. Arī iespiedums [2] (1).
periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
kailmateriāls Iespiedumā neredzamais materiāls.
gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina.
ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
Jādomā (arī domājams) Iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozare.
emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta, kas savieno telefona līnijas.
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
kinodirekcija Iestāde, kas organizē un pārzina kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
serumstacija Iestāde, kas ražo un kontrolē bioloģiskos preparātus medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām.
meteostacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteoroloģiskā stacija.
Meteoroloģiskā stacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteostacija.
Meteoroloģiskā stacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteostacija.
kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
aģentūra Iestāde, kas vāc informāciju un sniedz to (presei, radio, televīzijai).
Adrešu birojs (arī galds) Iestāde, kur reģistrētas kādā administratīvā teritorijā dzīvojošo pilsoņu adreses.
mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noleiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas.
stacionārs Iestāde, uzņēmums u. tml., kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās.
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā. Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus. Speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
iecentrēt Iestādīt vai ieregulēt noteiktā attiecībā pret centru.
parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums).
Resoru arhīvi Iestāžu arhīvi, kuros glabājas attiecīgā uzņēmuma vai viena resora iestāžu grupas dokumentālie materiāli.
iesteigt Iesteigties.
ieveidot Iestrādāt (priekšmetā, materiālā).
vatēt Iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā).
ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu. Piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi).
uzpolsterēt Iešūt (apģērbā, tā daļā) polsteri.
polsterēt Iešūt (apģērbā) polsteri (2).
soļot Iet ierindā noteiktā ritmā.
Iet soļos (arī soļiem) Iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet aiz arkla Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
maršēt Iet vienmērīgā, noteiktā ritmā. Arī iet, staigāt.
plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.).
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus). Spiedveidne.
spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus. Presforma.
kauss Ietaise, ierīce, mehānisma elements beramu, smeļamu u. tml. materiālu pacelšanai.
statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu.
propaganda Ieteikšana lietošanai.
iesacīt Ieteikt (1).
ievēlēt Ieteikt (1).
izvirzīt Ieteikt (kādu, kāda darbu, piemēram, apbalvošanai).
ierunāt Ieteikt (kādu).
piedāvāt Ieteikt (ko darīt).
propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
ieteikties Ieteikt sevi, piedāvāties (par ko). Pieteikties.
ievārdot Ieteikt, iegalvot.
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).
izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai). Izvirzīt (5).
precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.). Arī iejautāties.
reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju (kapitālistiskajās valstīs).
pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
leja Ieteka (upei).
ietece Ieteka.
lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne.
lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne. Lejtece.
iespaids Ietekme (1).
iespaids Ietekme (2).
iespaids Ietekme (3).
atblāzma Ietekme (ko rada kāds ievērojams notikums, parādība).
pēcietekme Ietekme, kas sākas, pastāv pēc kādas iedarbības, kāda faktora izbeigšanās.
balss Ietekme, ko rada kāda parādība, psihisks stāvoklis.
pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
iespaidot Ietekmēt (1).
iespaidot Ietekmēt (2).
iespaidot Ietekmēt (3).
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres. Dot praktisku pieredzi.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
skart Ietekmēt (kādu) - piemēram, par cilvēka izturēšanos, attieksmi.
sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādam) pozitīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to (piemēram, par izteikumu, tekstu).
Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas), parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
mācīt Ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības.
Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
skart Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
atsaukties Ietekmēt (ko), izraisīt sekas.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības. Mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
apdullināt Ietekmēt (piemēram, domas, uzskatus) ar nepareizām, kaitīgām mācībām, idejām u. tml.
nosacīt Ietekmēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu.
iesildīt Ietekmēt labvēlīgi, uzmundrinoši.
Turēt gūstā Ietekmēt, valdzināt.
Turēt gūstā Ietekmēt, valdzināt.
audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi, vadīt to vēlamajā virzienā.
Rādīt iespaidu Ietekmēt.
iespaidoties Ietekmēties.
karalis Ietekmīga persona (piemēram, kādā nozarē). Izcila personība (piemēram, kādā specialitātē).
dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā).
protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums.
kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
iespaidīgs Ietekmīgs (1).
iespaidīgs Ietekmīgs (2).
Stiprs papīrs Ietekmīgs dokuments.
Stiprs papīrs Ietekmīgs dokuments.
reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
ievietoties Ietilpt, saiet (kādā vietā, telpā).
transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu.
aptvert Ietvert savas darbības, arī ietekmes sfērā (parasti visu).
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā. Tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
katetrizēt Ievadīt katetru (ķermeņa dobumā, asinsvadā).
plastificēt Ievadīt plastifikatoru (vielā, materiālā).
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
sadzīt Ievērojami palielināt (piemēram, tempu).
Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lielu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm).
aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
iedzīvināt Ieviest, īstenot, realizēt.
iekārtot Ieviest, nodibināt noteiktu kārtību.
insekcēt Ieviesties (kādā teritorijā) - par kukaiņiem.
iedzīvināties Ieviesties, īstenoties, realizēties. Tikt ieviestam, īstenotam, realizētam.
iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību. Rezultāts --> ieslodzīt (2).
iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu glabājot, transportējot.
iemest Ievietot (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
iesegt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
ieklāt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu. Ieveidot segumu (kur).
ievākt Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu).
ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā.
dot Ievietot (piemēram, kādā tekstā).
ielikt Ievietot (tekstu, attēlu, materiālu par ko, parasti laikrakstā, žurnālā).
iepaust Ievietot, iekļaut (kādā tekstā).
iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
Ieņemt vietu Ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu.
Ieņemt vietu Ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu.
nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē.
ielogs Iezīmētas, apvilktas kontūras (teksta, attēla malās).
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
tufīts Iezis, kurā ir vairāk par pusi vulkāniskas izcelsmes materiāla.
Metamorfizētie ieži Ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos.
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis.
serde Iežu materiāls, kas ir iegūts ģeoloģiskās izpētes urbumā.
Iežu sadēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana un pārveidošanās fizikālu, ķīmisku un bioloģisku faktoru ietekmē.
Mehāniskā dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās fizikālu faktoru ietekmē.
Mehāniskā dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās fizikālu faktoru ietekmē.
Ķīmiskā dēdēšana Iežu sairšana ķīmisku procesu ietekmē.
Ķīmiskā dēdēšana Iežu sairšana ķīmisku procesu ietekmē.
sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes (planētas) garozā.
norūkt Īgni, nelaipni noteikt, pateikt.
uzrūkt Īgni, nelaipni pateikt (ko kādam).
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
klejot Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
Mākt (arī nomākt) sirdi Ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
Nomākt sirdi Ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem. Arī mākt (2).
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli. Arī mākt (1).
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa). Arī klaiņot (1).
klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa. Bieži mainīt uzturēšanās vietu.
uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
saairēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt. Ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim).
Sagulēt slimnīcā Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā. Ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
Sagulēt slimnīcā Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā. Ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
saart Ilgāku laiku, arī visu laikposmu art. Ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim).
sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur). Ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim).
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos. Ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam. Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
saaudzēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu audzēt. Ilgāku laiku audzēt (līdz noteiktam brīdim).
saauklēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu auklēt. Ilgāku laiku auklēt (līdz noteiktam brīdim).
sabarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku). Ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim).
sabēdāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt. Ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim).
sabraukāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt. Ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).
sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt. Ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu). Ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
sacirst Ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst. Ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim).
sačūlot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot. Ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim).
noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski.
sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt. Ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
nostenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt.
notekāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam).
notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot. Ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim).
saducināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ducināt. Ilgāku laiku ducināt (līdz noteiktam brīdim).
sadziedāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt. Ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim).
sadzīrot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot. Ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim).
sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot. Ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim). Nodzīvot (1).
saecēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt. Ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim).
saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt. Ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim).
sagaudot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku). Ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā. Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
sagulšņāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt. Ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim).
saiet Ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet. Ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim).
sairt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt. Ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim). Saairēt (2).
sajāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim).
sakalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt. Ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim).
sakalpot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot. Ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim).
sakalt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt. Ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim).
sakarāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties. Ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim).
sakarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot. Ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim).
sakaukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem). Ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
saklepot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot. Ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim).
sakliegt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt. Ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim).
samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot. Ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu). Ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
samist Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist. Ilgāku laiku mist (līdz noteiktam brīdim).
samitināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim).
samitināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim).
samocīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt. Ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim).
samocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties. Ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
samurgot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot. Ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim).
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
sapeldēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt. Ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim).
saraudāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt. Ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
saravēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt. Ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim).
sarunāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt. Ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim).
sasāpēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt. Ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim).
sasēdēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt. Ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim).
sasērot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot. Ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim).
sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt. Ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
sastrādāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt. Ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim).
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
savaidēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt. Ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim).
savaimanāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt. Ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim).
savalkāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt. Ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim).
savārdzināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt. Ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim).
sanīkuļot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot. Ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim).
savārgt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt. Ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim).
savergot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot. Ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim).
sazāģēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu zāģēt. Ilgāku laiku zāģēt (līdz noteiktam brīdim).
izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt (vietu, telpu).
iztecēties Ilgāku laiku, daudz iet, skriet teciņus.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
izstenēties Ilgāku laiku, daudz stenēt.
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
iztenkoties Ilgāku laiku, daudz tenkot.
izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu).
nopūlēt Ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt.
izelpoties Ilgāku laiku, intensīvi elpot.
izgrūsties Ilgāku laiku, intensīvi grūst.
izvicoties Ilgāku laiku, intensīvi ko darīt.
urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1).
urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (2).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā). Ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt. Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām.
Nevarēt vien beigt Ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
gaidīt Ilgoties, lai (kas) īstenotos, piepildītos, tiekties (pēc kā).
Pasīvā (arī piespiedu) smēķēšana Ilgstoša uzturēšanās piesmēķētā telpā.
vicināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
čamdīties Ilgstoši vai intensīvi čamdīt. Taustīties, grābstīties.
baukšķināties Ilgstoši, intensīvi baukšķināt.
blakšķināties Ilgstoši, intensīvi blakšķināt.
blākšķināties Ilgstoši, intensīvi blākšķināt.
blarkšķināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (1).
blarkšķināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (2).
blaukšķināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (1).
blaukšķināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (2).
blīkšķināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (1).
blīkšķināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (2).
bliukšķināties Ilgstoši, intensīvi bliukšķināt.
blūkšķināties Ilgstoši, intensīvi blūkšķināt.
brakšķināties Ilgstoši, intensīvi brakšķināt.
čabināties Ilgstoši, intensīvi čabēt (par ko vieglu, sausu).
čabināties Ilgstoši, intensīvi čabināt.
čakarēties Ilgstoši, intensīvi čakarēt.
čakstināties Ilgstoši, intensīvi čakstināt (1).
čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstēt (par ko vieglu, sausu).
čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstināt.
čīkstināties Ilgstoši, intensīvi čīkstēt (1).
čīkstināties Ilgstoši, intensīvi čīkstināt.
čurkstināties Ilgstoši, intensīvi čurkstēt (1).
čurkstināties Ilgstoši, intensīvi čurkstēt (2).
klabināties Ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
klakšķināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt (1).
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1).
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2).
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3).
klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas).
klunkšķināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (1).
klunkšķināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (2).
knakšķināties Ilgstoši, intensīvi knakšķināt.
knikšķināties Ilgstoši, intensīvi knikšķināt.
krimsties Ilgstoši, intensīvi krimst (2).
mirdzināties Ilgstoši, intensīvi mirdzināt (1).
paukšķināties Ilgstoši, intensīvi paukšķināt.
plakšķināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (1).
plakšķināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (2).
plaukšķināties Ilgstoši, intensīvi plaukšķināt.
plikšķināties Ilgstoši, intensīvi plikšķināt.
plīkšķināties Ilgstoši, intensīvi plīkšķināt.
plinkšķināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (1).
plinkšķināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (2).
pliukšķināties Ilgstoši, intensīvi pliukšķināt.
plunkšķināties Ilgstoši, intensīvi plunkšķināt.
švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
skandināties Ilgstoši, intensīvi skandināt (1).
skramstīties Ilgstoši, intensīvi skramstīt.
skrapstināties Ilgstoši, intensīvi skrapstināt. Skrapšķināties.
skrapšķināties Ilgstoši, intensīvi skrapšķināt; skrapstināties.
skribināties Ilgstoši, intensīvi skribināt (1).
skribināties Ilgstoši, intensīvi skribināt (2).
skrubināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt (1).
skrubināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt (2).
skrabināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt.
spīdināties Ilgstoši, intensīvi spīdināt (1).
sprakšķināt Ilgstoši, intensīvi sprakšķēt.
sprakšķināties Ilgstoši, intensīvi sprakšķināt (1).
spurkšķināt Ilgstoši, intensīvi spurkšķēt (1).
strinkšķināt Ilgstoši, intensīvi strinkšķēt.
šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindēt.
šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindināt.
šmakstināties Ilgstoši, intensīvi šmakstināt.
šmaukstināties Ilgstoši, intensīvi šmaukstināt (1).
šmīkstināties Ilgstoši, intensīvi šmīkstināt.
šmiukstināties Ilgstoši, intensīvi šmiukstināt.
šņākoties Ilgstoši, intensīvi šņākot (1).
šņakstināties Ilgstoši, intensīvi šņakstēt.
šņakstināties Ilgstoši, intensīvi šņakstināt.
šņirkstināties Ilgstoši, intensīvi šņirkstināt.
švīkstināties Ilgstoši, intensīvi švīkstināt.
švirkstināties Ilgstoši, intensīvi švirkstināt.
trinkšķināt Ilgstoši, intensīvi trinkšķēt. Strinkšķināt (2).
urdzināt Ilgstoši, intensīvi urdzēt.
urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt. Rušināties, rakņāties (parasti zemē).
vandīties Ilgstoši, intensīvi vandīt.
zibināties Ilgstoši, intensīvi zibināt (1).
zvanīties Ilgstoši, intensīvi zvanīt (4).
stenas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1).
mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
metropole Imperiālistiska valsts, kas ir iekarojusi un pakļāvusi savai ekspluatācijai citu tautu teritorijas un attieksmē pret tām ir augstākā vara.
koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
Pasīvā imunitāte Imunitāte, ko organisms iegūst pēc antivielas ievadīšanas.
Aktīvā imunitāte Imunitāte, ko rada pats organisms.
sambo Indiāņu un nēģeru jaukto laulību pēctecis (Dienvidamerikā).
solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
velnābols Indīgs cūknātru (nakteņu) dzimtas lakstaugs ar lieliem, baltiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu olveida pogaļu.
strutene Indīgs daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku.
karakurts Indīgs zirneklis (Vidusāzijas tuksnešos, Krimas stepēs).
nitrobenzols Indīgs, bāli dzeltens, eļļains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
henrijs Induktivitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
reaktors Induktivitātes spole īsslēguma strāvas ierobežošanai un vajadzīgā sprieguma kvalitātes nodrošināšanai elektriskajos tīklos.
drosele Induktivitātes spole, kuru ieslēdz maiņstrāvas elektriskajā ķēdē, lai ar to regulētu vai ierobežotu strāvas lielumu.
endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā. Televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
materiāls Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā. Materiāls [1] (2).
Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
radio Informācijas raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana. Attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
Atgriezeniskā saite Informācijas saite, kura savieno sistēmas izeju ar ieeju un pa kuru sistēma saņem signālus par savas darbības rezultātiem.
Atgriezeniskā saite Informācijas saite, kura savieno sistēmas izeju ar ieeju un pa kuru sistēma saņem signālus par savas darbības rezultātiem.
forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
oftalmoskops Instruments acs dibena apskatei.
busole Instruments ar magnēta adatu virziena noteikšanai horizontālā plāksnē.
endoskops Instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci (ķermeņa dobumu un dobu orgānu apskatei).
urbis Instruments augsnes iežu parauga ieguvei no noteikta dziļuma.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
meridiānriņķis Instruments debess spīdekļu ekvatoriālo koordinātu noteikšanai.
laga Instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai.
torakoskops Instruments pleiras dobuma apskatei.
velmis Instruments, ar kuru velmē loksnes un lentes, kā arī iegūst šķirņu velmējumus.
starpintegrālis Integrālis, kam ir palīgfunkcija integrēšanas gaitā.
intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
Gara dāvanas Intelektuālās spējas, apdāvinātība.
Gara dāvanas Intelektuālās spējas. Apdāvinātība.
intelektuālists Intelektuālisma (2) piekritējs.
rigiditāte Intelektuāls, emocionāls, arī motivācijas inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
piesātinājums Intensitāte (parasti jūtām).
uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.). Arī uzplūdums (2).
atplūdi Intensitātes mazināšanās (jūtām).
lēkme Intensīva (parasti klepus, smieklu, raudāšanas) norise.
sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
Krusta karš Intensīva bruņota cīņa.
Krusta karš Intensīva bruņota cīņa.
darbdiena Intensīva darba cēliens (parasti dienas daļa). Arī darbadiena (1).
kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība. Tās radītais troksnis.
nopūsties Intensīvā, parasti skaļā, izelpā noteikt, pateikt.
Piekliegt pilnas ausis Intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt.
Piekliegt pilnas ausis Intensīvi (skaļi) stāstīt.
sazaļot Intensīvi attīstīties (parasti par parādībām sabiedrībā).
sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.).
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki. Intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
izspiest Intensīvi izmantojot (dabas objektu), iegūt (ko).
izspiest Intensīvi izmantojot (mašīnas, ierīces u. tml.), iegūt (ko).
Pielikt visus spēkus Intensīvi izmantot (parasti fizisko) spēku (kādas darbības veikšanai).
virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām). Būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
konvulsijas Intensīvi kloniskie krampji (ķermeņa daļā vai visā ķermenī).
Meklēt rokā Intensīvi meklēt.
Meklēt rokā Intensīvi meklēt.
piepūlēt Intensīvi nodarbināt (ķermeņa daļās), parasti tā, ka (tās) nogurst.
nopūlēt Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu).
piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli).
izspiest Intensīvi saimniekojot, iegūt (ko no lauksaimniecības dzīvniekiem).
nodot Intensīvi šaut (kādu laiku).
Spļaut uguni Intensīvi šaut (uz ko).
Gāzt uguni Intensīvi šaut.
Gāzt uguni Intensīvi šaut.
vālēt Intensīvi šaut.
kulstīties Intensīvi šķaidīt, jaukt (ūdeni).
kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē).
kāst Intensīvi zvejot (zivis).
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
saairēties Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
saarties Intensīvi, arī ilgāku laiku art. Intensīvi, arī ilgāku laiku art tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sadejoties Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot. Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties. Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
piedomāt Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko).
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
sadraiskuļoties Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties. Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
sairties Intensīvi, arī ilgāku laiku irt. Intensīvi, arī ilgāku laiku irt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī). Saairēties.
sasapņoties Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt.
sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko). Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko). Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
piestrādāt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt (lai sasniegtu kādu mērķi).
piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot.
sastrādāties Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (1).
lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (2).
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
malt Intensīvi, neatlaidīgi domāt.
Meklēt (kā) ar uguni Intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
Meklēt (kā) ar uguni Intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
virmot Intensīvi, spraigi norisēt (piemēram, par procesu).
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums. Dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
sparīgs Intensīvs, arī straujš (par parādībām dabā).
mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus.
dzīvs Intensīvs, spēcīgs (par psihiskām norisēm).
krass Intensīvs, straujš (piemēram, par kā pieaugumu, palielināšanos).
reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
saistošs Interesants.
bēdas Interese, rūpes.
painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
jautāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
prasīt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
vaicāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
mesties Interesēties (par ko). Nodarboties (ar ko).
Likties zināt Interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
sekot Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to). Sistemātiski gūt informāciju (par ko).
internacionālists Internacionālisma (1) piekritējs.
interpretents Interprets (1).
interpretents Interprets (2).
pamatne Intervāla, akorda apakšējā skaņa.
nona Intervāls - 13 vai 14 pustoņi.
Palielinātā kvinta Intervāls - astoņi pustoņi.
Mazā seksta Intervāls - astoņi pustoņi.
seksta Intervāls - astoņi vai deviņi pustoņi.
Pamazinātā kvarta Intervāls - četri pustoņi.
Lielā terca Intervāls - četri pustoņi.
kvarta Intervāls - četri, pieci vai seši pustoņi.
Mazā septima Intervāls - desmit pustoņu.
Lielā seksta Intervāls - deviņi pustoņi.
Lielā sekunda Intervāls - divi pustoņi.
oktāva Intervāls - divpadsmit pustoņu.
prīma Intervāls - nulle pustoņu vai viens pustonis.
Tīrā prīma Intervāls - nulle pustoņu.
Tīrā kvarta Intervāls - pieci pustoņi.
Tīrā kvinta Intervāls - septiņi pustoņi.
Palielinātā kvarta Intervāls - seši pustoņi.
Pamazinātā kvinta Intervāls - seši pustoņi.
kvinta Intervāls - seši, septiņi vai astoņi pustoņi.
Palielinātā sekunda Intervāls - trīs pustoņi.
Mazā terca Intervāls - trīs pustoņi.
terca Intervāls - trīs vai četri pustoņi.
Lielā septima Intervāls - vienpadsmit pustoņu.
septima Intervāls - vienpadsmit vai desmit pustoņu.
Palielinātā prīma Intervāls - viens pustonis.
Mazā sekunda Intervāls - viens pustonis.
sekunda Intervāls - viens, divi vai trīs pustoņi.
Tīrais intervāls Intervāls starp (parasti) dabiskās skaņurindas pamatpakāpēm.
tonis Intervāls starp divām skaņām skaņurindā - 2 pustoņi.
lēciens Intervāls, kas ir lielāks par tercu.
Melodiskais intervāls Intervāls, kura abas skaņas izpilda secīgi.
Melodiskais intervāls Intervāls, kura abas skaņas izpilda secīgi.
Harmoniskais intervāls Intervāls, kura abas skaņas izpilda vienlaicīgi.
Harmoniskais intervāls Intervāls, kura abas skaņas izpilda vienlaicīgi.
josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
decima Intervāls, kura virsotne ir desmitā pakāpe attiecībā pret pamatni.
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
sapieris Inženierkaraspēka karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku darbu veikšanā.
tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni.
poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos. Kūpinātava.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes.
mazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai.
tīrītava Īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) tīrīšanai.
kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapi.
kapi Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapsēta.
vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
serdenis Īpašas formas magnētiska materiāla detaļa, uz kuras novieto tinumus.
oriģinālpudele Īpašas formas pudele, kas paredzēta noteiktam izstrādājumam. Pudele, kurā pārdod kādu izstrādājumu.
Jautājuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
Pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu.
Rosinājuma (retāk pamudinājuma) teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka rosinājumu.
Stāstījuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
Diplomātiskā imunitāte (arī neaizskaramība) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurās viņi akreditēti.
fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente. Blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
strops Īpaši darināts bišu miteklis.
lasītava Īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, klubā u. tml.), kurā apmeklētāji lasa.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizē izglītojošus, audzinošus u. tml. pasākumus.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizēja izglītojošus, audzinošus u.tml. pasākumus.
diedzētava Īpaši iekārtota telpa (sēklu) diedzēšanai.
virtuve Īpaši iekārtota telpa ar pavardu ēdienu gatavošanai.
vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna.
ēdamtelpa Īpaši iekārtota telpa, kurā ēd.
kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei.
sabērtuve Īpaši iekārtota vieta, telpa, kur (ko) saber.
terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
vivārijs Īpaši iekārtotas telpas laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
pakete Īpaši iesaiņots pārsienamā materiāla komplekts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu.
pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks.
Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda; godasardze.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Goda sardze.
Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Godasardze.
iestāde Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
Tautas skaitīšana Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautskaite.
āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
buks Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts. Āzis (3).
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī).
ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
ligzda Īpaši veidots (kukaiņu, parasti plēvspārņu) miteklis.
lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts.
sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts. Lozungs (2).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (1).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (2).
spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties. Šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
organoleptika Īpašību noteikšana (produktiem, materiāliem u. tml.) ar maņu orgāniem.
nozīme Īpašību, pazīmju kopums, kurā izpaužas (kā) vērtība, ietekme, arī būtība (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
apvalks Īpašs aizsargs, futrālis (tehniskām ierīcēm, darba rīkiem, instrumentiem u. tml.).
dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
ātrruna Īpašs runāšanas, deklamēšanas veids paātrinātā tempā (teātra mākslā).
valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
Ir (arī kļūst, metas) ap dūšu Ir (rodas) noteikta fiziskā pašsajūta.
Ir (arī kļūst, metas, retāk tiek) ap dūšu Ir (rodas) noteikts garastāvoklis.
iracionālisms Iracionalitāte (1).
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
ļipa Īsa aste.
Puspasaules apskriet Īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi).
piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
atteikt Īsi pateikt, atbildot (uz kāda izteikumu). Atsacīt.
noteikt Īsi pateikt, piebilst. Nosacīt (1).
nosacīt Īsi pateikt, piebilst. Noteikt (1).
konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
rekapitutēt Īsi, apkopojoši atkārtot (kādu tekstu).
koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
uzsaukt Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
stenējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1).
Nebūt savā sejā Īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
šeihs Islama garīdznieks, teologs, tiesībnieks.
korāns Islama reliģiski dogmatisku, mitoloģisku un juridisku tekstu krājums.
sunna Islama tekstu krājums, kurā Ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
šerīfs Islama zemēs - Muhameda pēcteča tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem. Intermēdija (1).
konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
tušs Īss fanfaru veida apsveikuma skaņdarbs ātrā tempā.
piezīme Īss izteikums (parasti mutvārdos).
katķisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katehisms.
pusmētelis Īss mētelis, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem.
devīze Īss teiciens, kurā ietverta galvenā, vadošā doma.
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml. Teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
rekapitulācija Īss, apkopojošs (kāda teksta) atkārtojums.
strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
lapidārs Īss, kodolīgs, izteiksmīgs (piemēram, par stilu, izteiksmes līdzekļiem).
parabola Īss, pamācošs stāstījums (parasti alegorijā), kura morāle izteikta ar kādu uzskatāmu, analoģisku piemēru.
anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
Ticības apliecība (arī apliecinājums) Īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
nopietnība Īstenībā, faktiski.
Pēc taisnības Īstenībā, patiesībā.
patiesība Īstenībā.
reālība Īstenība. Realitāte.
sadomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums: izdomājums.
sagudrojums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums. Sadomājums.
izdomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, stāstījums.
teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli. Teatrālisms (1).
teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli. Teatralitāte (1).
asociācija Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus.
indikatīvs Īstenības izteiksme (darbības vārdam).
analīze Īstenības izziņas paņēmiens - (parādības, objekta) sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā.
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā).
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
materializēt Īstenot (ideju, ieceri u. tml.). Realizēt (ko) materiālā formā.
Dabūt cauri Īstenot (parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus).
Dabūt cauri Īstenot (parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus).
pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.). Īstenot atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.) kādā tā nākamajā posmā.
iemiesot Īstenot, realizēt (kādu ideju, ieceri).
risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1), ritēt (3).
ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1).
risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Ritēt (3).
izpausties Īstenoties, praktiski realizēties (par cilvēka spējām, zināšanām).
Iet cauri Īstenoties.
notikt Īstenoties. Piepildīties.
bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi. Īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
nošķīst Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm). Noputēt (2).
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
nostenēties Īsu brīdi, vienu reizi stenēt.
lapidārisms Īsums, kodolīgums, izteiksmīgums (piemēram, stilā, izteiksmes līdzekļos).
Masku komēdija Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un četri pastāvīgi tēli.
Masku teātris (arī komēdija) Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
Masku teātris (arī komēdija) Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem. Arī izvest.
Sēžas (arī sēdes) tulzna Izaugums astes apvidū (mērkaķu dzimtas dzīvniekiem).
Izkārt mēli Izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem).
Izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
Izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
nonāvēties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (par cilvēku). Nogalināties.
nogalināties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku). Nonāvēties.
notecēt Izbeigties (par, parasti iepriekš noteiktu, laikposmu).
pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.). Izbraukt (noteiktā trasē). Izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
izkārtojums Izbūve, izveidojums noteiktā kārtībā, veidā.
izkārtot Izbūvēt noteiktā kārtībā, noteiktā veidā.
uzsvērt Izcelt (piemēram, domu, formas elementu runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
spīdēt Izcelties (citu vidū), pārsteigt ar ko.
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
uzsvars Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
emfāze Izcēlums, uzsvērums, akcentējums, arī emocionalitāte (parasti runā).
bet Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā.
strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
izsvīst Izdalīt daudz sviedru. Intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
dzirksteļot Izdalīt dzirksteles.
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
izstarot Izdalīt un izplatīt telpā (elementārdaļiņas).
macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām).
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem). Tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
izplatīt Izdalot, pārdodot piegādāt (piemēram, preses izdevumus, biļetes).
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.).
Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām. Veidoties (par soļiem).
apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) ieņem noteiktu stāvokli.
likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) atrodas noteiktā stāvoklī.
izdegums Izdegusi vieta, piemēram, mežā, stepē. Izdega (1).
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
izgudrot Izdomāt to, ka nav, kas nav bijis īstenībā.
sagudrot Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
sagudrot Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu).
izdzimums Izdzimtenis (2).
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
izvēsināt Izdzisināt, arī izvējot (telpu).
izvēsināties Izdzist, arī izvēloties (par telpu).
izdūlēt Izdzīt ar dūmiem (parasti bites).
Jūras vārti Izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē. Vieta, kur upe ietek jūrā.
patēriņš Izejvielu, materiālu u. tml. izlietojums (kā) gatavošanai, ražošanai.
stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
kalkot Izgatavot (attēla, teksta) kopiju, izmantojot kalku.
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (tekstu, attēlu) no (tā) oriģināla, arī kopijas.
Klasiskā izglītība Izglītība, kuras pamatā ir sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras studijas.
Politehniskā izglītība Izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
dekorācija Izgreznojums, izrotājums (piemēram, kādā vietā, telpā).
izdekorēt Izgreznot, izrotāt (parasti telpu, vietu).
izkāpt Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas.
intervēt Izjautāt (kādu) intervijā.
pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
bažīties Izjust bažas. Izteikt bažas.
respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
poss Izkaltēta, smalki saberzta (parasti bērza) piepe, kurā ar šķiltavu kramu iešķiļ dzirksteli.
izkalties Izkaļot caurumu, izkļūt (no telpas).
pieminēt Izklāstīt (ko), pateikt vai uzrakstīt (par ko).
atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.). Izgaist (1).
izgaist Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.).
birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
pārlabot Izlabot (sarunbiedra izteikumu).
Pasaules brūte Izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
lakūna Izlaidums tekstā, posms, kura trūkst tekstā.
emitēt Izlaist apgrozībā (papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus).
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
atšifrēt Izlasīt (šifrētu tekstu) un noskaidrot (tā saturu).
atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
Iziet cauri grāmatai, arī iziet grāmatu cauri Izlasīt visu grāmatu, parasti ātri, arī steigā.
izlasīt Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko).
intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem.
pisuārs Izlietne ar urīna noteku.
patērēt Izlietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā gatavošanai, ražošanai).
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
Izmest (arī izsviest) uz ielas Izlikt no dzīvokļa. Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
loterija Izloze, laimes spēle, kuras dalībniekiem ir numurētas biļetes.
kundzīte Izlutināta, slinka sieviete.
pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
iegriezties Izmainīties (par sarunu, tās tematu).
kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem. Attiecīgais aprēķins (dokumentu veidā).
raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu). Ļoti rūpēties (par kādu).
lietaskoks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls.
Lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls. Lietaskoks (2).
Lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls. Lietaskoks (2).
balstīties Izmantot (materiālus, resursus) par pamatu (piemēram, darbībai, kā organizēšanai).
balstīties Izmantot (piemēram, atziņas, teorijas, faktus) par pamatu, pierādījumu. Pamatoties.
ekspluatēt Izmantot (piemēram, uzņēmumu, ierīci) atbilstoši noteiktam uzdevumam.
utilizēt Izmantot (ražošanas, sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei, (tos) attiecīgi apstrādājot, pārstrādājot.
pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī pieblīvēt.
zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
konteinerizēt Izmantot konteinerus (darba procesā).
žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
stendizmēģinājums Izmēģinājums, ko veic uz stenda (2).
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
nodilums Izmēru maiņa (priekšmetam) mehāniskās berzes procesā, zūdot (tā) virsmas materiālam.
atrisinājums Iznākums, rezultāts (darbībai, konfliktam) literārā darba kompozīcijā.
kastrēt Iznīcināt (ziedos) putekšņlapas.
plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu. Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības.
atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām un (parasti) slāpējošām sienām.
rezervāts Izolēta teritorija, uz kuru piespiedu kārtā pārceļ dzīvot pamatiedzīvotājus (piemēram, indiāņus Amerikā).
kabinets Izolēta, neliela viesu telpa (piemēram, restorānā).
izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums kādā koordināšu plaknē.
pasacīt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
pateikt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (par ko). Izteikt kādu novēlējumu.
raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli). Būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligācija, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē.
apgūt Izpētīt un pārzināt (piemēram, plašu materiālu).
ievērot Izpildīt (kādus nosacījumus), lai saglabātu (piemēram, noteiktus politiskos apstākļus).
intonēt Izpildīt (skaņdarbu) noteiktā intonācijā.
Atvērt iekavas Izpildīt matemātisko darbību, kas norādīta pirms iekavām.
Izpildu komiteja Izpildkomiteja.
Izpildu komiteja Izpildkomiteja.
izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (nodarbību, pasākumu u. tml.).
nobeigums Izplatības robeža (teritorijai, telpai).
raidīt Izplatīt (informāciju, signālus u. tml.) - par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
Palaist (arī papūst) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
Papūst (arī palaist) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
Palaist (arī papūst) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
tenkot Izplatīt tenkas, parasti sarunā.
migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) - par augiem.
nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu). Tikt izteiktam.
pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu.
piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu. Arī piedvašot.
piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu.
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
plīvot Izplatīties, parasti ar mainīgu intensitāti (par skaņu, gaismu).
spiesties Izplatīties, parasti citā telpā, vidē (par skaņu).
ložņāt Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām).
pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai).
tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko). Iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) - par skaņām, smaržām u. tml.
pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam (visā teritorijā, arī aiz teritorijas robežas).
rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
pārsoļot Izplatoties sniegties pāri (teritorijas robežai).
aizvirzīties Izplesties noteiktā virziena (par mežiem, kalnājiem, ūdeņiem, ceļiem u. tml.). Aizstiepties.
aizsniegties Izplešoties, aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kurienei).
parašutisms Izpletņa lietošanas teorija un prakse.
izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt. Ar savu darbību atbalstīt.
lakstoties Izrādīt uzmanību, teikt komplimentus, koķetēt, arī mīlināties.
nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
sūknēt Izraisīt (asins) plūsmu pa asinsrites sistēmu (par sirdi).
ieinteresēt Izraisīt (kādā) interesi (par ko).
piesaistīt Izraisīt (kādā) interesi, patiku (pret sevi).
piesaistīt Izraisīt (kādā) patiku, interesi (par ko).
iedvest Izraisīt (noteiktu attieksmi, jūtas pret sevi).
atstāt Izraisīt (paliekamu psihisku parādību, arī ietekmi).
ieinteresēt Izraisīt ar savu saturu, īpašībām u. tml. (kādā) interesi (par sevi).
izgrauzt Izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
Paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
Paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
augt Izraisīt iekaisumu (par infekcijas slimību, kuras pretpote ir ievadīta organismā).
rūpēt Izraisīt interesi (parasti par materiālām vērtībām).
urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
noskaņot Izraisīt noteiktu garastāvokli, noskaņu.
aizkustināt Izraisīt pateicības, prieka jūtas. Saviļņot.
savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu interesi, arī patiku, labvēlību.
sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
iespiesties Izraisīt spēcīgu ietekmi (psihē), labi saglabāties (atmiņā).
saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
intriģēt Izraisīt ziņkāri, arī aizdomas. Interesēt.
uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
uzplaukt Izraisīties (sejā) - par smaidu. Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par pishisku vai fizioloģisku stāvokli).
sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzkrist Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu (nervu sistēmā), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu nervu sistēmā, nogurdināt, pārpūlēt (cilvēku).
gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
ekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu).
ekscerpts Izraksts (no kāda teksta).
repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
intonēt Izrunāt (piemēram, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
intonēt Izrunāt (zilbi) ar noteiktu intonāciju.
iet Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto. Izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) pasaulīt, arī mīļā (arī baltā) pasaulīt! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī priekā, satraukumā.
Deviņi pērkoni! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī sašutumā, dusmās.
Vai dieviņ! arī Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Mīļais (arī mans) dievs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Mīļais (arī mans) dievs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) mūžs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
Nu saki (viens) cilvēks! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
Nu saki viens cilvēks! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
Nu saki (viens) cilvēks! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
(Ak) tu piķis! arī Kad tevi piķis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ka tevi tukšā! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, arī viļoties.
Kaut tu izputētu! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.
Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. Tml.
Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! Izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
atsauciens Izsauciens, izteiciens atbildei.
izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, rasti teksta, saturu).
nosacīt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot. Noteikt (5).
interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piemēram, kāda teikto).
pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
paskats Izskats (priekšmetam, telpai, celtnei).
diplomēt Izsniegt diplomu (1), piešķirot noteiktas tiesības.
fosforescēt Izstarot (ilgstoši) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
fluorescēt Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
izsteigt Izsteigties.
uvāls Izstiepta augstiene, izstiepts reljefa pacēlums ar lēzenām nogāzēm, bez skaidri izteiktas piekājes.
snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
aizkari Izstrādājums (no auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas.
priekškars Izstrādājums (no bieza auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas. Arī aizkari.
gumija Izstrādājums no šī materiāla.
paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas).
rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām. Attiecīgais lietišķās mākslas veids.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, metālkeramika.
metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, pulvermetalurģija.
projekts Izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma (kā, piemēram, būves, rūpnīcas, mašīnas u. tml.) realizēšanai, rekonstruēšanai.
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana. Izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti. Atsevišķs krusts šai rakstā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
ielocījums Izšuvumu tehnika, kurā pavediena pārstaipu garums ir dažāds.
urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
satecināt Iztecināt (taukus) lielākā daudzumā. Iztecināt (tauku lielāku daudzumu).
Izsviest medu Iztecināt medu no šūnām ar medus sviedi.
predikatīvs Izteicēja nominālā daļa.
predikāts Izteicējs.
izteikums Izteiciens (1).
aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
pateiciens Izteiciens. Arī izteikums.
Pavēles izteiksme Izteiksme, kas izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
Vajadzības izteiksme Izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
acs Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu.
mods Izteiksme.
litota Izteiksmes forma, ko izmanto, lai mazinātu izteikuma satura asumu.
leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā). Šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā).
Valodas fineses Izteiksmes nianses valodā.
ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam. Izsmejoša zobgalība.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
Skaļi vārdi Izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
deklamēt Izteiksmīgi, mērķtiecīgi runāt (daiļdarbu).
dzīvs Izteiksmīgs (parasti par mākslas darbu).
lokans Izteiksmīgs, niansēts (piemēram, par valodu).
runājošs Izteiksmīgs. Tāds, kas spilgti pauž (ko).
formulēt Izteikt (domu, atzinumu, lēmumu, jautājumu).
apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
izvirzīt Izteikt (funkciju) ar bezgalīgas rindas palīdzību. Izteikt (funkciju) ar bezgalīga reizinājuma palīdzību.
celt Izteikt (iebildumus).
salīdzināt Izteikt (kā) raksturojumu salīdzinājuma (2) veidā.
nolādēt Izteikt (kādam) lāstus.
tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem.
ietvert Izteikt (noteiktu saturu vārdos, teikumos u. tml.).
prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko).
izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības). Arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
nojautāt Izteikt (parasti stingru) jautājumu.
perifrāzēt Izteikt ar perifrāzi.
Sakurināt (arī sakurt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
Sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti, arī sadot sutu Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
Sakurināt (arī sakurt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
Sakurt (arī sakurināt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
Sadot sutu, arī sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
nobārt Izteikt bārienu.
izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
piedāvāt Izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā.
Celt ierunas Izteikt iebildumus.
pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
piedāvāt Izteikt kādam priekšlikumu strādāt (kādā vietā, darbā).
atzīt Izteikt kādu atzinumu. Nonākt līdz kādai atziņai.
komandēt Izteikt komandu (1).
nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt.
kondolēt Izteikt līdzjūtību.
izmelot Izteikt melus.
dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā.
kurnēt Izteikt neapmierinātību, protestu.
zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu. Gausties, žēloties, arī bažīties.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
pieteikt Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu.
piesacīt Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu. Pieteikt (2).
atkratīties Izteikt noraidošu, izvairīgu attieksmi.
komentēt Izteikt paskaidrojumu, secinājumu, spriedumu (par kādu notikumu, pasākumu u. tml.).
uziet Izteikt prasību (kādam). Pieprasīt (1).
pieprasīt Izteikt prasību (pēc kā).
pieprasīt Izteikt prasību, lai (kāds) ierodas un veic noteiktu darbu, uzdevumu.
ierosināt Izteikt priekšlikumu (ko darīt).
Likt priekšā Izteikt priekšlikumu, ieteikt.
Likt priekšā Izteikt priekšlikumu, ieteikt.
norāt Izteikt rājienu.
uzmest Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā.
Izlikt uz papīra Izteikt rakstiski.
atsaukties Izteikt savu novērtējumu, atzinumu (par ko).
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos Izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
Apmētāt (ar) dubļiem Izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus.
Apmētāt (ar) dubļiem Izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus. Noķengāt.
konstatēt Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
Dot pa ādu Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku.
Sadot pa kaklu Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku.
nozvērēties Izteikt stingru solījumu, zvērestu.
nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu.
apšaubīt Izteikt šaubas, neticību.
apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
novēlēt Izteikt vēlējumu. Vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
Pieteikties pie vārda Izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē).
Pieteikties pie vārda Izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē).
pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot. Arī piereģistrēties.
piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt).
novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt). Arī piesolīties.
uzprasīties Izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā, lai ko uzņemtos u. tml.).
spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko). Liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
atdarināt Izteikt, atskaņot, izpaust līdzīgi (kam citam).
iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā, parasti spilgti, patiesi).
aprakstīt Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos).
noskandināt Izteikt, darīt zināmu.
izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
izlikt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās).
ietērpt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās).
Pacelt balsi Izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem.
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu). Pārrunāt (daudz vai visu).
izrunāt Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas).
sabārt Izteikt, parasti stingru, bārienu.
sarāt Izteikt, parasti stingru, rājienu. Sabārt.
izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
Likt priekšā Izteikt, pateikt.
Likt priekšā Izteikt, pateikt.
pavēlēt Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (padotajiem).
pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
balss Izteiktais viedoklis, apspriežot kādu jautājumu. Skaitīšanas vienība balsošanā.
moreska Izteikti plakans vijīgs ornaments, ko veido stilizētas vijas, lapas, ziedi.
svaigs Izteikti raksturīgs (kam), arī patīkams (par smaržu).
Palaist muti Izteikties nepieklājīgi, rupji.
Palaist muti Izteikties nepieklājīgi, rupji. Izpļāpāt (ko).
kupris Izteikts leņķveidigs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
rēma Izteikuma dalījuma elements, ar ko pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
izsacījums Izteikums (1).
izsacījums Izteikums (2).
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos. Arī replika (1).
atbilde Izteikums (runā), ko izraisa jautājums, kāds cits izteikums, arī darbība.
atruna Izteikums kā nozīmīguma mazināšanai.
liecība Izteikums par kādu faktu.
aizliegums Izteikums, ar ko aizliedz.
Še tev! Izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
Še tev! Izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
aprādījums Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam.
iebildums Izteikums, ar kuru iebilst (1). Šāda izteikuma saturs.
jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu. Jautājums (1).
spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
čuksts Izteikums, kas izrunāts čukstus.
runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino. Bezkaunīgs, rupjš izteikums.
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
augša Izteka (upei).
iztece Izteka.
augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa. Sākuma posms (upei).
fantazēt Iztēlē radīt, veidot, parasti ko īstenībai neatbilstošu. Arī sapņot.
fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
pārtērēt Iztērēt vairāk nekā vajadzīgs, paredzēts (piemēram, līdzekļus, izejmateriālus).
rocība Iztika. Materiālie līdzekļi, īpašums. Turība, pārticība.
sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
skatījums Iztirzājums, arī vērtējums, kurā parasti izmanto kādu viedokli, teoriju u. tml. Arī viedoklis.
skatīt Iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.).
Starptautiskā pieklājība Izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības.
stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast. Arī muļķība (2).
uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
reaģēt Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem).
posties Izturēties noteiktā veidā purns kādas darbības (par dzīvniekiem).
Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
klinkers Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
pamatīgs Izturīgs, piemērots ilgstošai, arī intensīvai lietošanai, izmantošanai.
Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
Dot (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
Parādīt (arī atdot) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
Dot (arī atdot, parādīt) pēdējo godu Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
Pārsviest pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
Izmest (arī pārmest) pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
Pārmest (arī izmest) pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
izgaisināt Izvēdināt (telpu).
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
nokārtot Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
uzdot Izveidot (piemēram, kā programmu), noteikt (kādas sistēmas) funkcijas, stāvokli u. tml.
sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
pārveidot Izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.).
pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
Uzsist jumtu Izveidot jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām.
sakombinēt Izveidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
Ieiet (kādās) sliedēs Izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
Ieiet (kādās) sliedēs Izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
iekārtot Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
nostiprināties Izveidot sev drošu, valdošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju).
iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim kādā vietā).
Iegriezties (biežāk ieiet, ievirzīties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ievirzīties (arī ieiet, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē. Pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
ekrānisks Izveidots, arī piemērots uzņemšanai kinofilmā vai pārraidei pa televīziju.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
izvilkt Izvēlēties un paņemt (piemēram, loterijas vai eksāmena biļeti).
notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
uztrāpīt Izvēlēties, atrast (ko atbilstošu noteiktām prasībām, vēlamu).
nosacīt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Noteikt (3).
atvilktne Izvelkama, parasti ne visai dziļa kaste mēbelēs.
pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
gludināt Izvēloties atbilstošus izteiksmes līdzekļus, labot, precizēt (valodu, stilu).
ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu.
Komunisma celtniecība Izvērsta pasākumu sistēma komunisma materiāli tehniskās bāzes radīšanai, komunistisko ražošanas attiecību izveidošanai un visu sabiedrības locekļu personības vispusīgai un harmoniskai attīstībai..
evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas.
evakuēt Izvest (karaspēku) no ieņemtās teritorijas.
izdzīt Izvest (no kurienes, kur u. tml., parasti kokmateriālus).
izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
biezība Izvietojuma blīvums (noteiktā platībā).
izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei (izstādē, muzejā).
iekārtot Izvietot (kur) noteiktā kārtībā.
izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
izlikt Izvietot (piemēram, preci, eksponātus) apskatei.
izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
kārtot Izvietot (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā, sistematizēt.
krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā. Kārtot (kādu vietu, telpu).
izstādīt Izvietot, nolikt apskatei, pārdošanai (preces).
izvērsties Izvietoties izklaidus. Izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību).
izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
kontrforss Izvirzījums vertikālā sienā tās stabilitātes palielināšanai.
deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
nospraust Izvirzīt, noteikt (piemēram, mērķi, darbības gaitu).
dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
izrauties Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē).
Atziņas teorija Izziņas teorija.
Atziņas teorija Izziņas teorija.
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas.
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
Mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) Ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
virsjaka Jaka (2), ko ģērbj virs kleitas, blūzes, žaketes.
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
jāšus Jāteniski.
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
Veģetatīvā vairošanās Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
Veģetatīvā vairošanās Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā).
jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
jaunava Jauna, neprecējusies sieviete.
meiča Jauna, neprecējusies sieviete.
meita Jauna, neprecējusies sieviete.
zeltene Jauna, neprecējusies sieviete.
attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
Līgavas māsas Jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
brīnumsvecīte Jaungada eglītes rotājums - metāla stieple, kas pārklāta ar vielu, kura degot dzirksteļo.
Tautu meita Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete (2).
Tautu meita folkl Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete.
meitene Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim.
jaunekle Jauniete.
meitene Jauniete.
hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei.
novācija Jauninājums, jaunums (piemēram, mākslā, zinātnē). Novitāte.
dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
izgudrojums Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts.
progresīvs Jauns, moderns. Tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piemēram, zinātnē, tehnikā, ražošanā).
Lasīt starp rindām Jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
Lasīt starp rindām Jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
Retorisks jautājums Jautājuma formā izteikts spriedums.
pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar (kādu valstu, teritoriju) robežām.
pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
Noteiktais integrālis Jebkura integrāļa funkcijas divu vērtību starpība.
autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
rēķins Jēdzieniski noslēgta loģiski matemātiska sistēma.
Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
ideja Jēdziens, priekšstats, kas cilvēka apziņā atspoguļo īstenību un pauž viņa attieksmi pret apkārtējo pasauli.
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas vai sistēmu īpašības.
dievmāte Jēzus Kristus māte jaunava Marija.
smieties Jokojot teikt, runāt (ko).
kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
kārta Josla (kādā teritorijā).
mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas). Daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam.
robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās.
vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas.
kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
nospāre Jumta pagarinājums virs celtnes ārsienas. Vieta, telpa zem šāda pagarinājuma.
pažobele Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli.
Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
korsārs Jūras laupītājs. Jūras laupītāju kuģa kapteinis. Pirāts.
mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
rūpalflote Jūras zveļas kuģu flote jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu).
izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
patents Juridisks dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu, tā prioritāti, autorību un autora ekskluzīvās tiesības uz izgudrojumu.
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
bušlats Jūrnieku pusmētelis.
brīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš.
vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
Atstāt pēdas dvēselē Jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
juteklisks Juteklīgs.
dzimumtieksme Jutekliska, seksuāla tieksme pret otru indivīdu.
sensuāls Juteklisks; tāds, kam ir tieksme uz juteklīgu baudu.
tenzorezistors Jutīgs elements, kura elektriskā pretestība mainās, to deformējot.
ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā).
dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi).
marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātesamība.
vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām). Arī pārvērsties (3).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārvērstam (1). Arī pārveidoties (1).
kārta Kā vieta (rindā, secībā), kā tiesības (rīkoties) saskaņā ar noteikto kārtību, secību.
Kabatas pulkstenis Kabatā nēsājams pulkstenis.
Kabatas pulkstenis Kabatā nēsājams pulkstenis.
Kabatas baterija Kabatas laterna, kabatas lukturītis.
Kabatas lampiņa Kabatas laterna, kabatas lukturītis.
reiz Kādā (noteiktā) reizē.
vienreiz Kādā (noteiktā) reizē.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
sekvestrs Kāda īpašuma lietošanas aizliegums vai ierobežojums, ko valsts interesēs nosaka valsts vara.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
ielāps Kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos).
pārvalks Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
pārklājs Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa. Kādas norises moments.
novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība. Pēc teritoriālās izcelsmes līdzīgu cilvēku apvienība.
Pie reizes Kādā reizē. Noteiktā gadījumā, noteiktos apstākļos.
runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem. Šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti krustenisku, līniju sistēmu.
iekšā Kādā telpā. Pretstats: ārā.
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
aktīvs Kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības. Bilances daļa, kas aptver šīs vērtības.
alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
tiesa Kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, apjoms, vērtība.
Kaut kad Kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē.
Kaut kad Kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē.
Kaut kur Kādā, tieši nenoteiktā vietā.
Kaut kur Kādā, tieši nenoteiktā vietā.
seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts. Attiecīgais pasta sūtījums.
izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
patronāts Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
producents Kādas noteiktas preces ražotājs; valsts, kur ražo kādu noteiktu preci.
ikonogrāfija Kādas personas attēlu vai sižeta sistemātiska pētīšana un aprakstīšana. Attiecīgā mākslas zinātnes nozare.
balsstiesības Kādas personas tiesības balsot, lemt, izteikt savu viedokli.
tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību). Cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
pamatnacionalitāte Kādas teritorijas pamatiedzīvotāju nacionalitāte.
rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
okupācija Kādas valsts teritorijas ieņemšana uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij. Miers bez aneksijām un kontribūcijām.
titrs Kādas vielas koncentrācija noteiktā šķīduma tilpuma vienībā.
kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
Izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos, spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to).
dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
dažs Kāds nenoteikts, vardā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piemēram, trompete, bazūne, mežrags).
Rādīt mēli Kādu izzobojot, izbāzt no mutes mēles galu.
aproksimācija Kādu lielumu tuvināta izteikšana ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem. Tuvināšana.
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
kajaks Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām.
diversija Kaitnieciska, graujoša darbība citas valsts teritorijā vai arī savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks.
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
kaklsaite Kaklasaite.
kravate Kaklasaite.
Kakla saite Kaklasaite.
Kakla saite Kaklasaite.
šlipse Kaklasaite.
pakakte Kakta apakšējā daļa. Vieta, telpa pie kakta apakšējās daļas.
lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu. Astainais amarants.
kaķene Kaķu mātīte.
spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml., detaļām.
pēckalibrs Kalibrs, kas ir izveidots tehnoloģiskā procesa noslēgumā.
kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs).
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku). Nokalpot.
sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
kaltētava Kalte (1).
tuneļkalte Kalte, kurai ir tuneļveida darba telpa.
izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas). Izkalt (2).
izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā).
zemesbite Kamene. Zemes bite.
termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
lakross Kanādiešu nacionāla komandu sporta spēle - bumbiņas raidīšana ar raketei līdzīgu nūju pretinieka vārtos.
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
kapitalizācija Kapitāla summas noteikšana pēc ienākuma no tā.
Atmaksāšanās laiks Kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.
pūls Kapitālistiskā monopola forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
kartelizācija Kapitālistiskajās valstīs - (parasti rūpniecības uzņēmumu) apvienošana kartelī.
kartelēt Kapitālistiskajās valstīs - apvienot karteli (parasti rūpniecības uzņēmumus).
kombināts Kapitālistiskajās valstīs - dažādu uzņēmumu apvienojums konkurences interesēs.
parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
kotēt Kapitālistiskās valstīs - noteikt vērtspapīru kursu fondu biržā.
Ražīgais kapitāls kāp Kapitāls, kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā.
Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās), kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
Kapu mirte Kapmirte.
Trepju telpa Kāpņu telpa.
Trepju telpa Kāpņu telpa.
starpstāvs Kāpņu telpas posms starp stāviem.
Ziedu kāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
Ziedu kāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
mēle Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.
zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
Kāpostu tauriņš Kāpostu baltenis.
Kāpostu tauriņš Kāpostu baltenis.
Kapteinis leitnants Kapteiņleitnants.
Kapteinis leitnants Kapteiņleitnants.
kapteinis Kapteiņzivs.
Sēru lente Kapu vainaga lente.
divīzija Kara flotes augstākā taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā.
kontribūcija Kara laikā - piespiedu nodoklis, nodeva no okupētās teritorijas iedzīvotājiem.
bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes.
stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
Kara kontrabanda Kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
Kara kontrabanda Kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
stratēģija Kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošana, plānošana un īstenošana.
līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Kara materiāli.
Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
repatriācija Karagūstekņu, emigrantu, bēgļu, pārvietoto personu atgriešanās dzimtenē.
kreiseris Karakuģis pretinieka kuģu un piekrastes objektu iznīcināšanai, kuģu un desantu apsargāšanai.
rangs Karakuģu iedalījuma pakāpe pēc to tonnāžas, tehniskā raksturojuma un bruņojuma.
karaļvalsts Karalim piederošā teritorija.
ķēniņvalsts Karaliste, karaļvalsts.
grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
operācija Karaspēka apvienojuma (armijas, frontes) plaša mēroga kauju kopums vienā vai vairākos svarīgos virzienos kopēja mērķa sasniegšanai.
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
parāde Karaspēka svinīga skate.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam). Šī valdnieka tituls.
iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
iebrucējs Karaspēks, kas iebrūk (kādā valstī, teritorijā).
Kara draudze Karavīri, kas dzīvoja feodāļa pilī, arī viņa pārvaldītajā teritorijā.
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Kara gūsteknis.
Kara gūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Karagūsteknis.
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
seržants Karavīru kategorija (Padomju Armijā), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, staršinas un praporsčiki.
staršina Karavīru kategorija (PSRS Bruņotajos Spēkos) starp seržantu un praporščiku kategorijām.
ģenerālis Karavīru kategorija, kurā ietilpst ģenerālmajori, ģenerālleitnanti, ģenerālpulkveži, armijas ģenerāļi.
matrozis Karavīru kategorija, kurā ietilpst matroži un vecākie matroži.
praporščiks Karavīru kategorija, kurā ietilpst praporščiki un vecākie praporščiki.
Vecākais komandējošais sastāvs Karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki.
Vecākie virsnieki Karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži.
spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
bukse Kārba riteņa ass gultnim.
tetrapaka Kārba, iesaiņojums tetraedra formā.
magnezīts Karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls.
konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu. Vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas.
kairināt Kārdināt, vilināt (kādu). Saistīt (kāda) uzmanību, interesi.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
breloks Kareklis (pulksteņa ķēdes vai rokassprādzes rotāšanai).
puskariete Kariete ar vienu asi.
ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
kauss Karote smelšanai (parasti liela).
ēdamkarote Karote zupas ēšanai.
Ķirurģiskā karote Karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
Ķirurģiskā karote Karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti.
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
karūsa Karpu dzimtas zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu).
karstums Karsts gaiss. Augsta gaisa temperatūra.
Bakterioloģiskais (arī bioloģiskais) karš Karš, kurā izmanto bakterioloģiskos (bioloģiskos) ieročus.
Kodoltermiskais karš Karš, kurā izmanto kodoltermiskos ieročus.
Kodoltermiskais karš Karš, kurā izmanto kodoltermiskos ieročus.
Bakterioloģiskais karš Karš, kurā lieto bakterioloģiskos ieročus.
pasēt Kāršu spēlē - atteikties no kādas darbības.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
Ciešamā kārta Kārta, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
virsdzimta Kārtai pakārtota sistemātikas vienība.
apakškārta Kārtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
perfokarte Karte informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi, robi.
kontrolkarte Karte, kurā ieraksta kontroles datus.
mērogs Kartes, plāna u. tml. līnijas garuma attiecība pret attēlotās līnijas garumu dabā.
iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti. Telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās 2. Pasaules kara laikā).
karte Kartīte (2). Pastkarte, atklātne.
Grāmatas pasīte Kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem).
starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai.
kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
piekopt Kārtojot novērst (telpā, apkārtnē) nekārtību (parasti nelielu). Piekārtot (1).
saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
kārtoties Kārtot [1] (1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā).
stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
krāmēties Kārtot vai pārcilāt ko (kādā vietā vai telpā).
post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni).
likt Kārtot, virknēt (piemēram, vārdus izteikumā).
perfokasete Kasete perforētu informācijas materiālu ievietošanai.
kārba Kaste (parasti kartona vai metāla, ar vāku).
lāde Kaste (parasti koka) dažādu mantu glabāšanai.
burtene Kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai.
urna Kaste ar spraugu, parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai.
skrīne Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
sekcijkaste Kaste, kas sastāv no vairākiem nodalījumiem.
lāde Kaste, skapis (naudas līdzekļu) glabāšanai.
koferis Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai. Čemodāns.
čemodāns Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai. Koferis.
Sitamais riņķis Kastete.
Sitamais riņķis Kastete.
šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
Sistemātiskais katalogs Katalogs, kurā informācija ir sniegta pēc noteiktiem tematiem.
kolapss Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē.
kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm).
persona Kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes.
protestēt Kategoriski iebilst (pret ko).
diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
Būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) Kategoriski pretoties (kam). Enerģiski censties aizkavēt (ko).
Negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
Negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
protests Kategorisks iebildums (pret ko).
ultimatīvs Kategorisks.
kategorisms Kategoriskums.
ultimatīvums Kategoriskums.
Katlu telpa Katlutelpa.
Katlu telpa Katlutelpa.
kineskops Katodstaru lampa attēlu iegūšanai (televizorā).
ultramontānisms Katolicisma virziens, kas izveidojās no 17. līdz 19. gadsimtam un centās panākt katoļu baznīcā Romas pāvesta neierobežotu varu iepretim lokālisma un liberālisma tendencēm.
neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi, cenšoties pakļaut zinātnes atziņas reliģijas dogmām.
pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
abats Katoļu klostera priekšnieks.
ordenis Katoļu reliģiska organizācija ar noteiktiem statūtiem.
Medaļas lente Katrai medaļai noteikta veida lente, ko var nēsāt medaļas vietā.
Ordeņa (arī medaļas) lente Katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
Ordeņa lente Katram ordenim noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa vietā.
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
Gadu no (arī pēc) gada Katru gadu, sistemātiski.
Nedēļu pēc (arī no) nedēļas Katru nedēļu, sistemātiski.
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
skrīne Kaudze. Arī virtene.
ugunskauja Kauja, kurai ir raksturīga intensīva apšaude.
taktika Kaujas sagatavošana, plānošana, īstenošana.
čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles.
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
nokaulēt Kaulējoties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
Krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) Kauliņu spēlē - tiek uzmests un rada noteiktu stāvokli (par ciparu).
Krustu kauls Kauls, kurā saauguši krustu un astes skriemeļi.
Zieda lapas Kauslapas, vainaglapas, putekšņlapas, augļlapas.
gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
diktāts Kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi).
saiga Kazām radniecīgs vēršu dzimtam dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu.
atkāzas Kāzu atsvēte (parasti nākamajā svētdienā pēc kāzām).
kažoks Kažokādas mētelis.
kažokveste Kažokādas veste.
rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
smalkkeramika Keramikas izstrādājumi no samērā smalkgraudaina materiāla.
Kabeļu kanalizācija Keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
Kabeļu kanalizācija Keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
kilometrāža Kilometros izteikts garums.
stokss Kinemātiskās viskozitātes mērvienība.
stereokinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus stereokinofilmu ieguvei un projicēšanai.
telekinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
Televīzijas filma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm. Televīzijas filma.
montāžists Kinofilmas montāžas tehnikas speciālists.
kinokadrs Kinolentes daļa, kurā attēlots kāds darbības moments. Montāžas kadrs.
Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
Televīzijas kino Kinomākslas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
kinobiļete Kinoteātra biļete.
stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē stereokinofilmas.
ķinītis Kinoteātris.
kino Kinoteātris.
kinematogrāfs Kinoteātris. Kino (3).
kinorepertuārs Kinoteātru repertuārs. Kinofilmu kopums, ko rāda (kādā laikposmā).
žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
piekladzināt Kladzinot būt par Cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izklaigāt Klaigājot pateikt, izrunāt.
izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
Iemest sejā (arī acīs) Klaji izteikt (apvainojumu, nepatīkamu patiesību u. tml.).
Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi.
Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītuinteresi.
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
apakšklase Klases sadalījuma vienība (parasti dzīvnieku un augu sistemātikā).
sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
krāsot Klāt (celtnes) ārpusi, (telpas) sienas, griestus, grīdu u. tml. ar krāsu (3).
servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
tapsēt Klāt (kā, parasti priekšmeta) virsmu ar kādu materiālu (parasti ar tekstilmateriālu).
tapsēt Klāt (sienas, griestus) ar tapetēm. Klāt (telpas) sienas, griestus ar tapetēm.
sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Špaktelei.
tīt Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši.
tīt Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.).
sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
klaunāde Klaunu māksla. Uzvedums, intermēdija, ko izpilda klauni.
Klausīties ar vaļēju (arī pavērtu) muti Klausīties ar izbrīnu, pārsteigumu.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
pianisms Klavierspēles māksla; klavierspēles izteiksmes līdzekļu kopums.
klaviertehnika Klavierspēles tehnika.
Klavieru kvintets Klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis.
Klavieru kvintets Klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis. Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
Klavieru trio Klavieru, vijoles un čella ansamblis (klasiskā izpratnē). Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
Klavieru kvartets Klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis. Skaņdarbs šādam izpildītāju ansamblim (parasti sonātes cikla formā).
izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izklejot.
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Vēss klimats Klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
Silts klimats Klimats, kam ir raksturīga samērā augsta gada vidējā temperatūra.
Karsts klimats Klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
maldīties Klīst, klaiņot (parasti bez noteikta mērķa).
aeroklubs Klubs, kas apvieno personas, kuras nodarbojas ar aviāciju vai interesējas par to.
klusuciešana Klusēšana. Neteikšana, neizpaušana.
Ciest klusu Klusēt. Neteikt, neizpaust.
Ciest klusu Klusēt. Neteikt, neizpaust.
nobubināt Klusi, neskaidri noteikt, pateikt.
iebubināt Klusi, neskaidri pateikt (parasti ausī).
pabubināt Klusi, neskaidri pateikt, arī parunāt.
bubināt Klusi, neskaidri teikt, sacīt.
lēnīgs Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām). Ar mierīgu tempu (par runu).
lēns Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām). Ar mierīgu tempu (par runu).
iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
dungot Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
izdungot Klusu izdziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
noīdēties Klusu novaidēties, nostenēties, noīdēt (1).
noīdēt Klusu novaidēties, nostenēties. Noīdēties (2).
īdēt Klusu vaidēt, stenēt.
pukšķēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
pukstēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
dvest Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt.
nodvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām noteikt, pateikt.
izdvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
murmināt Klusu, ātri, neskaidri teikt, runāt.
nočabināt Klusu, neskaidri noteikt, pateikt.
noīdēt Klusu, neskaidri noteikt, pateikt.
iespiedkļūda Kļūda iespiestā tekstā.
samainīt Kļūdāties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
Nošaut buku Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
Šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
(No)šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
nodzeltēt Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
Pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
krāties Kļūt apjomīgākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
nodilt Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem). Kļūt intensīvākam (par plūdiem). Plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
izaukstēt Kļūt aukstam vai aukstākam (par telpu).
iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam, iegūt (materiālās vērtības).
pārvērsties Kļūt citādam savā izteiksmē (par seju, acīm).
pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību). Izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam. Papildināties.
dzeltēt Kļūt dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē.
nodzeltēt Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
dzeltēt Kļūt dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
apnikt Kļūt garlaicīgam, vienmuļīgam. Vairs neizraisīt interesi.
aizdzeltēt Kļūt iedzeltenam, iesākt dzeltēt (par lapām, kokiem).
apdzeltēt Kļūt iedzeltenam. Mazliet nodzeltēt.
kāpt Kļūt ievērojamākam, materiāli nodrošinātākam.
pieņemties Kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli).
pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
pieņemties Kļūt intensīvākam, pastiprināties (par darbību, norisi).
iesvilt Kļūt intensīvam (parasti par spēcīgu pārdzīvojumu).
sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā). Kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
atdzīvoties Kļūt izmantojamam augu audzēšanai (par kādu teritoriju).
piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (par dzīvnieka vai auga īpašībām, šķirni, sugu u. tml.).
uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (piemēram, par augsni, gaisu, arī platību u. tml.).
kristies Kļūt lēnākam, samazināties (par kā ātrumu, intensitāti).
paaugstināt Kļūt lielākam par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu.
nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu). Arī izdzist (6).
celties Kļūt materiāli nodrošinātam, bagātākam. Kļūt labi situētam (darbā, sabiedrībā).
piestāties Kļūt mazāk intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pabalēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
pabālēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Pabālēt (2).
pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināties.
iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam. Iesākt dzeltēt.
padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
piesmadzēt Kļūt mitram (par gaisu, parasti telpā).
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
padzist Kļūt neietekmīgākam, neievērojamākam (piemēram, par slavu).
pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
noilgt Kļūt nerealizējamam pēc kāda termiņa izbeigšanās.
nosūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
sūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
apsūbēt Kļūt nespodram, pārklājoties ar pelējumu, putekļiem u. tml.
Nokļūt (arī nonākt) (kāda) redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
Nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā Kļūt par (kāda) intereses objektu.
realizēties Kļūt par īstenību. Īstenoties.
īstenoties Kļūt par īstenību. Realizēties.
pārdzeltēt Kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi.
iesūnot Kļūt pasīvam, bez radošas ierosmes, bez intereses par sabiedrības dzīvi.
pavērties Kļūt pieejamam, izmantojamam, arī īstenojamam (piemēram, par iespēju, kādu parādību).
izsaldēties Kļūt pilnīgi aukstam (parasti par telpu).
piesilt Kļūt siltam (par telpu, apkārtni, vidi). Pilnīgi sasilt.
pieņemties Kļūt spēcīgākam, intensīvākam (par parādībām dabā)
atdzīvoties Kļūt spilgtākam, pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
augt Kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtam u. tml.).
parādīties Kļūt šķietami redzamam, saskatāmam (nepareizā īstenības uztverē).
slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.). Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
mākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
noskaņoties Kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa.
pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze. Kļūt tādam, kam rodas noteikts izļūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
pierietēt Kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko).
satumst Kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi).
piezīsties Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma)- par telpu, apkārtni, vidi.
pieputēt Kļūt tādam, kurā ir iejaukušies, iesūkušies putekļi.
saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.).
piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
pieskanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
piesmaržot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi).
pietvaikot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu). Piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
pietvanot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu). Piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
apslāpt Kļūt vājākam (par spēku, gribu, interesi).
piegurt Kļūt vājākam, mazāk intensīvam (par parādībām dabā). Pierimt.
izvēst Kļūt vēsam (parasti par telpu).
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
izkarst Kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni).
izsilt Kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu).
nokristies Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokrist (6).
nokrist Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokristies (2).
sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam (parasti fizikālā lieluma ziņā) ir noteikts skaitliskais raksturojums (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums (par fizikālu lielumu, arī par kā daudzumu).
sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam.
sakāpt Kļūt, parasti ļoti, intensīvam (par psihisku stāvokli).
savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
samulst Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām).
nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
atomraķete Kodolraķete.
atomtehnika Kodoltehnika.
tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā [1] (1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
kneija Koka elements krustenisku koku sastiprināšanai (laivu būvē).
Skaitāmais koks Koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai.
Skaitāmais koks Koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai.
apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplādu).
māteskoks Kokaugs, ko izmanto par mātesaugu.
papīrmalka Kokmateriāli, ko izmanto papīra ražošanai.
stutmalka Kokmateriāli, ko izmanto par balstiem (parasti šahtās, ejās).
būvkoki Kokmateriāli, ko lieto celtniecībā.
mežmateriāli Kokmateriāli.
finieris Kokmateriāls - plāna koka skaida.
klucītis Kokmateriāls - tēsts, skaldīts neliels, bet samērā masīvs koka gabals.
stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām. Šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
zāģmateriāls Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbaļķus to šķiedru garenvirzienā.
koks Kokmateriāls.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
koktirgotājs Kokmateriālu, zāģmateriālu tirgotājs.
tievkoks Koks, arī kokmateriāls, kam šķērsgriezums ir samērā mazs.
ugunskoks Koks, kas noteiktā laikā sāk pats degt.
slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē. Grimonis.
liepa Koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags.
Koksnes trupe Koksnes noārdīšanās (kokmateriālos), ko izraisa dažādas sēnes.
sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu.
Koksnes sausā pārtvaice Koksnes termiskā sadalīšana hermētiski noslēgtā iekārtā.
Meža darbi Koku gāšana un kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.
zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kur ražo zāģmateriālus. Kokzāģētava.
virsis Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri. Eriku dzimta.
koptelpas Kolektīvai lietošanai paredzētas telpas.
Masu dziesma Kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
Piemājas zeme Kolhoznieka individuālajā lietošanā nodots noteikta lieluma zemes gabals.
Joniešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
Doriešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā.
komanda Komandiera mutvārdu pavēle, kuras teksts noteikts reglamentā.
tekstilkombināts Kombināts, kura ražo tekstilizstrādājumus.
korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
Sadzīves komēdija Komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
Sadzīves komēdijas Komēdijas, kuru darbība risinās ikdienas apstākļos un kuru konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
apakškomiteja Komiteja, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komitejai.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
deviācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas lielas dzelzs masas ietekmē.
standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība. Attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu. Veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu), parasti noteiktam mērķim, uzdevumam.
rekrutēties Komplektēties, organizēties, parasti noteiktam mērķim, uzdevumam (par cilvēku grupu).
piekomponēt Komponējot (mūziku), pieskaņot (to kādam tekstam).
melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
Sēriju tehnika Kompozīcijas tehnika, kurā izmanto šādu intervālu secību.
paziņojums Komunikatīvo īpašību kopums (tekstam, tā daļai). Informācija (ko satur teksts, tā daļa).
Trešā Internacionāle Komunistiskā Internacionāle.
Trešā Internacionāle Komunistiskā Internacionāle.
uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
lokalizēties Koncentrēties noteiktā vietā (parasti par patoloģisku procesu).
kumulēties Koncentrēties noteiktā virzienā (par enerģiju).
perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
smalkmaiznieks Konditors, kas gatavo smalkmaizītes un smalkmaizes.
kārums Konfekte, šokolāde u. tml. izstrādājums.
bonbonga Konfekte.
Darba ražīgums Konkrētā darba spēja radīt laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
Darba ražīgums Konkrētā darba spēja ražot laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
nenoteiktība Konkrētības, noteiktības trūkums.
kompots Konservi - cukursīrupā sterilizēti augļi, ogas.
bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
solārkonstante Konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas.
vērtēt Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
fiksēt Konstatēt, noteikt.
tilts Konstrukcija (parasti telpas augšdaļā), kas ir paredzēta pārejai, (kā) novietošanai.
pastatne Konstrukcija, elements (kā) novietošanai noteiktā augstumā.
vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
Telpiskais bloks Konstruktīvs būvelements, kas veido celtnes montāžas elementu, kurš pēc izmēriem un formas atbilst vienai vai vairākām telpām.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piemēram, izteikumam, vārdam).
melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
Basmaču kustība Kontrrevolucionāra, bandītiska kustība (Vidusāzijā pilsoņu kara un ārzemju intervencijas laikā).
rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
vibrokonveijers Konveijers materiālu vai detaļu pārvietošanai, izmantojot vibrācijas.
vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piemēram, zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
Jūras līmenis Konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
konvencionālisms Konvencionalitāte (1).
konvertēt Konverterā pūst cauri (izkausētam ķetam) gaisu vai skābekli.
telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko, izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
grupa Kopa, kurā definēta darbība ar no teiktām īpašībām.
koptendence Kopēja, vienojoša tendence.
kubriks Kopīga guļamtelpa kuģa komandai.
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
Daļējais kopīpašums Kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam.
Nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums Kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas.
uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir noteiktas attieksmes un kurai ir noteiktas funkcijas.
kormeistars Kora diriģents, vadītājs (parasti muzikālajos teātros). Kora diriģenta palīgs.
Korāļu grāmata Korāļu melodiju un tekstu krājums.
kočiņš Kortelītis.
kortelis Kortelītis.
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
pulsārs Kosmiskā radiostarojuma avots, kas strauji un regulāri maina starojuma intensitāti.
Kosmosa raķete Kosmiskā raķete.
Kosmosa raķete Kosmiskā raķete.
bezgalība Kosmiskā telpa, debesis.
Saules sistēma Kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
Radiācijas josla Kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kura ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete. Kostīmkleitas augšējā daļa - jaka bez oderes.
Bikšu kostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm.
Krāšņais pupuķis Koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
kotedžtipa Kotedžveida.
kotedžveidīgs Kotedžveida.
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
resursi Krājumi, līdzekļi izmantošanai noteiktam mērķim.
rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā. Tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi). Arī dusmīgs, nicinošs.
tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
Silts (krāsas) tonis Krāsas tonis (piemēram, dzeltens, brūns, zaļš, sarkans), kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu.
grims Krāsas, uzlīmējumi, plastiskais materiāls, ko lieto grimēšanai.
tonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, materiālu, panākt, ka (kas) iegūst noteiktu nokrāsu.
mālēt Krāsot (celtnes, telpas). Arī gleznot.
valeri Krāstonis (glezniecībā), kas izteic gaismas un ēnas gradāciju saistībā ar apkārtējiem toņiem. Krāsas nianse.
krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra.
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
kratītājs Krateklis.
krāterveidīgs Krāterveida.
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā.
starpkrautuve Krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā.
diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
konsolidācija Kredītoperācija - valsts īstermiņa saistību pārvēršana par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.
Vekseļu diskonts Kredītoperācija - vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
maijpulkstenīte Kreimene, maijpuķīte.
nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt.
trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pētī pēdu (2) izcelsmi, izstrādā to atrašanas, saglabāšanas, liksēšanas, izņemšanas un izpētes metodes.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
nokrist Krist un pabeigt krist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) - par meteoriem.
pilēt Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu). Krist, arī tecēt (par pilieniem).
Kristīgais vārds Kristietības mācība. Arī Jaunās Derības teksts, Jaunās Derības teksta fragments.
lajs Kristīgās draudzes loceklis, kam nav teoloģiskas izglītības un īpašu reliģisku tiesību.
kopti Kristīgie senās Ēģiptes iedzīvotāji, viņu pēcteči.
liturģija Kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
Vācu gals Kroga telpa vai telpas, kur uzņēma turīgākos viesus. Turīgākie viesi šādā telpā vai telpās.
Vācu gals Kroga telpa vai telpas, kur uzņēma turīgākos viesus. Turīgākie viesi šādā telpā.
Kroģējamā (arī krogojamā) istaba Kroga telpa, kurā pērk un arī patērē nopirkto.
tīteņkrūms Krūms ar vijīgiem vai kāpelējošiem stumbriem. Vīteņkrūms.
plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
kizils Krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā).
Pamīšas atskaņas Krusteniskās atskaņas.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās). Šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
krustisks Krustenisks.
mātesaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, kura drīksnas apputeksnē ar tēvauga putekšņiem.
tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai.
tornītis Krustziežu dzimtas zilgans lakstaugs ar nezarotu stublāju, vienkāršām veselāki lapām, bāli dzelteniem ziediem.
kubatūra Kubikvienībās izteikts (kā) tilpums.
buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
komanda Kuģa apkalpes daļa, kas veic noteiktu uzdevumu.
dreifs Kuģa novirzīšanās no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
Karšu māja Kuģa telpa navigācijas, ģeogrāfisko u. tml. karšu novietošanai, arī darbam ar tām.
mese Kuģa telpa, kur ēd un brīvā laikā uzturas kuģa virsnieki.
Stūres māja jūra Kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
Stūres māja Kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu.
kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai.
konteinerkuģis Kuģis kravu transportēšanai konteineros.
tramps Kuģis, kam nav noteikta, regulāra maršruta un ko izmanto kravu pārvadāšanai pēc vajadzības.
radionavigācija Kuģu, lidaparātu vadīšana ar radiotehniskiem līdzekļiem.
navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
plēvspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes). Šīs kārtas kukaiņi.
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
tripši Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
ķērpjutis Kukaiņu kārta, kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
piekukuļot Kukuļojot panākt, ka (kāds) rīkojas kukuļa devēja interesēs.
veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai.
priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
festivāls Kultūras un mākslas sasniegumu svinīga skate, svētki.
Augu seka Kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
Kumeļa (arī kumeļu) māte Kumeļmāte.
Kumeļa (arī kumeļu) māte Kumeļmāte.
kukstēt Kunkstēt, stenēt.
pārkūpēt Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem). Nokūpēt.
atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
iekūpēt Kūpot ievirzīties (kur iekšā) - par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
nokūpēt Kūpot ziedputekļņiem, noziedēt.
pārkūpēt Kūpot ziedputekšņiem, noziedēt (par augiem, to ziediem).
piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt (telpu)..
nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
izkurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu).
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (telpu).
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts.
kuriozums Kuriozitate.
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.). Kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi. Liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
lēdzerkste Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
kliņģerīte Kurvjziežu dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
cigoriņi Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar baltu vai iedzeltenu sakni.
ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
cietpienes Kurvjziežu dzimtas viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem.
virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas pārvaldnieks.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
manipulācija Kustība, darbība, parasti noteikta uzdevuma izpildīšanai.
Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
Lineārais ātrums Kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
radiovadība Kustīgu un nekustīgu objektu vadīšana ar radiotehniskām metodēm un ierīcēm.
inerce Kūtrums, bezdarbīgums. Aktivitātes trūkums.
Maģiskais kvadrāts Kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
kvadratūra Kvadrātvienībās izteikts (kā) laukums.
pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna. Kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija, ko piešķir dažās profesijās, sportā.
kādība Kvalitāte (1).
marka Kvalitāte (precei, ražojumam).
kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
raudze Kvalitāte, vērtība.
skaitīšana Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
piekvēlot Kvēlojot izplatīt (gaismu) viscaur (telpā, apkārtnē).
izkvēpināt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu).
piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
ķeizarvalsts Ķeizariste.
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
noķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi noteikt, pateikt.
pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
uzaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas virs astes.
paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
reogrāfija Ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšana ar reogrāfu.
liece Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
sēde Ķermeņa novietojums sēdus (kādā noteiktā stāvoklī).
karstums Ķermeņa paaugstināta temperatūra.
rumpis Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva.
hipotermija Ķermeņa temperatūras pazemināšanās zemāk par normālo temperatūru.
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
Mehāniskais līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tie atrodas miera stāvoklī attiecībā pret kādu atskaites sistēmu.
Mehāniskais līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tie atrodas miera stāvoklī attiecībā pret kādu atskaites sistēmu.
izture Ķermeņa, tā daļas atrašanās noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
Potenciālā enerģija Ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no to savstarpējā novietojuma telpā.
Mehāniskā kustība Ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības).
noķiķināt Ķiķinot noteikt, pateikt.
ragana Ķildīga, nesaticīga, arī nikna sieviete.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielu uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
Organiskā analīze Ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmas ķīmija.
Plazmas ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmoķīmija.
piroķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskos procesus augstās temperatūrās.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
ķimioterapeitisks Ķīmijterapeitisks.
ķimioterapeits Ķīmijterapeits.
ķimioterapija Ķīmijterapija.
Ķīmiskā terapija Ķīmijterapija.
Ķīmiskā terapija Ķīmijterapija.
ķīmijterapeits Ķīmijterapijas speciālists.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Kovalentā saite Ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
sērs Ķīmiskais elements - cieta, trausla, dzeltena viela.
hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze.
stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
zelts Ķīmiskais elements - dzeltens, spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze.
gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru.
platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru.
dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
hafnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā).
arsēns Ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā.
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm un citiem pieņemtiem apzīmējumiem.
(Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
(Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
(Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
katalīze Ķīmisko reakciju ātruma maiņa katalizatoru ietekmē.
attīstītājs Ķīmisku vielu maisījums, kura šķīdumā attīsta (filmas, plates).
ketguts Ķirurģijā izmantojams materiāls, ko iegūst no mazu dzīvnieku zarnām.
krioķirurģija Ķirurģiska ārstēšana, izmantojot zemas temperatūras.
mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
izlabot Labojot panākt, ka (parasti tekstā) nav kļūdu. Labojot novērst (kļūdas), parasti tekstā.
izlabot Labojot precizēt, konkretizēt (piemēram, tekstu, izteikumu).
ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus) - parasti par vidi, apstākļiem.
veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi). Arī sekmēt.
iespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai).
neiespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu trūkums (kā veikšanai, īstenošanai).
lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
lācene Lāču mātīte.
Lineārais paātrinātājs Lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
plūdlīnija Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
aukstums Laika apstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
karstums Laika apstākļi, kam raksturīga augsta gaisa temperatūra.
signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju. Attiecīga zīme vai zīmju kopums.
stunda Laika mērvienība - 60 minūtes.
Pulksteņa laiks Laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties.
stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi. Mācību stunda.
Mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
saltums Laikapstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
sals Laikapstākļi, kam ir raksturīga zema temperatūra.
konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana. Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kad (kas) mēdz norisināties, kas ir izdevīgs (kā) norisei.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība.
leduslaikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums.
Ledus laikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums. Leduslaikmets (2).
Ledus laikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums. Leduslaikmets (2).
Siena laiks Laikposms, kad noris intensīva darbība, intensīvs darbs.
sienalaiks Laikposms, kad noris intensīva darbība, intensīvs darbs.
sezona Laikposms, kad teātros sistemātiski notiek izrādes. Laikposms, kad sistemātiski notiek koncerti, tiek rīkotas izstādes u. tml.
kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums, pasākums.
mūžs Laikposms, kurā noris (auga) eksistence.
mūžs Laikposms, kurā noris (cilvēka) eksistence. Arī dzīve.
mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka) eksistence.
mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis). Laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
Veļu laiks Laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
Veļu laiks Laiks (parasti oktobris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
laiktelpa Laiks un telpa kā vienots veselums.
Vasaras laiks Laiks, kad pulksteņa rādītāji pagriezti par vienu stundu uz priekšu.
Karsts laiks Laiks, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi.
Patiesais laiks Laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
Patiesais laiks Laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Precīzs (arī pareizs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
pašlaiks Laiks, kuru mērī atskaites sistēmā, kas nekustīgi saistīta ar ķermeni.
Pilna loze Laimējusi loterijas biļete.
Pilna loze Laimējusi loterijas biļete.
sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
iespēlēt Laimēt (parasti kāršu spēlē, loterijā).
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā).
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt). Izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara). Lūgt, saukt.
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību. Arī epigrāfs (2).
sentence Lakonisks izteiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība.
plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
dievkrēsliņi Lakstaugi ar indīgu piensulu un dzeltenzaļiem ziediem.
rūgtene Lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
nārbulis Lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
madara Lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
amarillis Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes.
akmeņlauzītes Lakstaugu un krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, dzeltenās akmeņlauzītes, parastās pakrēslītes, ērkšķogas, jāņogas, upenes, neīstie jasmīni.
pulkstenīte Lakstaugu, retāk puskrūmu vai krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, pulkstenītes, lobēlijas.
Biezs (arī apaļš, trekns) vārds Lamu vārds. Ass vārds vai teiciens.
Biezs vārds Lamuvārds. Ass vārds vai teiciens.
blanka Lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina. Veidlapa.
Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
Stādāmā lāpstiņa Lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
Stādāmā lāpstiņa Lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
lapsumāte Lapsu mātīte, kam ir mazuļi.
parmēlijas Lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem.
lasāmība Lasāmā teksta skaidrības, uztveramības pakāpe.
pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
Lasīt priekšā Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
Lasīt balsī (arī skaļi) Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
Lasīt skaļi (arī balsī) Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt (tekstu, piemēram, grāmatā, laikrakstā, vēstulē).
nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu).
lasītmāka Lasītprasme. Māka, prasme lasot saprast teksta saturu.
uzlāsot Lāsojot uztecēt, uzpilēt.
sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
Saukt kopā Lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties. Intensīvi nodoties lasīšanai.
ledteka Lāsteka (1).
Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
ačkups Latviešu tautas deja ar noteiktu pāru skaitu.
Vidus dialekts Latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam un no 1991. gada).
Spēka lauks Lauks, kur katrā punktā uz tur novietotu daļiņu darbojas noteikta lieluma un virziena spēks.
Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības mērs (feodālismā). Feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
kolhozs Lauksaimniecības artelis - sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskās lielražošanas organizēšanai.
Nedalāmais fonds Lauksaimniecības arteļu sabiedriskā īpašuma daļa, kas nav sadalāma starp arteļa locekļiem.
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana. Rušināmaugi.
pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku. Viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju. Mistrā - nozīmīgākais augs.
sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni. Saimnieku gals, saimnieka gals.
kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
platība Laukuma mērvienībās izteikts (kā) virsmas lielums.
korts Laukums tenisa spēlēšanai.
plītspriekša Laukums uz grīdas pie plīts kurtuves durvīm. Laukums, arī telpa plīts tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
krāsnspriekša Laukums, arī telpa krāsns tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
tirgus Laukums, īpaša celtne, arī telpa, kur plaši pērk un pārdod lauksaimniecības vai rūpniecības preces. Šādu preču plaša pirkšana un pārdošana.
Meteoroloģiskais laukums Laukums, kurā uzstādīti mēraparāti un ierīces meteoroloģiskiem novērojumiem.
poliandrija Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem. Daudzvīrība.
daudzvīrība Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem. Poliandrija.
vienlaulība Laulības forma - viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve. Arī monogāmija.
laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
lauvene Lauvu mātīte.
uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams. Laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
Vulkāniskās bumbas Lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
Vulkāniskās bumbas Lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
Ledus stadions Ledus halle. Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
Mākslīgais ledus Ledus, kura uzsaldēšanai izmanto mākslīgi radītu temperatūru.
aizliet Lejot aiztecināt (aiz kā).
lejasgals Lejtece.
Lejas tece Lejtece.
palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens. Vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
dzimte Leksiski gramatiska (nomenu) kategorija.
lellinieks Leļļu teātra aktieris.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
largeto Lēnā tempā (mazliet ātrāk par largo). Samērā plaši.
adadžo Lēnā tempā (starp andante un largo).
lento Lēnā tempā.
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
spogāt Lēnām pilēt, tecēt.
Lēnā (arī mierīgā) garā Lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
Lēnā (arī mierīgā) garā Lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
Mierīgā (arī lēnā) garā Lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
pūriņš Lence labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
kanāls Lenču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
mīcīties Lēni, bez steigas, arī tūļīgi, neveikli darboties.
lāsot Lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu). Pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem).
slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību). Arī mierīgs (2).
patronlente Lente ar iedaļām patronu ievietošanai (parasti ložmetējiem).
perfolente Lente informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi.
saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piemēram, (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
priekšdzija Lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
mērlente Lente, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
rakstāmlente Lente, uz kuras (kādā ierīcē, iekārtā u. tml.) fiksē informāciju, parasti ar burtiem, cipariem.
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai). Pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
apsējs Lentveida saite, ko apliek vai apsien (ap ko).
azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur apkalpo apmeklētājus.
saldētājlete Lete ar saldēšanas iekārtu.
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus.
stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
Lībiskais dialekts Lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
raketoplāns Lidaparāts ar raķetes veida dzinēju.
aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām). Lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
Uzņemt augstumu Lidojot pacelties noteiktā augstumā.
aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
šķīst Lidot, parasti uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
sāgopalma Līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
cērme Līdz 30 centimetriem garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
pipargurķītis Līdz 6 centimetriem garš marinēts gurķis ar spēcīgi izteiktu piparu garšu.
Līdz kaut kurienei Līdz kādai, tieši nenoteiktai vietai.
dalība Līdzdarbošanās (kādā notikumā, pasākumā). Iesaistīšanās, ieinteresētība, piedalīšanās (kur). Līdzdalība.
uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu, galvenā procesa īstenošanu.
forma Līdzeklis, veids (gramatisko kategoriju izteikšanai).
sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
ēterisks Līdzīgs ēterim (2). Tāds, kas satur ēteri (2). Arī viegli gaistošs.
surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
Kompozicionālā anafora Līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
Kompozicionālā anafora Līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
Fonētiskā epifora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu beigās.
Fonētiskā epifora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu beigās.
Fonētiskā anafora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu sākumā.
Fonētiskā anafora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu sākumā.
berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
blakus Līdztekus, paralēli.
Sniegt (arī dot) liecību Liecināt (piemēram, tiesā). Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā.
izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, Māt (parasti grīdu, sienas). Liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
piekraut Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
piekravāt Liekot, novietojot, arī kravājot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
riezties Liekties, vērpties (piemēram, par kādu materiālu).
bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
pavārnīca Liela (parasti koka) karote ēdiena maisīšanai, smelšanai.
kaudze Liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu.
province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
novads Liela administratīvi teritoriāla vienība.
koncerts Liela apjoma virtuozs, parasti sonātes formas, skaņdarbs dažādam izpildītāju sastāvam (piemēram, vienam vai vairākiem solo instrumentiem ar orķestri vai bez tā, balsij ar orķestri, orķestrim).
tuncis Liela asarveidīgo kārtas zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
baltkvēle Liela intensitāte (parasti kādam pārdzīvojumam).
kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
monopols Liela kapitālistu apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
sams Liela karpveidīgo kārtas plēsīga zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
librets Liela muzikāli vokāla sacerējuma (parasti operas, operetes) teksts.
(Ar) atplestu muti, arī muti atplētis Lielā pārsteigumā, izbrīnā.
(Ar) atplestu muti, arī muti atplētis Lielā pārsteigumā, izbrīnā.
masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta sakāvi.
Krustu nemetis (arī nemezdams) Lielā steigā (doties, darīt).
grūst Lielā steigā doties (uz kurieni).
Elsdams pūzdams Lielā steigā, ar lielu piepūli.
Elsdams pūzdams, arī pūzdams elsdams Lielā steigā, ar lielu piepūli.
Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet! klupdams krizdams.
Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupdams krizdams.
Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
halle Liela telpa, zāle.
baudkāre Liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
Speķa zīlīte Lielā zīlīte, tauku zīlīte.
Tauku (arī speķa) zīlīte Lielā zīlīte.
taukzīlīte Lielā zīlīte.
siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
komitāts Lielākā administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā.
pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā).
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiska stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
Nacionālais parks Lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
zāle Lielākā, greznākā telpa dzīvokli, dzīvojamā ēkā. Arī viesistaba.
pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
bagātība Lielas materiālas vērtības. Liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
klēpis Liels (dūmu, dzirksteļu u. tml.) mutulis.
vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
arsenāls Liels (materiālu, līdzekļu) krājums.
bloks Liels (no būvmateriāliem izgatavots) bluķis.
pali Liels (psihiska stāvokļa) intensitātes kāpinājums.
arsenāls Liels (rīcības, darbības, izteiksmes paņēmienu un līdzekļu) kopums.
okeanārijs Liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei).
gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
masīvs Liels nenoteiktas formas reljefa pacēlums vai klinšu blāķis.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
Slāņu svīta Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņkopa.
slāņkopa Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņu svīta.
kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
orķestris Liels tembrāli un skaitliski līdzsvarots instrumentāls ansamblis, kura dalībnieki spēlē dažādu grupu instrumentus vai vienas cilmes dažāda veida instrumentus.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
šūpotnis Liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
aviobāze Liels, kapitāli iekārtots lidlauks ar aviācijas tehniku un personālsastāvu.
lauva Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
tīģeris Liels, ļoti spēcīgs plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
spruts Liels, masīvs galvkaju klases jūras dzīvnieks, kam ir raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekli, kuriem ir piesūcekņi.
koris Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis.
zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību.
platība Lielums (telpai), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
apmērs Lielums naudas izteiksmē.
tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
Galīgs lielums Lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
Galīgs lielums Lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
Dotais lielums Lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
Dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
Dīgšanas spars (arī ātrums, enerģija) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
parametrs Lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
sadedzināt Liesmās, augstā temperatūrā savainot (ķermeņa daļu).
apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
martenprocess Lieta tērauda ieguve martenkrāsnī.
priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piemēram, sadzīvē, saimniecībā).
reālija Lieta, objekts, kas materiāli eksistē. Arī materiālās kultūras elements.
tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
zāģbaļķis Lietkoksnes baļķis, ko izmanto zāģmateriālu ražošanai.
gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
ak Lieto kā pastiprinājumu izsaukuma teikumos.
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti uz teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
neīsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ārēju līdzību apzīmējamā vārdā nosauktajam.
īsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ko ļoti raksturīgu.
nē Lieto, lai apstiprinātu ar noliegumu izteiktā jautājuma saturu.
tā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, domu.
jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
plīkš Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko. Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
tak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
bim Lieto, lai atdarinātu zvana skaņas, pulksteņa sitienus.
pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
hallo Lieto, lai atsauktos (parasti telefona sarunās). Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību.
nu Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
lielisks Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1), vienīgi.
tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1).
palīgā Lieto, lai izteiktu aicinājumu palīdzēt.
nudien Lieto, lai izteiktu apgalvojumu, apstiprinājumu.
laime Lieto, lai izteiktu apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
ņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
paņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
ā Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.).
a Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību).
vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
pagaidīt Lieto, lai izteiktu draudus, brīdinājumu.
Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
ak Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu).
nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kā neesamība, neiespējamība.
kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
tā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu.
ī Lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu.
ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu, apbrīnu.
Nu un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
(Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
(Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
(Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) (arī mīļo) debestiņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu, protestu.
tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
taisni Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml. Tieši.
nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst. Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas). Laukā.
nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
Nu un? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
(Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
pfu Lieto, lai izteiktu nepatīkamas jūtas, sajūtas.
tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
e Lieto, lai izteiktu nepatiku.
edz Lieto, lai izteiktu nepatiku.
eē Lieto, lai izteiktu nepatiku.
eh Lieto, lai izteiktu nepatiku.
ek Lieto, lai izteiktu nepatiku.
pi Lieto, lai izteiktu nepatiku.
he Lieto, lai izteiktu nevērību, izsmieklu, nicinājumu.
tpu Lieto, lai izteiktu nicinājumu, nepatiku.
phē Lieto, lai izteiktu nicinājumu, riebumu, nosodījumu
Kur nu! Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
Kur nu! Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
Ak tu debess, arī augstā debess Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
(Vai) tu re Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Kā (jums) tas patīk Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, uztraukumu, neizpratni.
arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
tāpat Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu. Arī [1] (2).
ir Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu. Pat.
paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
To (tik) es saprotu! Lieto, lai izteiktu piekrišanu, arī uzslavu.
arī Lieto, lai izteiktu pieļāvumu un pievienojumu.
Lai, arī lai nu, arī lai jau Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
Lai ir, arī lai (jau) būtu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
Lai nu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
ir Lieto, lai izteiktu pievienojumu un pastiprinājumu. Arī.
arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
tāpat Lieto, lai izteiktu pievienojumu. Arī [1] (1).
laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas). Ārā (5).
e Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
edz Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
eē Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
eh Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
ei Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
ek Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
ai Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
e Lieto, lai izteiktu samierināšanos ar ko.
ai Lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.
pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies. Pag.
pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies. Pa [2].
pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
Labs ir! Lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
Ej nu! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī izbrīnu par kāda teikto.
Ej nu! arī Ej, ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt (kādā telpā, vietā).
ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
Manis dēļ (arī pēc) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
Manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīgā teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem).
tāpat Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Arī [1] (3).
ek Lieto, lai izteiktu, parasti ļaunu, prieku.
lūdzams Lieto, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu.
hm Lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, šaubas, pieļāvumu.
kā Lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu.
ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
kur Lieto, lai izteikumam piešķirtu pastiprinājuma nokrāsu.
nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu.
ne Lieto, lai noliegtu vārdu vai izteikumu.
ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
tā Lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību.
tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
tiešām Lieto, lai noradītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām, patiesi.
dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulību uzvārdu.
tik Lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot Lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot Lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
Tāds un tāds Lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai noradītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
Ar vienu (arī ar) vārdu sakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiesi, patiešām.
patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiesi.
taisnība Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Tiesa [2]. Patiesi, patiešām.
Šajā sakarībā (arī sakarā) Lieto, lai norādītu uz kā sakarību ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Šajā sakarā (arī sakarībā) Lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Zeme nes Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
Zeme nes Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
Tā un tā Lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas.
tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
saprotams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām.
protams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess. Bez šaubām.
Jo tālāk, jo Lieto, lai norādītu, ka darbības, norises, procesa u.tml. intensitāte pakāpeniski palielinās.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs. Droši vien, acīmredzot.
varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
zināms Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas. Protams, saprotams.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma.
vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā. Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
vai Lieto, lai norādītu, ka teikumā vai kādā tā daļā ir izteikts jautājums.
piemēram Lieto, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums. Lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārda, vārdu savienojuma nozīme neatbilst izteikumā ietvertajam saturam.
patiesi Lieto, lai norādītu, uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām.
e Lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto.
Ko vēl ne, arī ko tad nu vēl Lieto, lai pastiprinātu izteikuma noliegumu.
Jau nu, arī (jau) nu gan Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
Kur tad Lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, neiespējamības nokrāsu.
jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
reiz Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
kaut Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
nu Lieto, lai pastiprinātu izteikumā vēlējuma nozīmi.
gatavs Lieto, lai pastiprinātu lietvārda izteikto nojēgumu. Īsts.
pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
ka Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (darbības, norises) intensitāti.
gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi. Itin.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
kā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi. Lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
Ak tā (arī ak jā, ak nē) Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tad Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Pat. Lai [2] (5).
tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (2).
Kur nu (vēl) Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma nozīmi.
Kur nu (vēl), arī kur tad (vēl) Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
Kur nu vēl, arī kur tad vēl Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
o Lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu).
oho Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes).
u Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes). Ū (1).
ūja Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
vilks Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
ui Lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes.
tad Lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
Diezin vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Nezin vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Diezin (arī diez) vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
Gan nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
Vai nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu.
pavisam Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu. Maz [2] (3).
likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu. Likties [2] (4).
kaut Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi. Kaut [3] (1).
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
Kaut vai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu. Diezin (2).
nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
vai Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam. Lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu, piešķirot izteikuma saturam apstiprinājuma nokrāsu.
pareizs Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
Tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
Patiesību sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
Patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
Taisnību (arī patiesību, arī atklāti) sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
nu Lieto, lai vājinātu pavēles kategoriskumu.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš. Terminēta lietošana.
nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku). Arī īrēt.
izlietot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai).
izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai). Izlietot (1).
izmantot Lietot (piemēram, telpas, priekšmetus).
īrēt Lietot (priekšmetu, telpu) pret maksu (uz kādu laiku).
taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pieliku ilgākam laikam.
izlietot Lietot, piemērot (kādu paņēmienu, materiālu, parasti mākslā).
ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
Lietus mētelis Lietusmētelis.
Lietus mētelis Lietusmētelis.
īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
Sugas vārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugas vārds.
Sugas vārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugasvārds.
lieta Lietvedībā - dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
kanceleja Lietvedības nodaļa (iestādē). Šīs nodaļas telpas.
noderēt Līgstot norunāt (piemēram, ka izpildīs kādas prasības, ievēros kādu termiņu).
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt). Līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku. Attiecīga saistība, nosacījumi.
koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
konkordāts Līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt.
dzīt Likt (cilvēkam) kustēties (parasti noteiktā virzienā).
slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu. Likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
siet Likt (ko ap ķermeņa daļu) un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka (kur) novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
Atstāt pēc stundām Likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
Atstāt pēc stundām Likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
ievietot Likt apmesties (arestētajiem kādā noteiktā telpā).
atņemt Likt atteikties (parasti no bērna), pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
raidīt Likt doties (projām). Likt atstāt (telpu, teritoriju).
iesūtīt Likt doties (uz kādu telpu, teritoriju, parasti ar uzdevumu).
iespiest Likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā).
izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
nostādīt Likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot).
mest Likt nonākt (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
sviest Likt nonākt (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]. Pieradināt pie noteiktas kārtības.
iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
kārtot Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
kasēt Likt, lai maksā, un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
segt Likt, novietot kādu materiālu, tā kārtu tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļās.
kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
fatāls Liktenīgs. Nenovēršams, neizbēgams.
liktenība Liktenis (1).
liktenība Liktenis (2).
astroloģija Likteņa pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem.
likteņkopība Likteņu (2) kopība.
norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai nepilngadīgajiem no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem, kā arī pilngadīgajiem, ja tie sava fiziskā stāvokļa dēļ nevar patstāvīgi aizstāvēt savas tiesības.
aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
kriminālprocess Likumā noteikta izmeklēšanas orgānu, prokuratūras un tiesas darbību sistēma krimināllietu izmeklēšanā un izlemšanā.
Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
Mantojuma apsardzība Likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā).
laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
rīcībspēja Likuma noteikta spēja veikt juridiskas darbības un atbildība par savu rīcību.
izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
Dzēst sodāmību Likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
Kasācijas sūdzība (arī protests) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
Kasācijas protests (arī sūdzība) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
Kasācijas sūdzība (arī protests) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
bezdarbība Likuma noteikto pienākumu neizpildīšana.
rīcībnespēja Likuma noteikts stāvoklis, kad persona ir rīcības nespējīga.
pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par pilsoņa pienākumu pildīšanu.
pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
pierakstīties Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
formalitāte Likuma vai tradīcijas noteiktās kārtības ārējā forma.
Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
Kriminālprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
Deputāta neaizskaramība Likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu. Deputāta imunitāte.
leģislators Likumu devējs. Augstākais valsts orgāns ar likumdošanas kompetenci.
civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
Dekrēta laiks Likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
dekolonizēt Likvidēt koloniālo atkarību (kādā teritorijā).
degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas).
sekcija Līķa uzšķēršana, parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā. Beigta dzīvnieka ķermeņa uzšķēršana pētnieciskā nolūkā.
benediktīnietis Liķieris, ko sākumā gatavoja benediktiešu ordeņa klosteros.
tīģerlilija Liliju dzimtas sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem.
klīsteris Līme, ko gatavo no miltiem vai cietes.
dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
robežlīnija Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu. Arī robežjosla (1).
izoterma Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru.
izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
propolīss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu. Lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma. Džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
Franču balāde Lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām.
romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu).
noseglīste Līste (kā) nosegšanai.
seglīste Līste (kā) pārsegšanai.
stūrlīste Līste (kā) stūru nosegšanai.
aizlīt Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
radiolasījums Literāra darba lasījums, kas paredzēts pārraidīšanai pa radio.
trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā «Trauksme».
barbarisms Literārajā valodā nevēlams aizguvums.
literārisks Literārs (1).
literārisks Literārs (2).
literārisks Literārs (3).
atstāsts Literārs (kāda notikuma, fakta u. tml.) attēlojums.
hronika Literārs darbs, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi.
scenārijs Literārs darbs, kurā ir sīks uzņemamās kinofilmas dramatiskās darbības apraksts.
varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
librets Literārs scenārijs (baletam, arī pantomīmai).
kontrafakcija Literārs viltojums. Patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu.
radiokompozīcija Literāru darbu, skaņdarbu vai to fragmentu kompozīcija, kas paredzēta pārraidīšanai pa radio.
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
urbānisms Literatūrā un mākslā - lielpilsētas dzīves, tās straujās dinamikas attēlojums.
literatūrkritiķis Literatūras kritikas speciālists. Literatūras kritiķis.
Literatūras lasīšana Literatūras mācīšanas forma - atsevišķu literāru darbu vai to fragmentu lasīšana un analīze.
publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi. Arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
groteska Literatūras un mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
Literatūras kritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu. Literatūrkritika.
literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu. Literatūras kritika.
poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus. Arī literatūras teorija.
literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūras teorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūras vēsture.
Literatūras vēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūrvēsture.
letonika Literatūras, arhīvu materiālu kopums par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
Literatūras kritiķis Literatūrkritikas speciālists. Literatūrkritiķis.
literārkritisks Literatūrkritisks.
prosodija Literatūrteorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
literatūrteorētiķis Literatūrteorijas speciālists. Literatūras teorētiķis.
Literatūras teorētiķis Literatūrteorijas speciālists. Literatūrteorētiķis.
literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists. Literatūras vēsturnieks.
Literatūras vēsturnieks Literatūrvēstures speciālists. Literatūrvēsturnieks.
rainoloģija Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi. Rainistika.
rainistika Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi. Rainoloģija.
literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists. Literatūras zinātnieks.
Literatūras zinātnieks Literatūrzinātnes speciālists. Literatūrzinātnieks.
literāts Literatūrzinātnieks.
litrāža Litros izteikts (kā) tilpums.
esesietis Loceklis hitleriskās Vācijas SS karaspēka sevišķajās vienībās, kas izpildīja soda un terora aktus.
izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotājām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
Trešā izslēgtā likums Loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
Matemātiskā loģika Loģikas nozare, kas izmanto matemātikas formālās metodes.
Modālā loģika Loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā «nepieciešamība», «īstenība», «iespējamība», «nejaušība» un to negācijas.
implikācija Loģiska operācija, kurā veido izteikumu pēc shēmas «ja A, tad B».
konjunkcija Loģjska operācija - divu vai vairāku izteikumu savienošana ar saikli, kura funkcijas ir līdzīgas saikļa «un» funkcijām.
erozija Lokāla (materiālu virsmas) sairšana.
šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei.
tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
Mēmā loma Loma bez teksta.
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone. Aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
Maza loma Loma, kurai ir neliela apjoma teksts.
Maza loma Loma, kurai ir neliela apjoma teksts.
ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām. Skatuves mākslinieka spējas, kas ļauj spēlēt kāda tipa lomas.
runkulis Lopbarības biete.
puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas. Attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
alegri Loterija ar tūlītēju izlozi.
Laimes aka Loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
Laimes aka Loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
Tukša loze Loterijas biļete, kas nav laimējusi.
Tukša loze Loterijas biļete, kas nav laimējusi.
loze Loterijas biļete.
lotlīne Lotes [1] aukla.
izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali).
izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
Orķestra loža Loža virs orķestra telpas sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
Orķestra loža Loža virs šāda padziļinājuma, arī nožogojuma sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
raidluga Luga, kas ir rakstīta tieši radioteātrim, ievērojot tā specifiku.
pātari Lūgšana (2). Arī reliģisks teksts.
dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos).
Luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
Evaņģēliski luterāniskā (arī evaņģēliski luteriskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
Luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
Evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
Luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
Evaņģēliski luterāniskā (arī evaņģēliski luteriskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
Luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
Evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
luterticība Luterānisms.
konsistorija Luterāņu baznīcā - administratīvs baznīcas orgāns.
cilvēks Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums.
kodiens Ļauns darbs, arī izteikums (parasti atriebības nolūkā).
velnišķīgs Ļauns, viltīgs. Arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
velnišķs Ļauns, viltīgs. Arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
griezīgs Ļauns, zobgalīgs (par smīnu, sejas izteiksmi, skatienu).
uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī). Būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes).
Laist pie vārda (arī pie runāšanas) Ļaut runāt, izteikties.
Laist pie runāšanas (arī pie vārda) Ļaut runāt, izteikties.
Laist pie vārda (arī pie runāšanas) Ļaut runāt, izteikties.
aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko). Notecināt.
izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
ieņemt Ļaut, arī uzaicināt, lai ievietojas, iekārtojas, arī apmetas (telpā, transportlīdzeklī).
pieņemt Ļaut, lai (apmeklētāji) noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt (tiem) medicīnisko palīdzību, konsultāciju.
pieņemt Ļaut, lai (piemēram, apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
pakļauties Ļauties (kā) ietekmei.
padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei.
milzīgs Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
milzu Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
Kā ar cirvi atskaldīt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski atbildēt.
Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar cirvi nocirst (arī noskaldīt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar cirvi noskaldīt (arī nocirst) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar cirvi nocirst Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
Kā ar nazi pārgriezt (arī nogriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt. Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
Kā ar cirvi skaldīt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski teikt, runāt.
stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
Aiziet kā (divi) deviņi Ļoti ātri aiziet, aizsteigties.
izjoņot Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas). Ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties, aizskriet.
izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās). Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
Laisties spārnos Ļoti ātri steigties.
(Kā) uz burvja (arī burvju) mājienu, arī (kā) pēc burvja (arī burvju) mājiena Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
(Kā) uz burvja mājienu, arī (kā) pēc burvja mājiena Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
Pa galvu, pa kaklu, arī pa kaklu, pa galvu Ļoti ātri, lielā steigā. Arī juceklīgi.
Pa galvu pa kaklu, arī pa kaklu pa galvu Ļoti ātri, lielā steigā. Arī juceklīgi.
Pasaules klase Ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija.
Pasaules klase Ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija.
svelošs Ļoti auksts. Arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
sniegbalts Ļoti balts, intensīvi balts.
Katra vārda galā Ļoti bieži (teikt).
Katra vārda galā Ļoti bieži (teikt).
Plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
Rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
Plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
Rauties (arī plēsties) pušu (arī uz pusēm) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
svēts Ļoti dziļš, intensīvs (par psihisku stāvokli).
traks Ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) - piemēram, par dabas ainavu.
spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tekstu).
vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) - par parādībām sabiedrībā.
stiprs Ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu).
mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms. Ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence. (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
Uguns viesulis (arī auka, krusa, jūra), arī dzīva uguns Ļoti intensīva, blīva apšaude.
Uguns viesulis (arī auka, krusa, jūra) Ļoti intensīva, blīva apšaude.
(Ar) slapju galvu (arī pieri, muguru) Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
(Ar) slapju galvu (arī pieri, muguru) Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
stāvs Ļoti intensīvs (par emocionālu stāvokli, parasti sajūsmu).
negants Ļoti intensīvs (par norisi, darbību).
sirdīgs Ļoti intensīvs (par parādībām dabā).
skaudrs Ļoti intensīvs (par parādībām dabā). Tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas.
negants Ļoti intensīvs, arī neapvaldīts (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
nikns Ļoti intensīvs, arī postošs (par parādībām dabā).
negants Ļoti intensīvs, grūti paciešams (par fizioloģisku stāvokli).
versmains Ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.).
versmīgs Ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.).
pamatīgs Ļoti intensīvs, ļoti plaši izvērsts (par darbību, norisi, kustību).
nikns Ļoti intensīvs, nevaldāms, arī mokošs (par psihisku stāvokli).
nesātīgs Ļoti intensīvs, spēcīgs (par darbību, norisi).
nikns Ļoti intensīvs, spēcīgs, arī nežēlīgs, postošs (par cīņu, tās norisi).
mini Ļoti īss (par kleitu, svārkiem, mēteli).
spiest Ļoti karsēt tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli). Būt ļoti intensīvam tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (par siltumu).
tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss. Ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
nodiktēt Ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko).
grezns Ļoti krāšņs, arī bagātīgs (par priekšmetiem, telpām).
kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
šaudīkla Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete. Cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
Vilka (arī zirga) apetīte Ļoti liela apetīte.
Vilka (arī zirga) apetīte (arī ēstgriba) Ļoti liela apetīte.
Zirga (arī vilka) apetīte (arī ēstgriba) Ļoti liela apetīte.
Melna nepateicība Ļoti liela nepateicība.
Melna nepateicība Ļoti liela nepateicība.
ātrums Ļoti lielā steigā, arī satraukumā.
Kā uz ugunsgrēku Ļoti lielā steigā.
puspasaule Ļoti liela teritorija
maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (kā) intensitāte. Iespējamā (kā) pilnība, visaugstākā pakāpe.
Zelta kalni Ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
Zelta kalni Ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
triecientemps Ļoti liels ātrums. Trieciena temps.
eikalipts Ļoti liels tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
pianisimo Ļoti maza (skaņas) intensitāte.
mikrokarte Ļoti maza izmēra karte.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte, ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt. Padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, ļoti steidzams.
trieciens Ļoti nevēlama (kā, piemēram, apstākļu, notikuma) iedarbība, ietekme.
apgalvojums Ļoti noteikti, kategoriski izteikta doma, spriedums.
kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) - par cilvēku.
spožs Ļoti nozīmīgs, ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
vadošs Ļoti nozīmīgs, ļoti ietekmīgs. Arī galvenais.
Kost (vai) mēlē Ļoti nožēlot izteikto.
Zelta vārdi Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
Zelta vārdi Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
Kā ar (aukstu, arī karstu, vārošu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
Kā ar (aukstu, arī karstu, verdošu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
Kā ar verdošu (arī aukstu, karstu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
grimase Ļoti pārvērsta sejas izteiksme (piemēram, dusmās, sāpēs).
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības). Ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem).
plēve Ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai.
tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
neķītrība Ļoti rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
saharoze Ļoti salds ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres. Biešu cukurs. Niedru cukurs.
mikrofilma Ļoti samazināta (parasti teksta, attēla) fotoreprodukcija.
(Tikpat) kā uz delnas Ļoti skaidri (izteikt, izpaust).
Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
norībināt Ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt. Ļoti skaļā balsī norunāt.
sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml. Ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
nograut Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
notaurēt Ļoti skaļi noteikt, pateikt.
pakliegt Ļoti skaļi pateikt, arī parunāt.
kliegt Ļoti skaļi runāt, teikt.
kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas. Spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
pamatīgi Ļoti spēcīgi, intensīvi, lielā mērā (izpausties) - par darbību, norisi, parādību dabā.
skaudrs Ļoti spēcīgs (par darbību, norisi). Tāds, kam ir augsta pakāpe (par kā intensitāti).
nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
varens Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī ietekmīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nežēlīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
varens Ļoti spēcīgs, plaši izvērsts, ļoti ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
Nežēlot krāsas Ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko).
kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem). Ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu).
ugunīgs Ļoti spožs (par liesmām, dzirkstelēm u. tml.).
trakot Ļoti spraigi, intensīvi, arī daudz ko darīt.
traks Ļoti spraigs, intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi). Tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
trakots Ļoti spraigs, intensīvs. Arī ļoti liels.
trakisks Ļoti spraigs, intensīvs. Arī ļoti liels. Trakots (1).
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
aizsviesties Ļoti strauji (arī pēkšņi) aizsteigties.
aizskriet Ļoti strauji aiztecēt (par ūdeņiem).
drudžains Ļoti straujš, sasprindzināts (par norisi, stāvokli). Pārmērīgi steidzīgs (par darbību).
saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
necaurredzams Ļoti tumšs (par nakti), ļoti intensīvs (par tumsu).
Kā māsa Ļoti tuva, palīdzīga, atsaucīga (sieviete).
trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra, arī (kāda tekstilmateriāla) daļa.
gauži Ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties).
sapriecāties Ļoti, arī ilgāku laika priecāties. Ļoti, arī ilgāku laiku priecāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā, parasti psihiskā, stāvoklī).
sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties. Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
sailgoties Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties. Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties. Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
trenkt Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu).
Kā traks, arī pēc traka, arī ka vai traks Ļoti, ārkārtīgi. Arī ļoti spēcīgi, intensīvi.
ultrajutīgs Ļoti, neparasti jutīgs (piemēram, par ierīci, vielu, materiālu).
tribometrija Mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem. Attiecīgā mērīšana, noteikšana.
instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
dzemdniecība Mācība par sievietes organismā notiekošajiem procesiem grūtniecības, dzemdību, pēcdzemdību periodā, kā arī par medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
Farmaceitiskā receptūra Mācība par zāļu līdzekļu pagatavošanu. Zāļu formu tehnoloģija.
teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
Problēmiskās mācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmmācības.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
palīgskola Mācību iestāde intelektuāli atpalikušiem bērniem.
studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
Mēmā karte Mācību karte bez uzrakstiem.
klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts. Mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
rēķins Mācību priekšmets - matemātika.
lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - 45 minūtes.
Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes.
brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
sports Mācību, treniņu, sacensību un pašdarbības organizēšanas sistēma, kuras mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība, augstu rezultātu sasniegšana sacensībās. Attiecīgo darbību, tehnisko līdzekļu specifisks kopums šādā sistēmā.
dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības. Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai). Mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai).
pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna. Apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
nodarboties Mācīt, audzināt, arī ietekmēt (kādu).
kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība.
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
pestelis Maģisks teksts, priekšmets, darbība, paņēmiens.
nodūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt.
iedūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt (parasti ausī).
izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt.
maijroze Maijrozīte.
Maija roze Maijrozīte.
Maija roze Maijrozīte.
maiksne Maikste (1).
maiksts Maikste (1).
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
kustināt Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Vērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi Mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
inverss Mainīts (par parasto vārdu kārtu teikumā).
taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme.
plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
naktsmājas Māja, telpa, kur pārnakšņo.
Mājas tāfele Mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā.
mamma Mājas saimniece, arī sieviete (parasti vecāka).
Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu Mājas, pajumte, patvērums.
Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu Mājas, pajumte, patvērums.
Mājas māte Mājasmāte. Namamāte (1).
Mājas māte Mājasmāte. Namamāte (1).
ģimene Mājdzīvnieku mātīšu grupa, kuras cēlušās no vienas ciltsmātes.
apteksne Mājkalpotāja. Oficiante.
mājturība Mājsaimniecības teorija un prakse. Attiecīgais mācību priekšmets.
mājturībniece Mājturības speciāliste, retāk speciālists.
čurkslis Māju čurkste.
noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
Atkāpšanās nauda Maksa par atteikšanos (no kā).
alga Maksa, atlīdzība par darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
procents Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
Terminētie maksājumi Maksājumi, kam ir noteikts termiņš.
termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš. Terminēts maksājums.
svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums.
tēls Mākslā - specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
formālisms Mākslā - uz subjektīvo ideālismu pamatota teorija un metode, kas neatzīst mākslas idejisko saturu un par nozīmīgu uzskata vienīgi tās formu.
poēzija Māksla tēlaini, emocionāli izteikt savas domas vārdos, tekstā.
impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
mozaīka Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
vitrāža Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
kinomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz kinematogrāfijas (2) tehnikas bāzes.
videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
ksilogrāfija Mākslas vai poligrāfijas nozare, kurā attēlu (retāk tekstu) iegrebj koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus. Attiecīgā darba tehnika.
Telpiski mākslas veidi Mākslas veidi, kuru darbi eksistē telpā, neattīstās laikā un tiek uztverti ar redzi.
Tēlotāja māksla Mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
mūzika Mākslas veids, kurā dzīves īstenības tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir skaņa.
horeogrāfija Mākslas veids, kurā dzīves īstenību emocionāli atspoguļo ar ritmiskām kustībām un pozām.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu, kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā). Arī popārts.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus.
papildappute Mākslīga appute, ko veic papildus dabiskajai apputei.
keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizēt.
pupinizēt Mākslīgi palielināt induktivitāti (elektriskajā kabelī), ieslēdzot (tajā) pēc noteikta attāluma induktivitātes spoles.
betons Mākslīgs būvmateriāls - saistvielu, ūdens un pildvielu maisījums.
ilustratīvisms Mākslinieciska pasivitāte, dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, konkrētu parādību.
apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
Triumfa arka Mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā).
Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
Sēnalu (arī lubu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
forma Māksliniecisko līdzekļu kopums (mākslas darba satura izteikšanai). Mākslas darba žanrs, variants.
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā. Komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus. Mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
humorists Mākslinieks, kas attēlo īstenības parādības humoristiskā veidā.
tekstilmākslinieks Mākslinieks, kas darbus darina no tekstilšķiedrām.
ilustrators Mākslinieks, kas ilustrē (kādu tekstu).
grafiķis Mākslinieks, kas strādā grafikas tehnikā.
kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
kokgriezējs Mākslinieks, kas strādā kokgriezuma tehnikā.
ksilogrāfs Mākslinieks, kas strādā ksilogrāfijas tehnikā.
linogriezējs Mākslinieks, kas strādā linogriezuma tehnikā.
litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā.
ofortists Mākslinieks, kas strādā oforta tehnikā.
vitrāžists Mākslinieks, kas strādā vitrāžas tehnikā.
zīmētājs Mākslinieks, kas strādā zīmējuma tehnikā.
naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms. Naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
partnerība Mākslinieku interpretētāju tieša sadarbība (izrādes, priekšnesuma laikā).
nogrudzināt Māksloti, arī koķeti smeļot (parasti tīksmē, apmierinājumā), noteikt, pateikt.
ūdenstārps Maksteņu kāpurs.
borts Mala (automobiļa) kravas kastei.
lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev. Īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība. Arī pašapmānīšanās.
krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski viena virs otras.
azaids Maltīte, ēdienreize.
manikīre Manikīra speciāliste.
krāpt Mānīt, maldināt (kādu), lai iegūtu sev materiālu labumu.
Dieva tiesa Māņticīgi paņēmieni vainas noteikšanai (parasti viduslaiku tiesā).
dievgosniņa Mārīte.
dievzirdziņš Mārīte.
centrisms Marksismam naidīgs oportūnistisks virziens, kas radās II Internacionāles sociāldemokrātiskajās partijās pirmā pasaules kara priekšvakarā.
revizionisms Marksismam-ļeņinismam naidīgs labējā oportūnisma virziens, buržuāzijas ietekmes atspoguļojums strādnieku šķirā un komunistiskajā kustībā.
proletkults Marksismam-Ļeņinismam neatbilstoša teorija, pēc kuras proletariātam jārada sevišķa proletāriskā kultūra, noraidot agrākos kultūras sasniegumus.
Dialektiskais materiālisms Marksistiskās dialektiskās metodes un marksistiskā filozofiskā materiālisma vienība.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
politbirojs Marksistiski ļeņiniskas partijas Centrālās Komitejas vēlēts orgāns kārtēja partijas darba vadīšanai Centrālās Komitejas plēnumu starplaikos.
tampons Marles vai vates gabals, ko izmanto tīrīšanai, slaucīšanai.
Martena cehs Martencehs.
martenceplis Martenkrāsns.
martens Martenkrāsns.
Martena krāsns Martenkrāsns.
Papīra masa Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas. Papīra masa.
pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci. Ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
aizķitējums Masa, ar ko aiztepē.
ķitējums Masa, ar ko tepē. Tepējums (2).
Īpatnējā siltumkapacitāte (arī siltumietilpība) Masas vienības siltumkapacitāte.
rietināt Masēt (dzīvnieka) tesmeni pirms slaukšanas.
rietināt Masēt tesmeni pirms slaukšanas.
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem.
demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus laišanai klajā. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
Mīnu lauks Masveidā mīnēta teritorija.
Mīnu lauks Masveidā mīnēta teritorija.
gateris Mašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā (dažāda veida zāģmateriālos).
Ceļu frēze Mašīna grunts sasmalcināšanai un sajaukšanai ar saistmateriāliem (uz būvējamā ceļa).
gludspiede Mašīna iespieddarbu veikšanai gludspieduma tehnikā.
ofsetmašīna Mašīna iespiešanai ofseta tehnikā.
Loģiskā mašīna Mašīna matemātikas un loģikas uzdevumu risināšanai.
Loģiskā mašīna Mašīna matemātikas un loģikas uzdevumu risināšanai.
dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā.
motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
radiorūpniecība Mašīnbūves un metālapstrādes nozare, kas ietver radio, telegrāfa un telefona aparatūras ražošanu.
mašīnzāle Mašīntelpa.
memme Māte (1).
māmiņa Māte.
mamma Māte.
mammiņa Māte.
mammīte Māte.
mammucīte Māte.
māmuļa Māte.
māmuliņa Māte.
Matu eļļa Mateļļa.
viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu.
numerācija Matemātikas nozare, kas aplūko paņēmienus, kā ar nosaukumiem un simboliem var apzīmēt skaitļus. Šāda skaitļu apzīmēšanas sistēma.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
Skaitļošanas matemātika Matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības. Attiecīgais mācību priekšmets.
diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu īpašības un to izmantošanu.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Grafu teorija Matemātikas nozare, kas pētī grafu īpašības.
Grafu teorija Matemātikas nozare, kas pētī grafu īpašības.
Analītiskā ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
Analītiskā ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
Kopu teorija Matemātikas nozare, kas pēti kopas kā matemātikas objektus.
ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ķermeņu telpiskās formas un īpašības.
Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
aritmētika Matemātikas nozare, kas pētī vienkāršākās skaitļu īpašības un darbības ar tiem.
topoloģija Matemātikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktības ideja.
Augstākā matemātika Matemātikas priekšmets, ko māca speciālajās vidējās un augstākajās mācību iestādēs.
Augstākā matemātika Matemātikas priekšmets, ko māca speciālajās vidējās un augstākajās mācību iestādēs.
izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
matemātiķis Matemātikas speciālists.
Teksta uzdevums Matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
Rēķinu gabals Matemātikas uzdevums.
rēķins Matemātikas uzdevums.
loģistika Matemātiskā loģika.
centrs Matemātiskam vai fizikālam ķermenim raksturīgs punkts.
Saknes (arī radikāļa) zīme Matemātiskās darbības zīme (√).
Saknes (arī radikāļa) zīme Matemātiskās darbības zīme.
Loģikas algebra Matemātiskās loģikas nozare, kas izmanto algebras metodes.
Varbūtiskā loģika Matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
operators Matemātiskas, loģiskas operācijas simbols.
nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā. Mācība par šādu attēlošanu.
nomogramma Matemātisko sakarību un likumu grafisks attēlojums.
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
Teksta uzdevums Matemātisks uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskā valodas tekstā.
formula Matemātisku simbolu kopa. Divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
kapucietis Mateo Basi dibinātā katoļu mūku ordeņa loceklis.
vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas.
darbs Materiāla apstrādes veids, tehnika.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
ilgizturība Materiāla maksimālais spriegums, ko materiāls var izturēt neierobežoti ilgi.
pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam.
labdarība Materiāla palīdzība trūcīgajiem, gādība par trūcīgajiem. Filantropija.
veidojamība Materiāla piemērotība plastiskai veidošanai.
štancējamība Materiāla piemērotība štancēšanai.
Atskaites sistēma Materiāla sistēma, attiecībā pret kuru nosaka ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
starpslānis Materiāla, vielas u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
apstāklis Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis.
lieta Materiālās pasaules daļa, kuras eksistence ir relatīvi patstāvīga.
godība Materiālās vērtības. Labklājība un sabiedriskais stāvoklis.
vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnesi.
siltumvadītspēja Materiālās vides spēja nodrošināt siltuma pārnesi.
Mācību līdzekļi Materiāli (piemēram, mācību grāmatas, kartes, attēli, modeļi, kinofilmas), ko izmanto mācību procesā.
palīgmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz nodrošināt kā darbību, funkcijas.
papildmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem.
piepildīt Materiāli apmierināt (kādu). Arī pieēdināt.
trekns Materiāli bagātīgi nodrošināts (par dzīvi). Liels (par peļņu, ienākumiem). Tāds, kurā gūst lielus ienākumus (par darbu, amatu).
apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā.
bohēma Materiāli nenodrošināti cilvēki (galvenokārt mākslinieki), kas dzīvo vieglprātīgi, izlaidīgi. Šādiem cilvēkiem raksturīgs dzīves veids.
vidusslānis Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā.
vidusšķira Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā. Vidusslānis.
Vidējie slāņi Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupas.
sponsorēt Materiāli veicināt (kādu pasākumu) - par organizāciju, uzņēmumu, personu.
Pārtikas produktu patēriņš (Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
(Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
Tautas patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u.tml.).
bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai.
materiālists Materiālisma (1) piekritējs.
Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa. Šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
šarpija Materiāls - saplucināta kokvilnas auduma pavedieni.
tenisits Materiāls - smalki samalti māla ķieģeļu graudi sporta laukumu, skrejceļu u. tml. segumu veidošanai.
pildmateriāls Materiāls (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai.
pakaiši Materiāls (piemēram, kūdra, salmi), ko kaisa, izkliedē mājdzīvnieku mītnēs, to guļvietās un stāvvietās.
vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
ligatūra Materiāls asinsvadu nosiešanai.
palīdzība Materiāls atbalsts.
ienākums Materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
ieņēmums Materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā). Ienākums.
Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska, vērtība.
alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
Matemātiskais svārsts Materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
Vaska krītiņi Materiāls zīmēšanai, kurā bez krīta un krāsas pigmenta piejaukts arī vasks.
ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
drīve Materiāls, ar ko aizpilda nelielas spraugas.
manta Materiāls, arī produkts.
pamats Materiāls, ierosmes avots, galvenais elements (kā) izveidei.
iesaiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā iesaiņo. Arī tara.
saiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā saiņo. Iesaiņojums.
sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma apmaiņu. Materiāls (kā) sildīšanai.
tekstolīts Materiāls, kas ir veidots no vairākām ar sintētiskajiem sveķiem piesūcinātām auduma kārtām.
izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
paranīts Materiāls, kas satur azbestu un gumiju un ko parasti izmanto starpliku izgatavošanai.
vadītājmateriāls Materiāls, kas vada, piemēram, elektrību, siltumu.
stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai.
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
Apdedzinātie kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
saistmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
slēgmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā) ciešai savienošanai, sakļaušanai.
miecmateriāls Materiāls, ko izmanto miecēšanai. Miecētājmateriāls.
miecētājmateriāls Materiāls, ko izmanto miecēšanai. Miecmateriāls.
starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
nelikvīds Materiāls, ražojums, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam.
sienams Materiāls, veidojums (piemēram, aukla, stieple), ko izmanto (kā) sasiešanai, saistīšanai.
pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa.
pamats Materiāls, virsma, uz kuras vai kurā ir kas izveidots.
Personiskā (arī personīgā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, atliecas uz kādu personu.
Personiskā (arī personīgā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, attiecas uz kādu personu.
Personīgā (arī personiskā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, attiecas uz kādu personu.
izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
patēriņš Materiālu labumu izmantojums, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
vibrotransports Materiālu vai detaļu pārvietošana, izmantojot vibrācijas.
mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums. Manta (2).
manta Materiālu vērtību kopums. Liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder. Bagātība (1).
avots Materiālu vērtību resursi.
krājums Materiālu vērtību rezerve.
upuris Materiālu vērtību ziedojums (parasti baznīcai).
pasaule Matērijas eksistences formu kopums. Arī Visums, kosmoss.
kustība Matērijas eksistences veids, kas ietver sevī visus dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.
laiks Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar telpu), kas izpaužas likumsakarīgā koordinācijā, kādā parādības nomaina cita citu.
mātesbrālis Mātes brālis.
maternitāte Mātes juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu.
mātesmāsa Mātes māsa.
mātesmāte Mātes māte. Vecāmāte.
zīdals Mātes piens.
mātestēvs Mātes tēvs. Vectēvs.
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
Mātes augs Mātesaugs.
Mātes koks Māteskoks.
ūsas Matiem līdzīgi taustekļi.
dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piemēram, ēteriskās eļļas, sveķus).
rufe Matrožu dzīvojamā telpa kuģī.
matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
akmeņgrauzis Maza akmeņgraužu dzimtas saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīmīte sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
tējkarote Maza karote, ko parasti lieto, maisot cukuru dzērienā.
knīpa Maza meitene, mazs zēns.
skuķēns Maza meitene.
taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
skabūzis Maza, neērta, neglīta telpa.
ūķis Maza, neērta, parasti tumša, telpa.
ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa.
pants Mazākā (juridiska dokumenta) teksta, parasti numurēta, vienība.
pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā).
posms Mazākā organizatoriska (kā) vienība, arī neliela cilvēku grupa, kas ir izveidota noteikta uzdevuma, darba veikšanai.
pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā (temperētajā skaņu sistēmā aptuveni 1,06).
trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vaidos.
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
pirts Mazgāšanās, veselības uzlabošanas procedūras šādā celtnē, telpu kopumā.
plicināt Mazināt (kāda) īpašumu. Mazināt kādam (materiālās vērtības).
tērēt Mazināt (kādu materiāla, vielas kopumu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai.
tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus). Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
rukt Mazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem.
pielaisties Mazināties, kļūt mazāk intensīvam (piemēram, par salu, vēju).
montekristo Mazkalibra šauteņu un pistoļu sistēma. Šīs sistēmas šautene, pistole.
aizkost Mazliet (parasti steigā) ieēst. Iekost.
iedzeltens Mazliet dzeltens. Ar dzeltenu nokrāsu.
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni). Mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
ierūgtens Mazliet rūgtens. Ierūgts.
ierūgts Mazliet rūgts. Rūgtens.
paīsināt Mazliet saīsināt (piemēram, tekstu).
pieremdināt Mazliet samazināt (fizioloģiska vai psihiska stāvokļa) intensitāti.
iesārtens Mazliet sārtens. Iesārts.
hidra Mazs zarndobumaiņu tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
smējējķauķis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar mugurpusē zaļganu, brūnganu vai pelēcīgu un vēderpusē dzeltenu apspalvojumu.
būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis. Grausts.
ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis. Neglīts, nemājīgs miteklis.
caurums Mazs, trūcīgs, nemājīgs dzīvoklis, telpa.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
sīkslieka Mazsaru tārpu klases dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni.
samtkāte Mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
konceptpapīrs Mazvērtīgs, zemas kvalitātes papīrs.
Paralēlas tonalitātes Mažora un minora tonalitātes, kurām ir vienāds skaņu sastāvs un divas kopējas skaņas tonikas trijskaņos.
kušete Mēbele (mazāka par dīvānu) gulēšanai vai sēdēšanai ar polsterētu paaugstinājumu vienā galā.
Mīkstās mēbeles Mēbeles, kuru elementi ir atsperu bloki un polsteri.
Mīkstas mēbeles Mēbeles, kuru elementi ir atsperu bloki un polsteri.
iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai. Mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā). Mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā).
vecmāte Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
Sporta medicīna Medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
stomatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu, žokļa un sejas slimības, to izcelsmi, ārstēšanu un profilaksi.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības. Mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
meteoropatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izcelšanās un norises atkarību no meteoroloģisko apstākļu ietekmes.
Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
papildizmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte, ko veic papildus kādai pārbaudei, izpētei.
izmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte.
izmeklēt Medicīniski pārbaudīt (kādu), lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
nitroglicerīns Medikaments - šīs vielas šķīdums, tablete, kas satur šo vielu.
fenacetīns Medikaments, ko lieto temperatūras pazemināšanai, sāpju remdināšanai.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
Ziedu medus Medus, ko bites ražo no ziedu nektāra.
ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā.
utopisms Mēģinājums, centieni īstenot kādu no utopijām (1).
Relatīvistiskā mehānika Mehānikas nozare, kas ievēro relativitātes teorijas likumus, pētījot kustības ātrumus, kas tuvi gaismas ātrumam.
dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru. Ārējā berze.
Konservatīvā sistēma Mehāniska sistēma, kuras kustībā nemainās sistēmas kinemātiskās un potenciālās enerģijas summa.
slēgs Mehānisms, kas aptur stelles, ja atspole nav ievirzījusies kārbā līdz galam.
piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
Mehāniskā terapija Mehanoterapija.
Mehāniskā terapija Mehanoterapija.
Mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
Mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
Mātes meita Meita, kuras māte vēl ir dzīva.
Mātes meita Meita, kuras māte vēl ir dzīva.
meitēns Meitene (1).
skuķis Meitene (1). Skuķe.
skuķe Meitene (1). Skuķis.
meitēns Meitene (2).
pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
zemniekmeitene Meitene, kas aug zemnieku ģimenē. Arī zemniekmeita.
zvejniekmeitene Meitene, kas aug zvejnieku ģimenē.
merga Meitene.
ikss Meklējamā vai neatkarīgā mainīgā lieluma apzīmējums (parasti matemātikā).
pārmeklēt Meklējot barību, darboties (visā vielā, teritorijā) - par dzīvniekiem.
nomeklēt Meklējot cītīgi, rūpīgi pārbaudīt (platību, teritoriju). Izmeklēt.
pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt (visu vietu, telpu, teritoriju).
izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas). Meklējot rūpīgi pārbaudīt daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā, telpā).
vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus). Ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, faktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos.
grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos. Runāt ko bezsakarīgu, nenozīmīgu.
melanholiķis Melanholisks cilvēks. Cilvēks, kam ir melanholisks temperaments. Bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji (no 7. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam), kuru valoda piederēja pie ziemeļirāņu valodu, grupas.
termogrāfija Melnbalto zīmējumu un teksta pavairošanas veids, kurā izmanto siltumjutīgus matetiālus.
melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
piemelot Melojot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
piemelst Melšot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa.
Tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) kartīte (arī karte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā autobusā).
Tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) karte (arī kartīte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā, autobusā).
Braukšanas karte (arī kartīte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā.
Braukšanas kartīte (arī karte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā.
Tramvaja karte (arī kartīte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā.
Trolejbusa karte Mēnešbiļete braukšanai trolejbusā.
ommetrs Mēraparāts elektriskās pretestības mērīšanai.
magnetometrs Mēraparāts, ar kuru mērī magnētiskā lauka intensitāti.
vēsums Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis.
Mežu zona Mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
Mežu zona Mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
moderato Mērenā tempā (vidējā starp andante un alegreto).
samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās, attiecībās).
menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai.
līmeņrādis Mērinstruments horizontāla un vertikāla virziena noteikšanai.
anemometrs Mērinstruments vēja ātruma un virziena noteikšanai.
tenzometrija Mērīšanas tehnika, kurā izmanto tenzometrus.
mērtehnika Mērīšanas tehnika.
uzmērīt Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību).
makaks Mērkaķu dzimtas ģints, kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki ar attīstītām sēdes tulznām.
metramērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
izkopt Mērķtiecīgi ietekmējot, izveidot, pilnveidot.
virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (apstākļus, notikumu attīstību, kā rīcību, darbību u. tml.).
zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā).
koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu. Būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu).
lentmērs Mērlente.
balle Mērvienība vērtējuma izteikšanai skaitļos.
bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā).
Laist (arī mest, sviest) pār bortu Mest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
Mest (arī sviest, laist) pār bortu Mest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
Sviest (arī mest, laist) pār bortu Mest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
gravīra Metāla (parasti vara) grebums. Viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem - attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Litera.
limbs Metāla gredzens ar skalu pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
kalums Metāla kalšanas veids, paņēmiens, tehnika. Kaļamais materiāls.
grāte Metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
saksofons Metāla pūšamais mūzikas instruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus.
mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 °C.
pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
metālapstrāde Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm.
metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm. Metālapstrāde (1).
pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
kažokmētelis Mētelis ar kažokādas oderi un apdari.
makintošs Mētelis no gumijota, ūdensnecaurlaidīga auduma.
virssvārks Mētelis, pusmētelis.
mantelis Mētelis.
aerolīts Meteorīts.
Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
sinoptika Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu. Sinoptiskā meteoroloģija.
radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz augstilekvences radioviļņu izplatīšanos atmosfērā un augstfrekvences ierīču izmantošanu.
aeroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā.
meteorologs Meteoroloģijas speciālists.
radioprognoze Meteoroloģiskā prognoze, ko pārraida pa radio.
lidars Meteoroloģiskais lāzers.
meteopavadonis Meteoroloģiskais mākslīgais planētas pavadonis.
Krītošā zvaigzne Meteors, kas ir uzliesmojis planētas atmosfērā.
Krītošā zvaigzne Meteors, kas ir uzliesmojis planētas atmosfērā.
Kosmiskie putekļi Meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
termītmetināšana Metināšana ar termītu [1].
sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā), savienot (ko), parasti pilnīgi. Metinot (tehnoloģiskā procesā), izveidot (savienojuma vietu), parasti pilnīgi.
stereotaksija Metode elektrodu ievadīšanai noteiktos smadzeņu punktos.
Dialektiskā metode Metode īstenības parādību pētīšanai to kustībā, attīstībā un pretrunas.
karaspēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes.
Kara spēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes. Karaspēle (1).
Kara spēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes. Karaspēle (1).
Radiooglekļa metode Metode materiāla absolūtā vecuma noteikšanai pēc radiooglekļa satura šajā materiālā.
potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
kolorimetrija Metode vielu sastāva noteikšanai pēc krāsu intensitātes.
hologrāfija Metode, ar kuru gaismas viļņu lauku fiksē uz fotoplates, lai iegūtu, piemēram, priekšmeta telpisku attēlu.
spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
Dialektiskā metode Metode, kas pētī īstenību tās kustībā, attīstībā un pretrunās.
naturālisms Metodoloģisks princips (dažās buržuāziskās filozofijas teorijās), pēc kura sabiedrības attīstība ir skaidrojama ar dabas likumiem.
psihodiagnostika Metožu kopums cilvēka individuālo psihisko īpašību noteikšanai.
masspektrometrija Metožu kopums izotopu masas, masas skaitļu un relatīvās izplatības noteikšanai ar masspektrometru vai masspektrogrāfu.
rezidents Metropoles pārstāvis protektorātā.
metrāža Metros izteikts (kā) garums.
vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā. Vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
vējlauza Meža koku lūzumi vēja iedarbībā. Vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
skrajcirte Meža kopšanas cirte - koku izciršana, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
smalctīre Meža kopšanas cirte jaunaudžu (skujkoku līdz 20 gadiem, lapkoku līdz 10 gadiem) sastāva izveidošanai.
mežamāte Meža māte.
Meža meistars Meža tehniķis.
Meža meistars Meža tehniķis.
mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.
Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
Meža parks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai. Mežaparks.
meženis Mežā vai mežam pieguļošā platībā savvaļā izaudzis koks, kas izmantojams par stādāmo materiālu meža atjaunošanai.
sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē. Sanitārā cirte.
Meža stepe Mežastepe.
Meža stepe Mežastepe.
sēklaudze Mežaudze, ko izmanto sēklas materiāla ieguvei.
izmēzt Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu).
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu). Mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
miecētājs Miecētājmateriāls, miecmateriāls.
miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
apvaldīts Mierīgs, nesteidzīgs (par gaitu, kustībām, žestiem).
kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju.
tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par daļiņas pilno enerģiju.
Kvantu mehānika Mikrodaļiņu kustības teorija.
Kvantu mehānika Mikrodaļiņu kustības teorija.
mikroskopija Mikroskopa izmantošanas metožu, paņēmienu kopums. Apskate, analīze ar mikroskopu.
manšete Mīksta materiāla īpaša profila blīvgredzens.
zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm. Arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
sīkblakts Mīkstblakšu dzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar četrposmu taustekļiem, trīsposmu pēdām un bez acīm.
pufs Mīksti polsterēta, parasti apaļa, taburete.
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
vorsalīns Mīksts, sintētisks paklāju materiāls.
miķelene Miķelīte.
ziemastere Miķelīte.
Platoniskā mīlestība Mīlestība bez jutekliskuma.
autoinspekcija Milicijas daļa (nodaļa), kas kontrolē automototransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību.
Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
blokāde Militāra (teritorijas, karaspēka grupējuma, atbalsta punkta) izolācija, ielenkšana.
šinelis Militāra formas tērpa mētelis.
iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
bloķēt Militāri izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
nobloķēt Militāri pilnīgi izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
sargmainis Militārpersona (sardzes sastāvā), kas posteņos nostāda un maina sargus.
militarizācija Militāru objektu celšana un apbruņojuma izvietošana (kādā teritorijā).
miltenājs Miltene (1), milteņu cers. Arī milteņu audze.
miltenājs Miltenēm apaugusi vieta.
Sarkanais milzis Milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums - gaiša ziede, ko izmanto piemēram, kosmētikā, tehnikā.
halkopirīts Minerāls - vara, dzelzs un sēra savienojums zeltaini dzeltenā krāsā ar metālisku spīdumu. Rūda, no kuras iegūst varu.
safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (parasti dārgakmens).
kolumbīts Minerāls, derīgais izraktenis, kas satur tantalu un niobiju.
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos. Skaldība.
skaldība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos. Skaldnība.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
misija Misionāru organizācija. Celtne, telpas, kurās darbojas šāda organizācija.
spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
ligzda Miteklis (dažiem nelieliem zīdītājiem).
sprosts Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Būris. Krātiņš.
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Krātiņš.
midzenis Miteklis (parasti noziedzniekiem).
krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Būris.
ligzda Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai.
perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai. Ligzda (1).
sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
nāra Mitoloģiska būtne - ūdeņu dievība, parasti daļēji sievietes, daļēji zivs veidolā.
meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
Veļu māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne.
māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā), kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus. Arī ragana.
sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
sautēt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
minimode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Mini mode.
Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
Midi mode Mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
Midi mode Mode, kurai raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
natūra Modelis, arī daba kā paraugs, materiāls (tēlotājā mākslā).
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
modinātājs Modinātājpulkstenis.
Modinātāja pulkstenis Modinātājpulkstenis.
disociācija Molekulas sadalīšanas sastāvdaļas dažādu faktoru ietekmē.
leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
karaļvalsts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir karalis. Karaliste.
sultanāts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir sultāns, teritorija, kurā valda sultāns. Sultāna valdīšana, tās laiks.
polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
monoteists Monoteisma piekritējs.
freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma. Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
amorālisms Morāles noliegšana. Tikumības trūkums. Amoralitāte, netikumība.
Bālais zēns Morāli skaidra, bet dzīvē nevarīga jaunieša tēls pirmspadomju literatūrā.
Morzes ābece Morzes sistēmas telegrāfa zīmju kopums. Morzes alfabēts.
rotormotors Motors, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā ar rotora darbību.
putns Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.
rāpuļi Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni. Šīs klases dzīvnieki.
Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
Muitas tarifs Muitas likmju sistemātisks saraksts.
Muitas tarifs Muitas likmju sistemātisks saraksts.
Muižas tiesības Muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
mērija Municipālā pārvalde, ko vada mērs. Celtne, telpas, kur atrodas šī pārvalde.
mērs Municipalitātes galva (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā).
iemūrēt Mūrējot ieveidot (kādā telpā).
nomurmināt Murminot noteikt, pateikt.
izmurmināt Murminot pateikt, izrunāt. Nomurmināt.
Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
Barības vads Muskuļaina caurule, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
parēze Muskuļu vājums, kustību ierobežojums (muskulim, muskuļu grupai, ekstremitātei).
harēms Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes. Tur dzīvojošo sieviešu kopums.
ņuņņa Mute. Arī lūpas.
reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu. Mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
aukslējas Mutes dobuma augšējā daļa.
stomatīts Mutes dobuma gļotādas iekaisums.
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izteikties (1).
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs.
intonācija Muzikālā izpildījuma precizitāte.
melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem. Šāda žanra darbs, izrāde.
koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba iestudējums koncerta veidā.
koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba izpildījums koncerta veidā.
koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba uzvedums koncerta veidā.
mūzikls Muzikāls skatuves darbs, kurā izmantoti operetes, baleta, operas un estrādes mākslas elementi.
ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība. Šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
Rondo sonāte Mūzikas forma ar rondo un sonātes iezīmēm.
intonācija Mūzikas instrumenta katra toņa skanējuma precizitāte (augstumā, tembrā, spēkā).
faktūra Mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, (skaņdarba) rakstības veids.
Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
nemirstība Mūžīga eksistence.
mahonija Mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām.
magnolija Mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
tamarinds Mūžzaļš, tropisks koks ar dzelteniem ziediem un ārstniecībā izmantojamiem augļiem.
nabassaite Nabas saite.
pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
konference Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošais orgāns.
kongress Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošais orgāns.
komūna Nacionāli teritoriāla vienība (Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas pirmajos pastāvēšanas gados, Igaunijā, Latvijā 1919. gadā).
petroleja Naftas frakcionēšanas produkts - bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums (ar specifisku smaku), ko izmanto par kurināmo.
Maizes naids Naids, kas radies eksistences cīņā.
Maizes naids Naids, kas radies eksistences cīņā.
vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
tomāts Nakteņu dzimtas augs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un, parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem.
beladonna Nakteņu dzimtas indīgs augs, ko lieto ārstniecībā.
vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām.
lampionpuķe Nakteņu dzimtas kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli.
Puķu tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainagu stobru.
tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
bebrukārkliņi Nakteņu dzimtas puskrūmi ar violetiem ziediem un sarkanām ogām.
licija Nakteņu dzimtas vasarzaļš, dzeloņains dekoratīvs krūms ar sīkiem ziediem.
Nama māte Namamāte.
Nama māte Namamāte.
ēteris Narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
soda Nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris.
Diferenciālā zemes rente Naturālā vai naudas formā izteikts (lauksaimniecības arteļa) papildu tīrais ienākums, ko iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk novietotiem zemes gabaliem vai arī, produktīvāk izmantojot zemi.
laimests Nauda vai manta, ko iegūst loterijā.
kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
Drošības nauda Nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
Drošības nauda Nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
fonds Naudas līdzekļi vai materiāli, kas paredzēti kādam mērķim.
pensija Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai.
pabalsts Naudas līdzekļi, kurus (kādam) izsniedz, lai materiāli palīdzētu.
kapitāls Naudas summa (noteiktam nolūkam, pasākumam).
budžets Naudas summā izteikts ieņēmumu un izdevumu plāns (noteiktam laika posmam).
dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu. Naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
Varoņa nāve Nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus.
Varoņa nāve Nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus.
bāka Navigācijas orientieris - tornis, kurā novietoti gaismas avoti, akustiskās un radiotehniskās ierīces.
Galda piederumi Naži, dakšiņas, karotes, trauki, salvetes.
Neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
Ne(ie)ņemt (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
kails Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
nopukstēt Neapmierināti noteikt, pateikt.
papukstēt Neapmierināti pateikt, izteikt.
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
aizmirst Neaptvert (ko izdarīt, piemēram, aiz pārsteiguma, pārdzīvojuma).
kļūda Neatbilstība kādām prasībām, normām, nosacījumiem (piemēram, darbībā, tās rezultātā). Neatbilstība īstenībai (piemēram, darbībā, tās rezultātā).
slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).
tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt materiālas vērtības, lai tās nelikumīgi piesavinātos.
zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt un nelikumīgi piesavināties (materiālas vērtības).
urdīt Neatslābstoši, uzmācīgi ietekmēt (kādu) - par psihisku stāvokli.
zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete.
Stāvēt pie kā Neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to).
palikt Neatteikties, neļaut sevi novērst (no kādas izvēles, uzskata, izteikuma).
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
Mākt sirdi Neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
Neausts audums (arī drāna) Neausts tekstilmateriāls.
kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
iekost Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
sabats Nedēļas septītā diena (sestdiena), kas Vecajā derībā ir noteikta atpūtai.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
Izspēlēt kārti (biežāk trumpi) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt. Izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
nešķīstēns Negants, arī atbaidošs radījums. Nešķīstenis (2).
neapmierinātība Negatīva attieksme, arī protests (parasti pret ko nevēlamu).
Saindēt (arī sagandēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
Sagandēt (arī saindēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
Saindēt (arī sagandēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
Vilka pase Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
Vilka pase Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
Izspiest caur zobiem Negribīgi ko pateikt.
Caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) Negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
indiferents Neiedarbīgs. Arī nenoteikts.
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē. Neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
pārslīdēt Neiedziļināties, nepievērst uzmanību (kam, piemēram, tekstā, runā).
tukšs Neiekārtots (par telpu, tās daļu). Arī neapmēbelēts.
pavediens Neierobežota garuma, maza šķērsgriezuma tekstilšķiedras izstrādājams.
neizzināmība Neiespējamība izzināt (reālo īstenību, tās parādības).
Nespert kāju pār slieksni Neiet iekšā, arī ārā (no telpas, ēkas).
Laist vējā Neievērot (teikto).
Palaist vējā (arī pa vējam) Neievērot (teikto).
(Pa)laist vējā (arī pa vējam) Neievērot (teikto).
grēkot Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
Krist grēkā Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi. Grēkot (2).
aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
aizskart Neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
brīdis Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
brītiņš Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
mirklis Neilgs laikposms noteiktos apstākļos.
vaļasbrīdis Neilgs, īss laika posms, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
pavaļoties Neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem.
pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā). Neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
parauties Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt.
paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt. Parauties (3).
uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
paknosīties Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
padiktēt Neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu).
padzirksteļot Neilgu laiku, mazliet dzirksteļot.
paintervēt Neilgu laiku, mazliet intervēt.
pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu). Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā).
pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
pastenēt Neilgu laiku, mazliet stenēt.
pašķeterēt Neilgu laiku, mazliet šķeterēt.
patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot.
pateoretizēt Neilgu laiku, mazliet teoretizēt.
pavēdināt Neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes).
pavīterot Neilgu laiku, mazliet vīterot.
uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos.
Negribēt (ne, arī nekā) zināt Neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
Negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
Negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
Nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) Neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
Nelikties (ne) zinis (retāk (ne) zinot) Neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
neitrālisms Neitralitātes (1) ievērošana.
neitrālisms Neitralitātes (2) ievērošana.
laist Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai).
kokains Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu).
nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
klusēt Neizpaust (ko). Neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus). Savaldīties.
Baltie plankumi (arī laukumi), arī baltās vietas kartē Neizpētītas teritorijas.
Baltie laukumi (arī plankumi), arī baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
Baltie plankumi (arī laukumi), arī baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
Baltie plankumi (laukumi), arī baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
Baltās vietas (kartē) Neizpētītas teritorijas.
kūka Neizskatīga, nesimpātiska, parasti paveca, sieviete.
prasts Neizskatīgs, negaumīgs (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (stilā, valodā).
grumbulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā).
grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu). Neizteiksmīgs (par vārdiem).
palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš.
tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
atturēt Neizteikt. Neļaut izteikt.
mulss Neizteikts, neskaidri jaušams (parasti par emocionālu stāvokli).
dzīvs Neiztērēts (parasti par naudu, materiālām vērtībām).
sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
Zaļa malka Neizžāvēta, nesen izstrādātu kokmateriālu malka.
strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi).
negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus. Arī nelaimes gadījums.
Ne vārda Nekā (neteikt, neziņot u. tml.).
midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
Grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
Badīt (biežāk bāzt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
Bāzt (retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai. Attiecīgā uguns, liesmas.
čičunča Nekrāsots, blīvs, izturīgs dabiskā zīda audums dzeltenīgā krāsā.
šuve Nekustīga savienojuma josla (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem).
stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli.
noārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iznīcināt (piemēram, parādības sabiedrībā).
gandēt Nelabvēlīgi ietekmēt, arī bojāt.
kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju).
aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā). Arī padzīt.
Nelaist pār slieksni Nelaist iekšā (telpā, ēkā).
paraugs Neliela (kā, piemēram, vielas, masas) daļa kvalitātes, sastāva noteikšanai. Neliela (kā) daļa, fragments identitātes noteikšanai.
desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa.
flakons Neliela (parasti smaržu) pudelīte.
punkts Neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
piano Neliela (skaņas) intensitāte.
kantons Neliela administratīvi teritoriāla vienība (Francijā, Beļģijā).
ķimenmaizīte Neliela apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
ziņa Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
informācija Neliela apjoma publicistisks raksts ar aktuālu izziņas materiālu. Attiecīgais publicistikas žanrs.
taukzivs Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
kiosks Neliela celtne, arī telpa, novietne sīktirdzniecībai.
pusstacija Neliela dzelzceļa stacija (parasti bez uzgaidāmajām telpām un kases).
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
spidiļķis Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā.
pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā. Spidiļķis.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
šķirstiņš Neliela kaste ar vāku.
lāde Neliela kaste skolēna mantu (parasti pārtikas) glabāšanai.
priors Neliela kātoju baznīcas vīriešu klostera priekšnieks. Agrajos viduslaikos - abata palīgs.
Mazā lāpsta Neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
Mazā lāpsta Neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
kavatīne Neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām.
grāmatgalds Neliela novietne, neliels stends grāmatu pārdošanai.
lapiņa Neliela papīra lapa ar nelegāli izplatītu politisku tekstu. Proklamācija.
rokassomiņa Neliela sieviešu soma (piemēram, naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai).
aizkrāsne Neliela telpa aiz krāsns.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru. Caurteka.
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas. Īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa. Šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
penālis Neliela, garena kaste (ar vāku) rakstāmpiederumu glabāšanai.
buduārs Neliela, grezna (bagātas sievietes) istaba tuvāko paziņu pieņemšanai.
tirdziņš Neliela, īslaicīgas specializētu preču pārdošanas vieta, arī telpa, celtne.
biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
nostūris Neliela, parasti norobežota, vieta telpas malā.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce.
pieliekams Neliela, vēsa telpa pārtikas produktu glabāšanai.
mikroklimats Nelielas teritorijas klimats.
sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos. Karsti pelni. Arī dzirksteles.
Mazās planētas Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
Mazās planētas Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
glāze Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
Gumijas termofors Neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru.
sīkarhitektūra Neliels arhitektonisks veidojums.
kniksis Neliels ceļa palocījums, piemēram, sveicinot, pateicoties.
raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis. Krevete.
smiltsērkšķis Neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem.
mirre Neliels dzeloņains koks (Āfrikā), kura mizā ir sveķu ailes, kas izdala ēteriskas eļļas.
paipala Neliels dzeltenīgi brūns vai raibs vistveidīgo kārtas putns.
ķivulis Neliels dzeltenzaļš zvirbuļveidīgo kārtas meža putns.
jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes.
Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
sicista Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru. Kārtainā lēcējpele.
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs. Starpposms starp skaņdarbu daļām. Arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums. Intermeco (1).
ātrlaiva Neliels kara kuģis, kuteris.
maizīte Neliels konditorejas izstrādājums no augstākā labuma miltiem ar dažādām piedevām. Arī smalkmaizīte.
ēdelveiss Neliels kurvjziežu dzimtas augs ar dzeltenbaltiem ziediem. Alpu zvaigznīte.
būda Neliels miteklis maziem dzīvniekiem.
citrons Neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem. Citronkoks.
citronkoks Neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem. Citrons (1).
piknometrs Neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
būda Neliels pagaidu miteklis.
kājslauķis Neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā).
ķeģis Neliels pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltiem plankumiem uz spārniem un astes.
signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
Kosmētiskais remonts Neliels remonts netīrības un izskata defektu novēršanai telpās, fasādēs.
Kosmētiskais remonts Neliels remonts netīrības un izskata defektu novēršanai telpās, iasādēs.
bārs Neliels restorāns, kur apmeklētājus apkalpo pie letes.
ķikuts Neliels rūsgandzeltens tārtiņveidīgo kārtas putns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām.
sermulis Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
rīdziņa Neliels strauts, grāvis. Neliela kanalizācijas noteka.
Mājas apogs Neliels šīs kārtas putns ar saplacinātu galvu un dzintardzeltenām acīm.
irbulene Neliels tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziediem.
vinjete Neliels tēlaini vispārināts attēls vai ornamentāls rotājums teksta sākumā vai beigās.
tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu. Rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
rati Neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā).
skudrķērājs Neliels vai vidēji liels, tumšbrūns putns (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kas pārtiek no kukaiņiem, galvenokārt no skudrām, termītiem.
piedēklis Neliels veidojums (pie kādas detaļas), kam ir noteiktas funkcijas.
ripsna Neliels viļņveida veidojums smilšainā seklā piekrastes gultnē.
vērags Neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē. Ripsna (2).
kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar spilgtu, raibu (parasti dzeltenu, oranždzeltenu vai zaļgandzeltenu) apspalvojumu.
vālodze Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru galos.
kāmis Neliels, drukns grauzēju dzimtas dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos).
trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks.
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru.
ķauķis Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
ratiņi Neliels, zems kravas transportlīdzeklis ar diviem vai četriem riteņiem un rokas vai mehānisko vadību.
izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
putināt Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
šķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt (naudu, materiālas vērtības).
šķērdēties Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt naudu, materiālas vērtības.
mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas, arī noteiktas kvalifikācijas).
murgi Neloģiskas, arī nepieņemamas domas, idejas, izteikumi u. tml.
murgains Neloģisks, arī nepieņemams (par domu, ideju, izteikumu u. tml.).
granītciets Nelokāms, stingrs, noteikts (par cilvēku, viņa raksturu).
Aizbāzt muti Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.
Aizbāzt muti Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.
Smaguma centrs Nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
paliekams Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem).
paliekošs Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem). Paliekams (3).
balagāns Nemāksliniecisks, zemas kvalitātes priekšnesums, izrāde (ar lētiem efektiem).
zieķējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs (parasti attēls, teksts).
smērējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs, parasti attēls, teksts.
imaterialitāte Nematerialitāte.
bezmiesīgs Nemateriāls.
imateriāls Nemateriāls.
trihinella Nematožu klases velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā.
izlaist Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā). Neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna. Arī tenkas, tukšvārdība.
Zināmā mērā Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
Starp debesīm un zemi Nenoteikta vietā, stāvoklī.
Starp debesīm un zemi Nenoteiktā vietā, stāvoklī.
daudz Nenoteiktā, (samērā) lielā daudzumā.
daudzi Nenoteiktā, (samērā) lielā skaitā.
vairāki Nenoteikta, (samērā) nelielā skaitā, kas pārsniedz divus.
jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī. Vienalga, kad.
jebkur Nenoteiktā, nezināma vietā. Vienalga, kur.
nedaudz Nenoteiktā, samērā nelielā apjomā.
maz Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā.
nedaudz Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā.
nedaudzi Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā.
dairas Nenoteiktas bailes, baiļu, nomāktības izjūta.
grozīt Nenoteikti kustināt (no vienas puses uz otru).
virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu). Arī ripināt.
nekonsekvence Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā). Konsekvences trūkums.
jebkāds Nenoteikts (kādā grupā). Vienalga, kāds.
jebkurš Nenoteikts (no noteiktas cilvēku grupas). Vienalga, kurš.
jebkurš Nenoteikts (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas). Vienalga, kurš.
ļaudis Nenoteikts cilvēku kopums. Arī cilvēki.
vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus. Arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Daži (2).
plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
neass Nenoteikts, izplūdis (par līnijām, formām).
dažs Nenoteikts, neliels skaits. Nedaudz.
nekonsekvents Nenoteikts, nemērķtiecīgs, arī svārstīgs (piemēram, spriedumos, rīcībā).
nekonkrēts Nenoteikts, neskaidrs.
Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība. Vienalga, kas.
nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs.
Ne šāds, ne tāds Nenoteikts. Arī neievērojams, mazvērtīgs.
Ne šāds, ne tāds Nenoteikts. Arī neievērojams, mazvērtīgs.
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Arī piemētāt (1).
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru. Arī piemētāt.
uzbrukt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
uzklupt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
uzkrist Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
Turēties pie lietas Nenovirzīties no jautājuma, temata.
Turēties pie lietas Nenovirzīties no jautājuma, temata.
partejiskums Neobjektivitāte.
līgums Neoficiāla noruna, vienošanās (parasti starp atsevišķām personām) uz noteiktu laikposmu.
pliocēns Neogēna perioda otrā puse, kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai. Materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums.
spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums. Arī aplamība, izdomājums.
titānisks Neparasti intensīvs, arī noturīgs (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
titānisks Neparasti liels (pēc sava apjoma, intensitātes u. tml.).
ilūzija Nepareizā īstenības uztverē radies priekšstats. Uztveres malds.
pārdozēt Nepareizi normējot, pieļaut pārāk lielu (kā) intensitāti.
Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode.
trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai).
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
iebūve Nepārvietojāmi iebūvēta telpu iekārta.
samelot Nepatiesi atspoguļot (parasti par tekstu, datiem).
sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, Sāktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
Šķērma garša Nepatīkama nenoteiktas garšas sajūta.
sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
Kā ar aukstu ūdeni apliet Nepatīkami pārsteigt.
Auksta duša Nepatīkams pārsteigums. Atjēgšanās (piemēram, no spēcīga emocionāla stāvokļa).
Palikt kaunā Nepaveikt ko vajadzīgu, nepaveikt atbilstoši noteiktām prasībām.
Palikt kaunā Nepaveikt ko vajadzīgu, nepaveikt atbilstoši noteiktām prasībām.
nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Nokavēt (2).
nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešatne.
svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešums (1).
No ielas Nepazīstams, tāds, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
Dienišķā maize Nepieciešamais uzturs, arī eksistences līdzekli katrai dienai.
Dienišķā maize Nepieciešamais uzturs, arī eksistences līdzekļi katrai dienai.
daļa Nepieciešamas (kādas sistēmas) sastāvdaļas, kam ir noteikta vieta, uzdevums (sistēmā).
šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā). Apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
nabadzība Nepieciešamo materiālo vērtību trūkums, nepietiekamība.
skrejritenis Nepiedzīts priekšējais ritenis (tvaika lokomotīvēm).
trekns Nepieklājīgs, aizskarošs (par vārdiem, tekstu). Arī rupjš (7).
nelāgs Nepieklājīgs, nepiedienīgs (piemēram, par vārdu, izteikumu).
sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
sāļš Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteicieniem). Sālīts (3).
necenzēts Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteikumiem).
piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens. Nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
maldi Nepiepildāma cerība, iedoma. Arī nerealitāte.
skuķe Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
skuķis Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
terpēni Nepiesātinātie ogļūdeņraži - augu ēterisko eļļu sastāvdaļas.
liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
(Uz)griezt (arī pagriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
vērot Nepievērst uzmanību, neievērot, neizrādīt interesi (par ko). Neuzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu. Arī nepamanīt.
noraidīt Nepievienoties teiktajam, atbildēt noliedzoši.
pusvārds Nepilns vārds. Nepilnīgi, ļoti īsi, koncentrēti izteikta doma
jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
mānīt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
vilt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu).
mace Neraudzēta plāna maize, ko ēd jūdaisma svētkos, kuri veltīti jūdu izceļošanai no Ēģiptes.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
nomods Nervu sistēmas darbības diennakts ritma izraisīts organisma aktivitātes stāvoklis. Pretstats: miegs.
miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves un kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos.
Pazaudēt sevi Nesaglabāt savu individualitāti, pakļaujoties kāda, kā ietekmei.
Dzejolis prozā Nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
Dzejolis prozā Nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
aizmirst Nesajust, neapzināties, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst uzmanību (kam) - pārdzīvojumu, notikumu ietekmē.
vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti, ko darīt).
disproporcija Nesamērība, (daļu) neatbilstība. Proporcionalitātes trūkums.
apģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu. Ģērbties.
uzģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu.
ģērbties Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu.
ārdīties Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus Rāties. Lamāties.
Akadēmiskais parādnieks Nesekmīgs students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā vienu vai vairākus eksāmenus, ieskaites.
nopurkšķēt Neskaidri noteikt, pateikt.
Noņurdēt (arī norūkt) zem deguna (arī caur zobiem) Neskaidri, īgni, negribīgi noteikt, pateikt.
Norūkt bārda, arī norūkt (arī noņurdēt) zem deguna (arī caur zobiem) Neskaidri, īgni, negribīgi noteikt, pateikt.
Rūkt bārdā, arī rūkt zem deguna (arī caur zobiem) Neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
nodūkt Neskaidri, murminot noteikt, pateikt.
Kā pa (vienu) miglu Neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
Kā pa vienu miglu Neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt. Nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
iebuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt (parasti ausī).
izbuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt, izrunāt
murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt.
pabuldurēt Neskaidri, nesaprotami, arī kļūdaini pateikt, parunāt.
noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt.
izdūkt Neskaidri, zemā balsī izdziedāt (parasti bez teksta).
nodūkt Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta).
miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par teksta saturu, domām, priekšstatiem).
secen Neskarot, neietekmējot (norisināties, pastāvēt u. tml.).
Galvu neglaudīt Neslavēt, izteikt pārmetumus.
Galvu neglaudīt Neslavēt, izteikt pārmetumus.
ratiņi Nesošā ritošā (dažu tehnisku iekārtu, mašīnu) daļa.
korpuss Nesošais pamatelements (mehānismam, ietaisei, ierīcei, mašīnai), pie kura piemontēti vai kurā iemontēti citi elementi vai mehānismi. Elements, detaļa (mehānismam, ierīcei), pie kuras piemontētas citas detaļas.
pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu).
Izlaist grožus no rokām Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
Laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
(Iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
Izlaist grožus no rokām Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
mezons Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir intervālā no elektrona līdz nuklona masai.
Radioaktīvais izotops Nestabils ķīmiskā elementa izotops, kam piemīt radioaktivitāte.
Radioaktīvais elements Nestabils ķīmiskais elements, kam piemīt radioaktivitāte.
pastaigāties Nesteidzīgi staigāt (piemēram, atpūšoties).
Bez steigas Nesteidzīgi, lēnam.
mūžamaize Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
Vecuma maize Nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūti eksistences līdzekļi.
Vecuma maize Nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
nešķīstēns Nešķīstenis (1). Nelabais.
Neteikt (arī nesacīt) ne četri (arī ne pieci) Neteikt nekā, klusēt. Arī neiebilst.
Neminēt ne vārda Neteikt neko, noklusēt.
perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
mājiens Netieši izteikta doma. Izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
ofsets Netiešs iespiedums gludspieduma tehnikā, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā - uz papīra.
Kritusi sieviete Netikla sieviete.
Kritusi sieviete Netikla sieviete.
slampa Netikla, izlaidīga sieviete. Padauza.
atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā). Arī ziedot, upurēt. Atteikties.
Palikt starp mums (arī pašu starpā) Netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma.
aizlūzt Netikt pabeigtam (par teikumu, dziesmu u. tml.).
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Arī nokavēties (2).
skepse Neuzticēšanas kādām idejām, teorijām, pastāvošajām zināšanām u. tml. Šaubas (par ko), neticība (kam). Pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko). Arī skepticisms (2).
pastiept Nevajadzīgi palielināt (parasti daiļdarba, tā daļu, teksta) apjomu.
paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu.
sapūst Nevēlami ietekmēt (cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļu) - par veļu, caurvēju.
traucēt Nevēlami ietekmēt (dzīvnieka) izturēšanos.
traucēt Nevēlami ietekmēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi u. tml.) tā, ka mainās (tā) vērstība, sastāvdaļas u. tml. (par citu psihisko stāvokli, arī par fizioloģisku stāvokli).
nelaiks Nevēlami laikapstākļi (parasti lietus, vētra, putenis).
nelabvēlīgs Nevēlams, kaitīgs (piemēram, par kā ietekmi, iedarbību).
grūst Nevērīgi, arī steigā likt. Arī slēpt (kur).
kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.).
sintēze Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
Ne pusvārda Nevienu vārdu (neteikt, nerunāt).
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī likt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam. Izteikties (2).
iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
Izsprukt pār lūpām Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam. Izsacīties (2).
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.). Izsprukt (2).
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
buksēt Nevirzīties uz priekšu, riteņiem griežoties uz vietas (par transportlīdzekli).
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs, kricelīgs.
kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs.
krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Kricelīgs.
Parastā krustaine Nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos.
zākāt Nicīgi, nievīgi, arī izsmējīgi izteikt nopēlumu.
dzēlība Nicinošs, arī ironisks izteikums.
nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā). Niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda).
trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā). Niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda). Arī nabadzība (2).
Kārklu zvirbulis Niedru stērste.
Kārklu zvirbulis Niedru stērste.
nefrons Nieres strukturāls un funkcionāls pamatelements.
(Pa)rādīt (kādam) pigu Nievājoši (iz)paust atteikumu, noraidījumu.
Parādīt (kādam) pigu Nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu.
Rādīt (kādam) pigu Nievājoši paust atteikumu, noraidījumu.
sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
naids Niknums, agresivitāte (starp dzīvniekiem).
kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā.
karaļpingvīns No 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē.
slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm. Vēja jaka.
matrona No brīviem vecākiem dzimusi, likumiskā laulībā esoša cienījama sieviete (Senajā Romā).
panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
sāgo No cietes gatavoti putraimi, to kopums.
rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu. Veltnis.
puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai.
piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
būris No dēliem izgatavots (putnu) miteklis, ko parasti piestiprina pie koka stumbra.
sērija No divpadsmit skaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
dibens No ieejas tālākā daļa (telpai, ēkai). Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei).
nūja No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
No kaut kurienes No kādas, tieši nenoteiktas vietas.
kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
dzots No kokmateriāliem zemē izbūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
Kūdras plate No kūdras gatavots siltumizolācijas materiāls celtniecībā.
Kūdras plate No kūdras gatavots siltumizolācijas materiāls celtniecībā.
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos). Augsts dižciltīgo tituls.
liepkoks No liepas iegūts kokmateriāls.
mēteļkleita No mēteļu auduma šūta kleita, zem kuras parasti valkā blūzi vai džemperi.
sprausla No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
lavsāns No naftas produktiem iegūta, poliestera siltumizturīga šķiedra.
pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
dīglis No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā. Embrijs (1).
papiruss No papirusniedru stiebriem izgatavots materiāls, uz kura rakstīja senās tautas.
izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs salikums, rakstījums, piemēram, retinājums.
rožūdens No rožu ziedlapām iegūts tualetes ūdens.
vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu. Šāda pinuma gabals.
afēlijs No Saules vistālākais (planētas, komētas, raķetes u. tml.) orbītas punkts.
meteorīts No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
Difūzie miglāji No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidoti dažādas formas mākoņi, kurus apgaismo ļoti karstas zvaigzens, kas atrodas to tuvumā.
Difūzais miglājs No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidots dažādas formas miglājs, ko apgaismo ļoti karstas zvaigznes, kuras atrodas tā tuvumā.
porcelāns No šāda materiāla darināts izstrādājums.
tūba No šāda materiāla izgatavots zābaks. Veltenis (1).
tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
korķis No šiem audiem vai arī no cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
diegs No tekstilšķiedrām (piemēram, kokvilnas, vilnas, zīda) izgatavots un pēc tam savērpts pavediens (parasti šūšanai).
tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija.
tekstilpreces No tekstilšķiedrām darinātas preces.
tekstilizstrādājumi No tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi (piemēram, diegi, dzija, audumi).
tekstilijas No tekstilšķiedrām darināti priekšmeti.
diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai).
tekstilmateriāls No tekstilšķiedrām iegūts materiāls.
atdalījums No telpas, platības norobežota daļa, - nodalījums. Ierīkot pagrabā atdalījumu kartupeļiem.
peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
brusa No vairākām pusēm apzāģēts, retāk aptēsts, kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa. No teksta autora viedokļa. Pēc mūsu domām.
kukažiņa No vecuma salīkusi sieviete. Kukaža.
kukaža No vecuma salīkusi sieviete. Kukažiņa.
kronšteins No vertikālas plaknes izvirzīta detaļa (piemēram, kā novietošanai, balstīšanai). Balstenis.
telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu daļām).
pidžama No vieglas drānas šūtas platas bikses, ko valkā vīrieši un sievietes (Indijā, Persijā).
līmlente No vienas puses ar līmvielu pārklāta lente.
kalns No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem). Nozīmīgs paugurs (piemēram, pēc augstuma).
notecināt Noasināt, notrīt (piemēram, ar tecīlu).
Beigu spēle Nobeiguma posms šaha, dambretes partijā.
Beigu spēle Nobeiguma posms šaha, dambretes partijā.
gals Nobeigums vai sākums (ēkai, telpai, teritorijai). Daļa (ēkai, telpai, teritorijai), kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
aizgalds Nodalījums (kūtī) - parasti cūku, aitu, teļu novietošanai.
darbvedība Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kur veic šo darbu. Šīs nodaļas telpas.
sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju. Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas.
mācāmstunda Nodarbība (parasti internātskolā, pagarinātās dienas skolā), kurā skolēni gatavo mājas uzdevumus.
pašdarbība Nodarbošanās ar kādu mākslas veidu no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
kinoamatierisms Nodarbošanās ar kinomākslu no pamatdarba brīvajā laikā, bez materiālas atlīdzības.
prostitūcija Nodarbošanās veids (sievietei) - iesaistīšanās par samaksu dzimumattiecībās.
Griezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
Iegriezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
(Ie)griezt makā (robu) Nodarīt materiālus zaudējumus.
Desmitā tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma (aptuveni) desmitā daļa.
tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
apņemšanās Nodoms (ko noteikti grib realizēt). Solījums sev, saistība.
plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita.
izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
iesūtīt Nodot ar kāda starpniecību (tam, kas atrodas izolētās telpās, izolētā vietā).
izīrēt Nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
Izņemt lietu (no kādas tiesas) Nodot lietu citas tiesas tiesvedībai saskaņā ar tiesu kompetenci.
Izņemt lietu (no kādas tiesas) Nodot lietu citas tiesas tiesvedībai saskaņā ar tiesu kompetenci.
izsniegt Nodot noteiktam saņēmējam.
iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis). Aizkrampēties.
sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
Dabūt zem jumta Nogādāt pajumtē, telpā, celtnē.
termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš. Terminēts noguldījums.
atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
noiet Nokalpot (noteiktas dienas).
noformēt Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām (darījumu, dokumentu u. tml.).
noformēties Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām savus darījumus, dokumentus u. tml.
Nokārtot sesiju Nokārtot sesijā paredzētās ieskaites, eksāmenus.
palaist Nokavēt, novēlot (piemēram, termiņu).
apšūt Noklāt (ar dēļiem vai kādu citu materiālu) un nostiprināt.
izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
Uzlikt jumtu Noklāt jumta konstrukciju arī tā seguma kārtu ar segmateriālu.
noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus).
apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Noreibt.
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Apreibt.
nodzeltināt Nokrāsot dzeltenu.
nokravāties Nokravājot, novācot ko, sakārtot, piemēram, telpu, atbrīvot kādu virsmu.
uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
Orogrāfiskie nokrišņi Nokrišņi, ko ietekmē vietas reljefs.
neizteicams Nol. divd. --> izteikt.
neizteikts Nol. divd. --> izteikt.
nenoteicams Nol. divd. --> noteikt.
nenoteikts Nol. divd. --> noteikt.
markīze Nolaižama (parasti auduma) nojume virs loga vai balkona (pasargāšanai no saules). Nojume (no dažāda materiāla) virs celtnes ieejas vai virs terases celtnes priekšā.
pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
nodzirkstīt Nolauzt ogli (kam degošam) tā, ka īsu brīdi dzirksteļo.
Likt uz balsošanu (retāk nobalsošanu) Nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
Negatīvs teikums Nolieguma teikums.
nostādīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvokli. Nostādīt [1] (3).
aiztumšot Nomākt (ar savu pārākumu), samazināt (kā) ietekmi. Aptumšot.
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
Krist (kāda) tīklos Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
Krist (kāda) tīklos Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
ierasties Nonākt (kur, pie kā) noteiktā nolūkā.
nodzīties Nonākt (materiālās) grūtībās.
krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteoriem).
siet Noņemot virves, saites u. tml., atbrīvot no kāda saistījuma.
izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu).
Sadot pa ādu Nopērt. Sasist. Piekaut. Izteikt stingru rājienu, baigu kritiku.
Noplēst biļeti Noplēst biļetei kontroles talonu.
kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
tāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi.
šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
kāds Norāda uz (īpašības, pazīmes) nenoteiktu pakāpi.
par Norāda uz (kā, parasti teksta, mākslas darba) saturu.
tāds Norāda uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību, arī pavājinājumu, nepilnīgu atbilsmi.
Tik vien Norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu.
šitas Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi. Tas. Tāds.
pa Norāda uz (kā) mēru, intensitātes pakāpi. Norāda uz (kā) pazīmes pakāpi.
tā Norāda uz (kā) nenoteiktību.
pēc Norāda uz (kā) secību laikā un telpā.
tad Norāda uz (kā) secību laikā vai telpā.
Kā smejies Norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, ko ierobežo vairākas citas vietas, vairāki citi objekti.
starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process.
bez Norāda uz apstiprinājumu, apgalvojumu (parasti jautājuma teikumos).
tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
ap Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku.
pus- Norāda uz daļēju līdzīgumu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
stāvus Norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu. Pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi.
par Norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita.
uz- Norāda uz darbības pabeigtību, arī uz pabeigtas darbības nepilnīgu rezultātu, mazu intensitāti.
ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
līdzi Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
tā Norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi.
līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi. Norāda uz pazīmes pakāpi.
no Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi. Norāda uz pazīmes pakāpi.
zem Norāda uz darbības, norises, stāvokļa, parādības intensitātes pakāpi.
Cik ļoti Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti (parasti izsaukuma teikumos).
kā Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti. Cik ļoti.
kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
tikiem Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu. Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
tikos Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
tāpat Norāda uz izteikuma, domu saturu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajam.
kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
pavisam Norāda uz kā augstu izpausmes, intensitātes pakāpi. Pilnīgi.
sa- Norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu.
Tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
Tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
pret- Norāda uz neatbilsmi salikteņa otrajā daļā nosauktajam. Norāda uz to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
tur Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja. Pretstats: šeit, te [1] (1).
kurš Norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm).
kurš Norāda uz nenoteiktu dzīvu būtni (parasti no noteiktas grupas).
kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu.
viens Norāda uz nenoteiktu laika momentu.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
kāds Norāda uz nenoteiktu vietu.
Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā Norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu.
Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā Norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu.
kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu.
anti- Norāda uz nesaderību ar to, pretstatu tam, kas izteikts pamatvārdā.
cik Norāda uz nezināmu matemātiskas darbības rezultātu.
cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
cikiem Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums. Kāpēc.
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, par ko izteikts jautājums.
kad Norāda UZ nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
labad Norāda uz nolūku. Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
viss Norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām.
kopš Norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa. Viņš.
tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
tad Norāda uz noteiktu, iepriekš minētu laikposmu, laika momentu.
kur Norāda uz pazīmes pakāpi. Norāda uz parādības kvantitātes emocionālu vērtējumu. Cik [2] (2).
pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas noteiktās (parasti darba) attiecībās.
pie Norāda uz personu, kuras tuvumā (kāds) uzturas, dzīvo, būdams ar to noteiktās attiecībās.
kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
pus- Norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma.
pus- Norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma.
liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu.
rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā lielo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
virs- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās īpašības, pazīmes pārmēru.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
tad Norāda uz situāciju, apstākļiem, kas veicina (kā) norisi, īstenošanas.
zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
Labi ja Norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
pa Norāda uz telpu, vidi, kurā (kas) virzās, tiek virzīts.
līdz Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
no Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
pie Norāda uz teritoriju, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
dēļ Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
pēc Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts. Labad.
no Norāda uz to, kas kādam zūd, tiek novērsts, vairs neeksistē atteikšanās, atbrīvošanas u. tml. rezultātā.
pēc Norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
no Norāda uz to, kura pazīmes ļauj ko secināt, noteikt. Pēc.
no Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
pie Norāda uz to, uz ko ir vērsta kāda intelektuāla darbība. Par (2).
tālāk Norāda uz turpmāku, sekojošu darbību, kas parasti ir vērsta uz noteiktu objektu.
Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
no Norāda uz vielu, materiālu, kas ir izmantots (kā) gatavošanai, veidošanai.
pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
līdz Norāda uz vietu, kura atrodas noteiktā attālumā no kā.
pār Norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās).
tā Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
tādējādi Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu. Tā [1] (1).
starp Norāda uz, parasti diviem, objektiem, kuri ir saistīti telpā.
tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē.
virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
lejpus Norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai.
pretī Norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko. Norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi.
zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem. Norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem.
virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
priekša Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto iesāk, ievada (ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sākumā.
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā).
kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) kontrolei.
smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
nost Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība ir intensīva, sasniedz noteiktu rezultātu.
zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā. Ārā (4).
ārā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās no kurienes laukā, tiek virzīta ārpus kā.
iekšā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi.
sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu. Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim).
reize Norāda, ka darbība, stāvoklis īstenojas noteiktos apstākļos, noteiktā laikposmā.
bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
apakš- Norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto.
noklausīties Norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties.
noskatīties Norāda, ka ir daudz kā interesanta apskatīšanai.
vaina Norāda, ka jāveic ar verbālsubstantīvu izteiktā darbība.
pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts. Kāds (4).
gar Norāda, ka kas atrodas līdztekus kam.
zem- Norāda, ka kas atrodas, noris, notiek zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
iekšpus Norāda, ka kas atrodas, notiek (priekšmeta, telpas) iekšpusē.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.) Norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
Tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
Tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
ārpus Norāda, ka kas nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
ārpus Norāda, ka kas notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
gar Norāda, ka kas novietojas vai tiek novietots līdztekus, blakus kam.
pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
gar Norāda, ka kas virzās līdztekus kam.
no Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
līdz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
gar Norāda, ka kas, virzoties līdztekus, garām, skar ko.
pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes.
pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse.
pagalam Norāda, ka norise izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi. Pavisam (1). Ļoti.
iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības. Pirms.
pēc- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā kas sākas, pastāv, noris.
robež- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits.
sprūd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā priekšmeta, ierīces u. tml. uzbūvē, darbībā ir izmantots sprūds (1) vai sprūdi.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
sprost- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nokauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība vērsta uz iepriekšējo vietu, pusi.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir galvenā uzraudzība, pārraudzība (pār ko).
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir (parasti motocikla) motors.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko).
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās.
piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām.
kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe. Vis- (3).
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība noris, pastāv daļēji, nepilnīgi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona ir galvenā, valdošā.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie robežas (1).
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs.
caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam [1] (1). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta (2) nosacījumiem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļa, pusē, malā, arī (kam) blakus.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā).
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu.
iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī.
vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
neo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodbiedrību.
arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz celtniecību, būvi.
civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli (1) vai ir saistīts ar to.
inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz inženierkaraspēku.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinomākslu.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
līgum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz līgumu.
mākoņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz mākoni vai mākoņiem.
luno- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
metro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metropolitēnu.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas automātiski.
privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvo blakus vai netālu.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu.
guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) lielākā, arī galvenā daļa.
paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
ceturtdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā daļa.
trešdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma trešā daļa.
iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies agrāk, senāk, pirms kā cita.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga. Arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādo lies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns, ka tam ir neliels vecums.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota).
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādam parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai).
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir motorizēts.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs.
veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls [2] (1).
oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls [2] (2).
pievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā citiem līdzīgiem).
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveikts daļēji, nepilnīgi.
piekar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
pneimo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pneimatisks.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām.
privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir privātīpašums.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir realizējies daļēji, nepilnīgi.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu, pamatni.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu.
meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
automoto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
ceļa- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ceļu, ceļošanu, ir nepieciešams ceļā.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā.
fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrisko enerģiju.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (1).
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (2).
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
kosmo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ledu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
metalo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metālu.
krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu.
pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
radar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežu (3).
korespondenc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrācijām.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
mij- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu.
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir secīgs (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas ko dara neintensīvi, neproduktīvi.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veikts mājsaimniecībā.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs.
iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izgatavots iespiešanas procesā.
izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē (ko).
nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākam- (1).
nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākam- (2).
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais materiāls ir izmantots daļēji, kopā ar ko citu.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs.
civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noder (kam) par paraugu (1).
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris automātiski.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris spirālveidīgi.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris vai ir vērsts virzienā uz aizmuguri.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais organizē eksportu, ir saistīts ar preču eksportēšanu.
eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts eksportam, tiek eksportēts.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, lai iedarbotos uz ledu.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv šādā posmā, ir saistīts ar šādu posmu.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga. Arī pirms (1).
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pauž, izteic galveno (uzdevumu, mērķi).
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, pārraida vai uztver signālus (1).
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, ražo elektrisko enerģiju.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar agronomiju, lauksaimniecību.
bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti lielaizzināšanu, apstrādi.
kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu.
klavier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (1).
likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (2).
daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv pēc kā.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv, noris pēc kā.
ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no ledus.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais satur dzelzi vai attiecas uz dzelzi.
savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā radiofonijā.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai.
dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots dziļuma noteikšanai.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu).
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic metāla apstrādes operācijas, ir šo operāciju veikšanas speciālists.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā.
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam garām.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās uz iepriekšējo vietu, stāvokli.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
rotor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā iekārtā, ierīcē u. tml. ir izmantots rotors.
velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) tūkstoš sastāvdaļu.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst četras sastāvdaļas.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas.
piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst piecas sastāvdaļas.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst sešas sastāvdaļas.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst trīs sastāvdaļas.
svir- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir izmantota svira vai sviras.
šarnīr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā izmanto šarnīru vai šarnīrus.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai piemīt daiļums.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums.
slīd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi.
spiedien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana.
spied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana. Spiedien-.
velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
kontūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontūra, tas veido kontūru vai to veido kontūra.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
dziļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā).
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt daiļums.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
metilēn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilēngrupa.
metil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi.
piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir pieci.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt.
dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar dīzeli (1).
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir (parasti aptuveni) tūkstoš.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir desmit.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosaukto ir simt.
mēr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai.
iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto iespiešanas procesā vai ka tas ir saistīts ar šo procesu.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio.
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma. Arī tele- (2).
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
seš- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
nostāstīties Norāda, ka stāsta daudz, parasti ko interesantu.
virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
maz- Norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās.
atsauce Norāde (uz kādu autoru, izmantotajiem avotiem u. tml., parasti zinātniskos tekstos).
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
Imperatīvais mandāts Norādījums, kas ievēlētajam kategoriski jāievēro.
Imperatīvais mandāts Norādījums, kas ievēlētajam kategoriski jāievēro.
pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt. Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1).
artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai.
liegt Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.). Atteikt.
atsacīt Noraidīt lūgumu, piedāvājumu u. tml. Atteikt.
pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
notēmēt Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai.
nostādīt Noregulēt (tehnisku iekārtu) noteiktas darbības veikšanai.
Uzgriezt staciju Noregulēt radiouztvērēju noteiktas radiostacijas programmas uztveršanai.
Uzgriezt raidstaciju (arī staciju) Noregulēt radiouztvērēju noteiktas raidstacijas programmas uztversanai.
apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
notikums Norise, darbība, to kopums, arī situācija, kas ievērojami pārmaina, ietekmē kā stāvokli, procesu.
plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā. Ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise.
trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi).
kvēlot Norisēt spēcīgi, intensīvi.
rosīties Norisināties intensīvi (par psihisku stāvokli, tā izpausmi). Intensīvi funkcionēt (par smadzenēm).
rosīties Norisināties spēcīgi, ietekmīgi (par parādībām sabiedrībā).
Darba aizsardzība Normālu (piemēram, sanitāri higiēnisko) apstākļu nodrošināšana darba procesā uzņēmumos, iestādēs. Sociālistiskās valstīs - arī pilsoņu darba tiesisko interešu nodrošināšana.
Darba aizsardzība Normālu (piemēram, sanitāri higiēnisko) apstākļu nodrošināšana darba procesā uzņēmumos, iestādēs. Sociālistiskās valstīs - arī pilsoņu darba tiesisko interešu nodrošināšana.
normatīvs Normu kopums. Dokuments, kurā noteiktā sistēmā ir sakopotas normas.
tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai. Arī morāle (1).
nodalīt Norobežot (parasti telpu, platību no citas telpas, platības). Atdalīt (2).
ielogot Norobežot ar apvilktām kontūrām (tekstu).
iezīmēt Norobežot ar atšķirības zīmēm (kādu teritoriju, telpu).
drapēt Norobežot, aizsegt (ko) ar sakrokotu materiālu (parasti ar audumu).
atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
atdalīt Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
nodalījums Norobežota (telpas, platības) daļa.
dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
istaba Norobežota dzīvojamā telpa (mājā, dzīvoklī).
ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā. Atsevišķs priekšmets telpā.
vēders Norobežota telpa (kā) iekšienē.
Medību liegums Norobežota teritorija, kurā uz laiku aizliegts medīt.
platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (sava) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
Ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
Ievilkties (arī ierauties, ieslēgties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
noskaitīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas.
uzsacīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas.
uzskaitīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas.
Dalīt darbu (s) Norunāt vai noteikt, kas kuram jādara.
ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām. Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos.
Likt virsrakstu (arī nosaukumu) Nosaukt kā (tekstu, tā daļu).
Likt nosaukumu (arī virsrakstu) Nosaukt kā (tekstu, tā daļu).
Likt virsrakstu (arī nosaukumu) Nosaukt kā (tekstu, tā daļu).
virsraksts Nosaukums (grāmatai, tekstam, tā daļai).
pārbaudīt Noskaidrot (informācijas, parasti ziņas, sūdzības) atbilstību īstenībai.
pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai.
pārskaitīt Noskaitīt no galvas vēlreiz, no jauna (tekstu).
lūka Noslēdzama atvere (parasti celtnes, telpas grīdā, griestos, sienā).
angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku.
ampula Noslēgta (stikla) caurulīte zāļu sterilai uzglabāšanai.
rāmis Noslēgta līnija, kontūras, kas norobežo tekstu, attēlu. Ielogojums (2).
kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
zvērnīca Noslēgta vieta, telpa (piemēram, cirkā), kur tur zvērus.
Četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
Četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
spiedkatls Noslēgts katls, kurā spiediens paaugstina vārīšanās temperatūru.
epikūrisms Nosliece uz jutekliskām baudām.
piesliepnēt Nosliepnēt atsevišķas vietas. Piešpaktelēt.
nopīpēt Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
raksts Nospiedumi, ko izveidojušas, piemēram, pēdas, riteņi.
Tikt (arī nostāties) uz pareizā ceļa Nostabilizēties (materiāli vai morāli).
Nostāties (arī tikt) uz (pareizā) ceļa Nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
Tikt (arī nostāties) uz (pareizā) ceļa Nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
centrēt Nostatīt, novietot noteiktā attiecībā pret centru.
nolaisties Nosteigties, noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.).
nosteigt Nosteigties.
nostenēt Nostenēties (1).
fiksēt Nostiprināt, novietot (noteiktā stāvoklī).
Nosūtīt pa etapu Nosūtīt karagūstekņus vai arestantus karavīru pavadībā.
(Ar) slapju muguru (arī galvu, pieri) Nosvīdis. Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
(Ar) slapju pieri (arī galvu, muguru) Nosvīdis. Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piemētāt (1).
sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku).
Nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm Nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem. II Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
piešpaktelēt Nošpaktelēt atsevišķas vietas. Piesliepnēt.
locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
pašnotece Notece, ko izraisa pašas tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
kritērijs Noteicošā būtiskā pazīme, kas atšķir, norobežo priekšmetus, parādības.
konstitutīvs Noteicošs. Galvenais.
pārbaudīt Noteikt (ar instrumentu, ierīci u. tml.) apstrādājamās detaļas, priekšmeta izmēru atbilstību vēlamajiem; noteikt (kā fizikālā lieluma) atbilstību kādām normām.
uzstādīt Noteikt (diagnozi).
dot Noteikt (gadus pēc izskata).
novērtēt Noteikt (kā materiālo vērtību).
pārbaudīt Noteikt (kā) atbilstību vēlamajam, kādai normai u. tml.
orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
svērt Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
stratificēt Noteikt (kā) stratifikāciju (2).
stratificēt Noteikt (kā) stratifikāciju (3).
pārcenot Noteikt (kam) citu cenu.
normēt Noteikt (kam) normu (1).
normēt Noteikt (kam) normu (2).
terminēt Noteikt (kam) termiņu.
kapitalizēt Noteikt (kapitāla summu) pēc ienākuma no kapitāla.
testēt Noteikt (ko) ar testu (1) vai testiem.
testēt Noteikt (ko) ar testu (2) vai testiem.
uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās.
Izraut no konteksta Noteikt (piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu, neievērojot saistījumu ar tekstu vai tā daļu.
diagnosticēt Noteikt (slimību).
nivelēt Noteikt (zemes virsas punktu) augstuma starpību.
uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu (piemēram, nodevas, nomas maksu, darba apjomu, veicamo pienākumu). Noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu).
piespriest Noteikt ar tiesas spriedumu (sodu).
kotēt Noteikt cenu (ārzemju valūtai, vērtspapīriem, precēm).
paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
titrēt Noteikt kādas vielas koncentrāciju šķīdumā ar citas vielas šķīdumu, kuras koncentrācija ir zināma.
muitot Noteikt muitu (1).
Uzlikt muitu Noteikt muitu.
Uzlikt muitu Noteikt muitu.
pārdozēt Noteikt pārāk lielu dozu. Lietot pārāk lielās dozās.
norobežot Noteikt sākumu un beigas (posmam).
orientēties Noteikt savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
caurskatīt Noteikt slimību pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
bonitēt Noteikt vērtību (parasti mājdzīvniekiem, augsnei) pēc kādām pazīmēm.
pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna, organisma) funkcionēšanas spējas.
Nospraust kursu Noteikt, aprēķināt un parasti iezīmēt kartē (kā) kursu.
pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem.
locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā.
pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā. Pārcelt (6).
diagnosticēt Noteikt, konstatēt (faktu) pēc kādām pazīmēm.
pateikt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pasacīt (2).
pasacīt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pateikt (2).
likt Noteikt, lemt.
racionēt Noteikt, normēt (pārtikas produktus).
paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) - par likumiem, noteikumiem u. tml.
nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
nomuldēt Noteikt, pateikt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu). Norunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
nogvelzt Noteikt, pateikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības).
atcelt Noteikt, paziņot, ka nenotiks (referāts, nodarbības u. tml.).
specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
raksturot Noteikt, vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
Vienots vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
Viens vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
veselums Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa. Veselums (1).
loks Noteikta (cilvēku) grupa.
noskaņojums Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze. Noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
noskaņa Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze. Noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums. Noskaņojums (2).
kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur), uzvedības, darbības noteikumi (kur).
šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
kārtība Noteikta (kā) secība.
virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, psihiska stāvokļa, arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
virzība Noteikta (piemēram, nozares, sabiedriskas struktūras) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
virzība Noteikta (piemēram, procesa, parādības) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
loks Noteikta (procesu, parādību) grupa. Apjoms, sfēra (piemēram, parādības, procesa izplatībai, ietekmei).
gabals Noteikta (zemes) platība.
posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, piemēram, sporta sacensību) norises secībā.
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Arī paraža (1).
programma Noteikta darbību secība, uzdevums (elektroniskai skaitļošanas mašīnai, ierīcei) automatizētai darba veikšanai.
Atpūtas diena Noteikta diena nedēļā, kas paredzēta strādājošo atpūtai.
etaps Noteikta distances daļa (sporta sacensībās).
noskaņa Noteikta emocionālā stāvokļa kvalitāte, arī intensitātes pakāpe.
testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
brikete Noteiktā formā sapresēts materiāls.
akts Noteiktā formā sastādīts oficiāls dokuments.
koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba) nobeigums.
noskaņojums Noteikta garastāvokļa izpausme, arī atspoguļojums (parasti mākslas darbā). Arī noskaņa.
griezums Noteiktā garumā sagriezti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali. Arī ekseļi.
Nomērīts (arī nomērots) solis Noteikta garuma solis.
Nomērots (arī nomērīts) solis Noteikta garuma solis.
Nomērīts (arī nomērots) solis Noteikta garuma solis.
pieturzīme Noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai.
gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
daļa Noteikta josla, puse, noteikts posms.
kārta Noteikta kārtība (kā) secībā.
pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt kādus (piemēram, dežuranta) pienākumus. Noteiktā kārtībā nomainot kādu, uzņemties atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru). Noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
noņemt Noteiktā kārtībā pārtraukt (kā) darbību (parasti kādā vietā).
Noņemt no uzskaites Noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
Noņemties no uzskaites Noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
pārņemt Noteiktā kārtībā sākt apsaimniekot (piemēram, nekustamu īpašumu). Iegūt (piemēram, nekustamu īpašumu).
grēda Noteiktā kārtībā veidots (kokmateriālu) krāvums.
krautne Noteiktā kārtībā veidots (piemēram, būvmateriālu) krāvums.
Savu reizi Noteiktā kārtībā, tad, kad ir reize (3), kārta (2).
takse Noteikta maksa, atlīdzība, parasti naudas izteiksmē.
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
formulārs Noteikta parauga veidlapa.
princips Noteikta pārliecība, noteikts uzskats, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, attieksmi pret īstenību.
reakcija Noteikta pārmaiņa (sistēmā, aparātā, iekārtā u. tml.), ko izraisa kāda iedarbība.
Atsavināmā josla Noteikta platuma zemes josla, kas paredzēta dzelzceļa, šosejas u. tml. izbūvei.
civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums. Informācija par (kā) izrādi, tās dalībniekiem. Attiecīgais iespieddarbs. Priekšnesumu, pasākumu kopums.
virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums. Virkne (2).
radioprogramma Noteiktā secībā sakārtoti radioraidījumi. Šādu radioraidījumu uzskaitījums. Attiecīgais iespieddarbs.
rinda Noteikta secība, kārtība, kādā cilvēki seko cits citam (piemēram, lai ko nopirktu, iegūtu). Vieta šajā secībā.
prasme Noteiktā sistēmā apvienotu cilvēka īpašību un procesu kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai).
Savā reizē Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos.
Savu reizi Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos. Savā reizē.
fāze Noteikta stadija, moments, pakāpe (norisē). Kāds no stāvokļiem (periodiskā parādībā).
klinkers Noteiktā temperatūrā apdedzināts un saķepis kaļķakmens līdz ar dažām citām izej vielām (cementa iegūšanai).
apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
gals Noteikta teritorija, telpa, tās daļa.
Darba pūriņš Noteikta tilpuma cilindrs (Padomju Savienībā 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
iekārta Noteikta tipa vienveidīgu ietaišu komplekss.
gars Noteiktā veidā (piemēram, domāt, rīkoties).
izdevums Noteiktā veidā (redakcijā, apdarē u. tml.), kādā iznāk iespieddarbs.
dzeguļi Noteikta veida atkārtoti elementi būvkoku savienojumu vietās.
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
specializēt Noteiktā veidā organizēt darbību (kādā nozarē, specialitātē). Organizēt (ko) noteikta mērķa sasniegšanai (kādā darbības nozarē).
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piemēram, faktu). Arī fiksēt (1).
piegriezt Noteiktā veidā sagriezt (kādu materiālu), lai izveidotu kā, parasti apģērba, apavu, detaļas.
ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne.
klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
matadata Noteiktā veidā saliekts tievs stienis matu saspraušanai, arī rotāšanai.
paka Noteiktā veidā salikts, pārvietošanai paredzēts (kā) neiesaiņots kopums.
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
Zvaigžņu pasaule Noteikta veida zvaigžņu kopums.
Zvaigžņu pasaule Noteikta veida zvaigžņu kopums.
tonzūra Noteiktā veidā, izskatā izgriezta matu josla galvvidū (katoļu garīdzniekiem).
salaist Noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
uzrunāt Noteiktā veidā, piemēram, ar savu daiļradi, iedarboties (uz kādu), ietekmēt (kādu).
piekārtot Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
pieturvieta Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekli. Pietura (1).
pietura Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekļi. Pieturvieta.
punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam. Noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
Valdošais vējš Noteikta virza vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
strāva Noteikta virziena (parasti gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē samērā šaurā joslā.
strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
skrejstars Noteiktā virzienā orientēta elektronu plūsma (piemēram, televizoru kineskopos, lokatoru ekrānos).
taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem.
polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
Valdošais vējš Noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
iedaļa Noteikta, atzīmēta daļa, kas parasti atbilst kādai mērvienībai.
rekte Noteikta, iedibināta kārtība. Arī tiesība.
laiks Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā.
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
profils Noteikta, raksturīga (piemēram, priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni).
siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
trupa Noteiktai darbībai angažētu cilvēku grupa (parasti skatuves mākslā).
bekons Noteiktai kondīcijai atbilstoša cūkgaļa. Cauraugusi, attiecīgi apstrādāta cūkas kautķermeņa pusīte, cūkgaļas gabals (bez kauliem, viegli sālīts, sautēts vai žāvēts).
šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma. Šādai formai atbilstošu zīmju kopums.
ceremoniāls Noteiktam ceremoniālam [1] atbilstošs. Arī svinīgs.
Veselais saprāts Noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts.
svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs rokas darbarīks caurumu urbšanai.
kabīne Noteiktam mērķim iekārtota, parasti maza, telpa vai celtne.
ierobs Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā).
garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
herbārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums. Celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu.
trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš. Attiecīgais maršruts.
piederums Noteiktam uzdevumam paredzētu priekšmetu kopums.
komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums.
spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piemēram, tīklu) kopums.
noskaņa Noteiktas emocionālā stāvokļa kvalitātes, arī intensitātes pakāpes izpausme, atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
zīme Noteiktas formas iespieddarbs, monēta, kurā izteikta naudas vērtība.
Skaņu ieraksts Noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt.
izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot.
reģistrs Noteiktas formas veidlapa, to kopums, kantora grāmata (kā) reģistrācijai; rakstisks (parasti dokumentu) uzskaitījums, saraksts.
mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).
kinoseanss Noteiktas kinofilmu programmas demonstrējums. Šim nolūkam paredzētais laikposms.
personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst (iestādes, uzņēmuma u. tml. vai tā daļas) personālā.
termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, telpā, ierīcē).
veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums. Parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
kopā Noteiktās, vienojošās attiecības (starp cilvēkiem).
Izraut kaut vai no elles, arī raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
Izraut kaut (vai) no elles Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
Raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
Raut vai no elles laukā (arī ārā) Noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
platforma Noteikti formulēta darbības programma, prasību, uzskatu kopums (piemēram, politiskai partijai, šķirai, sociālai grupai).
Nekādā ziņā Noteikti nē. Nekādos apstākļos.
Būt ar abām rokām pretim Noteikti pretoties, nepiekrist.
Būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) Noteikti pretoties, nepiekrist.
Katrā ziņā Noteikti, arī protams, bez šaubām.
Katrā ziņā Noteikti, arī protams, bez šaubām.
zvērēt Noteikti, arī svinīgi apgalvot, apsolīt (ko).
Kā vīrs ar vīru Noteikti, atklāti, vīrišķīgi.
Kā likts Noteikti, bez šaubām.
maksima Noteikti, kategoriski formulēts, parasti morāles, princips.
Maksāt ragā (arī ciet) Noteikti, katrā ziņā maksāt.
Maksāt ragā (arī ciet) Noteikti, katrā ziņā maksāt.
obligāts Noteikti, katrā ziņā.
īsts Noteikti, labi.
Uz galvošanu Noteikti.
Visādā ziņā Noteikti.
Visādā ziņā Noteikti.
konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā). Loģiska pamatotība, likumsakarība.
kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums.
porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
režīms Noteikts (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas veids. Noteikti (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas apstākļi, nosacījumi.
norma Noteikts (kā) lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (piemēram, kādā darbībā, procesā).
uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība. Arī struktūra.
struktūra Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu, to īpatnību kopums. Tas, kam ir raksturīgs noteikts sastāvdaļu, elementu kopums.
skaits Noteikts (kā) skaitlisks kopums.
redzesleņķis Noteikts (kā) uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
doza Noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums, deva.
deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam).
ciets Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt.
fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa).
kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
cikls Noteikts (procesu, norišu, darbību) kopums.
sfēra Noteikts (psihisko stāvokļu) kopums.
dziesma Noteikts (putna balss veidots) skaņu kopums.
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē). Kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
Kvalificēts balsu vairākums Noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
Kvalificēts balsu vairākums Noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids, to īpatnību, savdabību kopums.
kārta Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko (ložmetējs, automāts, artilērijas ierocis) izšauj vienā paņēmienā.
Komandanta stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
Komandanta stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
Policijas stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju. Komandanta stunda.
Policijas stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju. Komandanta stunda.
prāts Noteikts emocionāls stāvoklis.
noskaņojums Noteikts garastāvoklis.
rituāls Noteikts izturēšanās akts (dzīvniekiem saskarsmē citam ar citu).
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko). Viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko). Arī nostāja.
Sākuma stāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu). Pamatstāvoklis.
Sākuma (retāk izejas) stāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu). Pamatstāvoklis.
pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu). Sākuma stāvoklis.
pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā).
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
plāns Noteikts mērogs, kādā uzņem filmējamo objektu kinokadrā. Kinokadra uzņēmums noteikta mēroga robežās.
summa Noteikts naudas līdzekļu daudzums.
forma Noteikts paraugs.
kārta Noteikts posms (piemēram, pasākuma, procesa) norises secībā.
pakāpiens Noteikts posms, stadija (kādā procesā, norisē).
kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai. Ierīce sprādziena radīšanai.
statuss Noteikts stāvoklis, kāds piemīt (piemēram, indivīdam, parādībai), kādā (tie) atrodas.
nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja.
pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
zvērests Noteikts, arī svinīgs apgalvojums, apsolījums.
krass Noteikts, ass (par kontūrām, līnijām u. tm.).
ass Noteikts, krass, spilgts (par līnijām, formām, kontrastiem).
konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā). Loģiski pamatots, likumsakarīgs.
tēraudains Noteikts, nelokāms, skarbs.
tēraudciets Noteikts, nelokāms, skarbs.
izturēts Noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā) - par cilvēku. Arī konsekvents.
izturēts Noteikts, nemainīgs, noturīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
pavediens Noteikts, parasti visnozīmīgākais (kā) temats, saturs.
eksakts Noteikts, precīzs.
profilējums Noteikts, raksturīgs (parasti sejas, tās daļas) profila veidojums.
tvirts Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām).
ciets Noteikts, skaidrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu). Ciešs (4).
tvirts Noteikts, stingrs (par kustībām).
strikts Noteikts, stingrs (parasti par izteikumiem, psihisku vai fizisku darbību, tās rezultātiem).
svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (piemēram, par uzskatiem, pārliecību).
ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu).
konkrēts Noteikts, tiešs, atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām). Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem). Arī saikne.
saskare Noteiktu attiecību kopums (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
virziens Noteiktu īpatnību, pazīmju kopums, kas raksturīgs (kādas sabiedriskas sistēmas, piemēram, zinātnes) atsevišķai daļai.
konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
figūra Noteiktu kustību secība, kombinācija.
selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
respekts Noteiktu principu, likumību u. tml. ievērošana rīcībā, darbībā, rīkošanās saskaņā ar tiem.
aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (parasti no daudziem vai visiem).
darbs Noteiktu, raksturīgu darbību kopums (piemēram, kādā gadalaikā, kādā nozarē).
ritms Noteiktu, savstarpēji līdzīgu valodas vienību sistēmiska, samērīga secība (tekstā).
bezprincipialitāte Noteiktu, stingru principu trūkums.
cenzs Noteikumi, pēc kuriem kādai personai dod iespēju izmantot (galvenokārt politiskas) tiesības.
noteikts Noteikumiem, likumībām, normām atbilstošs. Arī ar nodomu, kādam mērķim izveidots, izvēlēts.
stils Noteikumos paredzēts paņēmienu kopums (sportā).
prasība Noteikums (parasti kategorisks).
kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
regula Noteikums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē. Arī likums (1).
norma Noteikums, princips (kā) vislabākā, vismērķtiecīgākā izmantošanai, veikšanai.
likums Noteikums, princips (teorijā, mācībā u. tml.).
likums Noteikums, rīkojums, norādījums.
instrukcija Noteikumu, pamācību (parasti sistematizēts, secīgi izkārtots) kopums kāda uzdevuma izpildei.
režīms Noteikumu, pasākumu kopums, kas nepieciešams kāda mērķa sasniegšanai.
renstele Noteka (parasti ielas malā).
lāsteka Noteka. Rene.
Noteku caurule Notekcaurule.
Noteku kanāls Notekkanāls.
ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā.
vagot Notekot atstāt joslu, līniju (uz sejas, ķermeņa, piemēram, par asarām, sviedriem).
Noteku ūdens Notekūdens.
Noteku ūdens Notekūdens.
rīziņš Notekūdeņu pazemes vads.
noķitēt Notepēt.
nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
noēst Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu).
nopīpēt Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar lielām grūtībām, lieliem materiāliem zaudējumiem.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, saimnieciski ekonomiskās dzīves pilnīgu sabrukumu.
pārtvert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu.
pārķert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu. Pārtvert (1).
Nacionālais apvidus Novada vai apgabala daļa Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ar iedzīvotāju vienveidīgu nacionālo sastāvu. Attiecīgā administratīvi teritoriālā vienība.
pārtvert Novadīt (ūdenstilpju noteces ūdeni) ar hidrotehniskām iekārtām, būvēm.
robežnovads Novads, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
piekopt Novākt un novietot noteiktā, paredzētā vietā.
arhaisms Novecojis vārds, izteiciens, gramatiska forma, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
novelistika Noveļu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
radionovērojums Novērojums, ko veic ar radiotehniskiem līdzekļiem.
aizvairīt Novērst (domas). Samazināt (piemēram, domu, apkārtnes) ietekmi.
sanēt Novērst slimības vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
neitralizēt Novērst vai pavājināt kā ietekmi.
remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
sanēt Novēršot piesārņojumu, atjaunojot u. tml., uzlabot (teritoriju, vidi).
nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to). Izsvītrot.
pārsvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru.
izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā.
apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
nosvērt Novērtēt, arī noteikt (pēc kādām pazīmēm).
piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību).
pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Arī noklāt (2).
pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Pārklāt (2).
noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu).
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
izplesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
ieņemt Novietojoties, iekārtojoties (kur), arī ap dzīvojot (ko), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu). Aizņemt (2).
aizņemt Novietojoties, iekārtojoties kur, izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu).
taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.). Veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
saskare Novietojums (parasti teritorijai) tieši līdzās (kam).
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to). Novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
kombinēt Novietot (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
nolikt Novietot (lauksaimniecības dzīvnieku) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos (piemēram, pēc darba, mīlināšanai).
situēt Novietot (parasti attiecībā pret ko, noteiktā kopumā).
slodzīt Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā.
aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama. Aiztaisīt, aizvērt.
atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama. Attaisīt, atvērt.
nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteikta vieta, noteiktos apstākļos (piemēram, pēc lietošanas, uzglabāšanai).
izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus).
saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu.
Sakārtot galdu Novietot uz galda visu maltītei vajadzīgo.
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā. Radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma daļu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur). Piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā).
kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā. Stāties ierindā.
sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā.
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
Kristālu defekti Novirzes no atomu vai molekulu regulārā telpiskā izvietojuma kristālā.
ekspresionisms Novirziens 20. gadsimta sākuma buržuāziskajā mākslā un literatūrā, kurš par mākslas galveno uzdevumu uzskata, mākslinieka subjektīvās pasaules attēlojumu un kuram ir zināmas stihiska sociāla protesta iezīmes.
ekskurss Novirzīšanās no temata. Blakus pētījums, ko veic līdztekus galvenā temata izstrādei.
dreifēt Novirzīties no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
iztīrīt Nozagt (daudz vai visu, piemēram, telpā).
Kvalificēts noziegums Noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
Kvalificēts noziegums Noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievājumu).
maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
detaļa Nozīmīga, raksturīga sastāvdaļa (piemēram, mākslas darbā, teksta saturā).
ķeizarisks Nozīmīgs (kādā ķeizariste) - parasti par iestādēm, biedrībām.
teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe. Nozīmīga upe (kādā teritorijā).
svars Nozīmīgums, arī ietekme, autoritāte.
slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
faleristika Nozīmīšu vākšana, sistematizēšana un pētīšana.
Kost (vai) mēlē, arī (vai) mēli nokost Nožēlot izteikto.
(Vai) mēli nokost Nožēlot izteikto.
Koku dārzs Nožogojums ūdenstilpē atpludinātajiem kokmateriāliem.
nukleīns Nukleīnskābes un proteīna savienojums.
rangs Numurs, ar ko apzīmē kādu no noteiktā veidā sakārtotām variantēm.
pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
līgt Ņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
līgt Ņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
laupīt Ņemt ar varu materiālas vērtības, lai tās piesavinātos.
noņirgt Ņirdzīgi noteikt, pateikt.
noņirgāties Ņirgājoties noteikt, pateikt.
vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa, tos reģistrējot un apstrādājot ar īpašām ierīcēm.
terms Objekta apzīmējums ar matemātikas valodas līdzekļiem.
lokācija Objekta atrašanās vietas noteikšana ar lokatoru.
videoattēls Objekta vai dokumenta attēls uz televizora vai videoiekārtas gala ierīces ekrāna.
tiešamība Objektīva esamība. Īstenība.
substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā. Tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā parādībā, norisē u. tml.).
priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
kārta Objekts (celtniecības kompleksā), ko uzceļ atsevišķā, noteiktā celtniecības posmā.
modelis Objekts, ko veido, lai aizstātu pētījamo, izzināmo objektu, un kam ar pētījamo, izzināmo objektu ir noteikta līdzība.
radiolokācija Objektu atklāšana un atrašanās vietas noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanas no tiem.
termogrāfija Objektu infrasarkanā starojuma reģistrēšana, izmantojot siltumjutīgus materiālus. Virsmas temperatūras noteikšana, piemēram, ar termovizoru.
taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
Redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
Redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
redzesloks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzes loks.
redzesleņķis Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzesloks (2).
smaržūdens Odekolons. Arī tualetes ūdens.
demisija Oficiāla (valdības, ministra) atteikšanās turpmāk izpildīt amata pienākumus.
diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
parlamentārs Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai.
audience Oficiāla pieņemšana, vizīte (pie augstas amatpersonas).
līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu.
ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise. Svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
demisionēt Oficiāli atteikties turpmāk izpildīt amata pienākumus (par valdību, ministru).
iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml.).
rajonēt Oficiāli noteikt (jaunu šķirņu vai hibrīdu) audzēšanas rajonus (pēc šķirņu izmēģināšanas rezultātiem)
tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
izsludināt Oficiāli noteikt. Oficiāli noteikt un paziņot.
pasludināt Oficiāli noteikt. Oficiāli noteikt un paziņot.
tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
piesacīt Oficiāli pieprasīt (ko). Pieteikt (1).
slēgt Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības.
pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml. Arī iesniegums.
iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
matrikula Oficiāls (piemēram, noteiktu personu, ienākumu, iemaksu) saraksts.
karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
raksts Oficiāls, parasti samērā plašs, rakstīts teksts, kura saturs atspoguļo, arī apstiprina kādus faktus. Arī dokuments.
pavēle Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments.
reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts orgānu, iestāžu, organizāciju darbību.
molekulmasa Oglekļa vienībās izteikta molekulas masa.
jāņogas Ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros.
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
supralitorāle Okeāna, jūras piekrastes zona, kas atrodas uz okeāna, jūras un sauszemes robežas virs maksimālā paisuma līmeņa.
kvarcs Oksīdu grupas minerāls, kas sastāv no caurspīdīgiem, dažreiz arī dzeltenīgiem vai citas krāsas kristāliem. Silīcija dioksīds.
urīnviela Olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem. Attiecīgā sintezētā viela.
hrizolīts Olivīna paveids - dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
ekonomisms Oportūnistisks virziens krievu sociāldemokrātijā (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kas noliedza masu revolucionārās aktivitātes nozīmi sabiedrības attīstībā.
elektrooptika Optikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām.
periskops Optiska ierīce ar pilnīgas refleksijas spoguļu un lēcu sistēmu objekta novērošanai no aizsega, arī no slēgtas telpas.
stereoskops Optiska ierīce stereopāru apskatei.
Gaismas telegrāfs Optiskais telegrāfs.
Gaismas telegrāfs Optiskais telegrāfs.
teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
pirometrija Optisko metožu kopums augstas (virs 600°C) temperatūras mērīšanai, izmantojot pirometrus.
traheoskops Optisks instruments trahejas apskatei.
kronstikls Optisks stikls ar noteiktu gaismas laušanas koeficientu.
retorika Oratora mākslas teorija un prakse.
ordeņlente Ordeņa lente.
volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portālu dekoratīvs elements.
Kompozīts orderis Orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
Korintiskais orderis Orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
ribosoma Organella, kas atrodas šūnas plazmā un sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
perceptors Organiska, arī tehniska sistēma (kā) uztverei.
lamarkisms Organiskās pasaules vēsturiskās attīstības teorija, kuras pamatlicējs ir Ž. Lamarks.
steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piemēram, sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
jodoforms Organisks joda savienojums - dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela) cilvēka vai dzīvnieku audos.
pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību pa noteiktiem nervu ceļiem.
orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un noteiktām, specifiskām funkcijām.
termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru.
motivācija Organisma fizioloģisks stāvoklis, kas rosina veikt noteiktu darbību savu vajadzību apmierināšanai.
treme Organisma pretestība pret transplantātu.
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
stenofāgi Organismi, kas pārtiek no noteiktu sugu augiem un dzīvniekiem.
Fakultatīvais parazīts Organisms, kam ir tendence parazitēt.
vecumposms Organismu dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
vecumgrupa Organismu grupa ar noteiktu vecumu.
mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
fonds Organizācija, iestāde, kas sniedz materiālu pabalstu (parasti radošiem darbiniekiem).
sponsors Organizācija, uzņēmums, persona, kas materiāli veicina (kādu pasākumu).
salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
radīt Organizējot, dibinot panākt, ka veidojas (kolektīvs, noteikta cilvēku grupa u. tml.).
družīna Organizēta cilvēku grupa (kādam noteiktam uzdevumam). Vienība, kopa.
vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
pārrunas Organizēta savstarpēja domu apmaiņa (par noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
nodarbība Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas.
Līdzsvara orgāns Orgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas uztver (to) ķermeņa stāvokli telpā.
Līdzsvara orgāns Orgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas uztver (to) ķermeņa stāvokli telpā.
placenta Orgāns, kas saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus.
Nabas saite Orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
Nabas saite Orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
automātisms Orgānu spēja darboties tādu stimulu ietekmē, kuri rodas pašā orgānā.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
dzegužkurpītes Orhideju dzimtas lakstaugi, kuru ziedi atgādina dzeltenu kurpīti.
radioorientēšanās Orientēšanās ar radiotehniskiem līdzekļiem.
oriģinālliteratūra Oriģināla [2] (1) daiļliteratūra (parasti kādai tautai, šīs tautas valodā).
kapelmeistars Orķestra (parasti kapelas, teātra orķestra, pūtēju orķestra) vadītājs, diriģents.
uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
rozete Ornamentāls motīvs (arhitektūrā, lietišķajā mākslā) - apaļš stilizēts (piemēram, rozes) zieds ar aplī izkārtotām ziedlapām.
ornitofenoloģija Ornitoloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības ornitofaunā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
pēcizsole Otrreizēja izsole, kad tiek noteikta galīgā cena.
ozoliņš Ozolīte.
telegramma Pa telegrāfa tīklu pārraidīts teksts, attēls.
kablogramma Pa zemūdens kabeli pārraidīta telegramma.
patecināt Paasināt, patrīt (piemēram, ar tecīlu).
Lineārais paātrinātājs Paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami. Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
Augstos toņos Paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
Augstos toņos Paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.
uzkāpt Paaugstināties (līdz noteiktai pakāpei) - parasti par temperatūru, spiedienu.
kāpt Paaugstināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
celties Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu). Palielināties (piemēram, par vērtību).
uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību.
panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
izlaist Pabeigt sagatavošanu un nodot izrādīšanai, iesākt izrādīt (parasti kinofilmu, teātra izrādi).
periods Pabeigta, noteiktā formā izveidota muzikālā doma.
paburzīt Paberzēt, arī paspaidīt, paņurcīt (parasti ātri, steigā).
uzstādināt Pacelt vai paaugstināt ūdens līmeni ar hidrotehnisku būvi.
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.).
atdzīvināt Padarīt (kādu teritoriju) izmantojamu augu audzēšanai.
paspilgtināt Padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku.
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
literarizēt Padarīt (ko) literāru (1), iekļaut daiļdarbā.
atdzīvināt Padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku. Būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks.
noplicināt Padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
atsvabināt Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.). Atbrīvot (2).
atbrīvot Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai).
papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piemēram, telpu, laukumu, transportlīdzekli), aizejot vai liekot aiziet.
kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Papildināt.
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā). Padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
atsvaidzināt Padarīt interesantāku, daudzveidīgāku.
īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
sabiezināt Padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli).
pastiprināt Padarīt labāku, efektīvāku, arī intensīvāku (darbību, procesu).
piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināt.
sabojāt Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu). Būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
saduļķot Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
hidrofobizēt Padarīt nesaslapināmu ūdenī (materiālu, virsmu u. tml.).
diskreditēt Padarīt nevērtīgāku, pazemināt. Mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
boļševizēt Padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā).
Ņemt gūstā Padarīt par gūstekni.
izkropļot Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai. Sagrozīt.
paļaut Padarīt pieejamu (piemēram, kā iedarbībai, ietekmei).
pavērt Padarīt pieejamu, izmantojamu, arī īstenojamu (piemēram, iespēju, kādu parādību).
parādīt Padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.).
uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku.
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
kareivis Padomju Armijas karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un jefreitori. Buržuāziskās Latvijas armijas karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji.
Sociālistiskais reālisms Padomju literatūras un mākslas pamatmetode, ar ko reālo īstenību attēlo patiesi, tās vēsturiskajā konkrētībā un revolucionārajā attīstībā.
milicija Padomju Savienībā un dažās citās sociālistiskajās valstīs - valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds izpildu orgāns.
Iedzīvotāji darbaspējīgā vecumā Padomju Savienībā: vīrieši 16-59 gadu, sievietes 16-54 gadu vecumā.
Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
Mesties (kāda) apkampienos Padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai.
veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis. Orķestra telpa.
gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā). Riteņu iebraukta sliede.
pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.). Likt atstāt (telpu, teritoriju).
Demarkācijas līnija Pagaidu robeža valstu teritoriju vai to atsevišķu zonu atdalīšanai pēc kara darbības izbeigšanās.
Demarkācijas līnija Pagaidu robeža valstu teritoriju vai to atsevišķu zonu atdalīšanai pēc karadarbības izbeigšanās.
vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
kanāls Pagara, doba telpa (kādā vielā, slānī).
kanāls Pagara, doba telpa (organisma vai tā daļas) iekšienē.
tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā).
prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu).
adāmadata Pagarš (metāla, plastmasas vai cita materiāla) irbulis ar smailiem galiem, kuru lieto adīšanai. Adāmā adata.
padīkt Paīdēt (par govīm, teļiem).
aiztikšķēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu).
Patrīt mēli (arī zobus) Pajokot. Arī patenkot.
Patrīt zobus (arī mēli) Pajokot. Arī patenkot.
pajume Pajumte (1).
pažobele Pajumte (1).
pajums Pajumte (2).
paspārne Pajumte (2). Arī mājoklis.
paēna Pajumte. Arī patvērums.
pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai). Pretstats: priekšgals.
pakaļritenis Pakaļējais ritenis.
vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes viedokļa.
riets Pakāpeniska eksistences, pastāvēšanas beigšanās.
tonalitāte Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu.
līze Pakāpeniska temperatūras pazemināšanās, kā arī slimības izpausmju vājināšanās.
iznākt Pakāpeniski iegūt noteiktas īpašības (par dzīvniekiem).
ritēt Pakāpeniski īstenoties (par mūžu, tā posmiem).
izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
pieaugt Pakāpeniski kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
slīdēt Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam. Pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
tumst Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē). Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru). Būt tādam, kad ir tumsa (par nakti).
pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru).
slīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē. Pakāpeniski morāli degradēties.
pieaugt Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
pāriet Pakāpeniski pārmainīties intensitātē (par gaismu).
nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu).
iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos. Pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
klētsapakša Paklēte.
nomurdēt Paklusu, neskaidri noteikt, pateikt. Nomurmināt.
Izkāst caur zobiem reti Paklusu, tikko atverot muti, pateikt, izrunāt.
vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks, parādība.
regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5).
uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu (piemēram, nokļūstot siltā telpā, darot ko).
kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai). Noteicošs stāvoklis (pār kādu).
eksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai. Apgaismot.
apgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai. Eksponēt.
pārgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai.
pāreksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai. Pārgaismot.
piekārtot Pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai.
turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas.
vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai. Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
savaldīt Pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
dispanserizēt Pakļaut dispansera uzskaitei un ārstēt dispanserā.
uzberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums). Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem.
noberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums. Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem).
saberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas stiprs ādas iekaisums. Arī noberzt (4).
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu.
denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
Tikt galā (ar kādu) Pakļaut savai ietekmei, panākt, ka paklausa. Uzveikt.
sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai. Arī savaldzināt.
pieņemt Pakļaut sevi (ārstniecisku vai higiēnisku procedūru) ietekmei.
ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
paļauties Pakļauties (piemēram, kā ietekmei).
Karāties brunčos Pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
Kārties brunčos Pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
nokraste Pakrastes apakšējā daļa.
Krusta (arī cirstais) paksis Paksis, kura būvdetaļas krusteniski savienotas tā, ka paliek līdz trīsdesmit centimetriem brīvi gali.
pantenis Pākstenis, kas nogatavojies iežmaugu vietās šķērsām sadalās posmos.
skutele Palaidnīga meitene.
pamazām Palēni, ar samērā nelielu intensitāti.
novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt.
Siltuma neitroni Palēnināti neitroni, kas ir termodinamiskā līdzsvarā ar neitronu palēninātāja atomu kodoliem.
nostiept Palēnināti runājot, noteikt, pateikt. Novilkt (11).
atbalstīt Palīdzēt (morāli, materiāli u. tml.).
pabalstīt Palīdzēt materiāli, arī morāli.
aizvadīt Palīdzēt nokļūt (līdz noteiktai domai, atzinumam).
atbalsts Palīdzība (morāla, materiāla u. tml.).
balsts Palīdzība (piemēram, morāla, materiāla).
paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu an noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties). Palocīties (1).
Putu (smeļamā) karote Paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
Putu (smeļamā) karote Paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
Putu smeļamā karote Paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
attīstīt Palielināt (ātrumu), sasniegt (noteiktu ātrumu) - par mašīnām. Panākt, ka palielinās (mašīnas ātrums).
uzskrūvēt Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
paaugstināt Palielināt (kā) ietekmi, nozīmību.
pacelt Palielināt (kā) ietekmi, nozīmību.
pielikt Palielināt (maksājuma summu). Pievienot maksājumam (noteiktu summu).
papildināt Palielināt (piemēram, kā koncentrāciju, intensitāti).
piespiest Palielināt (piemēram, veicamā darba) intensitāti, tempu.
saasināt Palielināt (psihiskā stāvokļa, parasti jūtu) intensitāti.
pastiprināt Palielināt (skaņas) intensitāti.
stiept Palielināt (teksta) garumu, parasti nevajadzīgi.
saraut Palielināt darbības spraigumu, intensitāti, parasti ievērojami.
sakurināt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti.
sakurt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti. Arī sakurināt (4).
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (skaņas) intensitāti.
sarauties Palielināt, parasti ievērojami, savas darbības spraigumu, intensitāti.
Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
tritons Palielinātās kvartas vai pamazinātās kvintas intervāls, ko veido trīs veseli toņi.
ņemties Palielināties (apjomā, intensitātē u. tml.) - par parādībām dabā.
saņemties Palielināties (apjomā, intensitātē) - par parādībām dabā.
vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem).
sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par skaņas intensitāti).
sacelties Palielināties, parasti pēkšņi (par temperatūru).
vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai. Vīkšķis (2).
subasistents Palīgasistents.
furnitūra Palīgmateriālu, arī palīgpriekšmetu kopums.
palīgmāte Palīgsaimes bišu māte.
lemma Palīgteorēma citas teorēmas pierādīšanai.
aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem). Aprauties (par balsi). Aizrauties.
turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi). Strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem. Būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
ieklājums Pamata sagatavojums (mākslas darbam), kas ietekmē (tā) virsmas izteiksmīgumu.
Svešā (retāk sveša) māte Pamāte.
Svešā (retāk sveša) māte Pamāte.
koncepcija Pamatideja (kādā teorijā). Izpratne, traktējuma veids, paņēmiens. Galvenā iecere, ideja.
izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus).
kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
karkass Pamatkonstrukcija, balsts (izstrādājumam no mīksta materiāla), kas veidots parasti no stieplēm.
kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls.
cehs Pamatnodaļa (rūpnīcā, fabrikā), kur izgatavo noteiktus ražojumus vai pusfabrikātus.
segums Pamatojums, pierādījums, īstenībā esošs, reāls pamats.
nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).
noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko). Nosacījums (2).
metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
aksioma Pamattēze, ko kādā teorijā pieņem bez pierādījuma.
cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari. Cokols (1).
iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu.
vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
apdzīt Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
sūtīt Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
novaldīt Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
Mest laukā (arī ārā) kādu Panākt (parasti ar varu), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
nodrošināt Panākt (piemēram, ar ierīces, mehānisma palīdzību), ka (ko) var iedarbināt, izmantot tikai noteiktas personas.
šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par līguma saistībām, noteikumiem, savstarpēji uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
dragāt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi.
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
palaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā veidā).
spirdzināt Panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (acīm, skatienam) rodas noteikta saistība (ar kādu objektu).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (balss) iegūst citu izteiksmi, skanējumu.
saspiest Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā.
rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam. Būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (fizikāla, tehniska, bioloģiska sistēma, norise) funkcionē, darbojas kādā veidā.
taktēt Panākt, būt par cēloni, ka (iekārta, ierīce u. tml.) darbojas sinhroniski noteiktos laika momentos.
pārvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā spēka, pretestības u. tml.) iedarbība pavājinās, izbeidzas.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā, piemēram, priekšmeta, teritorijas) izmēri kļūst lielāki.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
pievilkt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika. Piesaistīt.
ieintriģēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas liela ziņkāre, arī interese.
paturēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
raut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās spraigā, intensīvā darbībā.
novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
Novest (kādu) tik tālu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
Novest (kādu) tik tālu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru. Dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kairinājums, impulss u. tml.) izplatās noteiktā virzienā (uz kurieni).
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
slīpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) noteiktā vietā veidojas slīpums. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst slīpāks vai slīps.
savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, mazāk intensīvs.
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekārsi.
izaukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) klust auksts vai aukstāks.
pāraukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, augsne, gaiss, arī platība u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām prasībām.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās.
sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, process, arī parādība) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu.
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
pavairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.).
vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, zināšanas, izpratne, izpēte) kļūst pilnīgāks, saturīgāks.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst izteiksmīgāks, iedarbīgāks, vieglāk uztverams.
paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst labāk uztverams, arī ietekmīgāks.
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs.
piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk straujš, aktīvs, intensīvs
potencēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks, intensīvāks. Pastiprināt, paaugstināt, kāpināt.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
noburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst (kā) varā, ietekmē.
pārklīsterēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte.
piestrāvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spēcīgi izpaužas (mākslas darbā, tekstā).
uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (1).
tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (3).
tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (7).
iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
nosargāt Panākt, būt par cēloni, ka (ko) neietekmē, ka (uz ko) neiedarbojas (kas nevēlams, arī kaitīgs).
pārslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts.
noslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (noteiktā laikposmā) nav materiālu grūtību.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) kļūst intensīvāka, iedarbīgāka.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks.
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
izsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksts.
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi. Nīdēt [1] (2).
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
laist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
Saspīlēt nervus Panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, stāvoklis) kļūst aktīvāks, intensīvāks.
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process) pievēršas noteiktam objektam.
uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izpaužas aktīvi, iedarbīgi.
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk.
pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (seja, acis) iegūst citu izteiksmi.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.).
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē.
ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) tek, plūst.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piesilst.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
pildīt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, vidē u. tml.) kļūst sajūtamas, uztveramas (skaņas, smaržas u. tml.).
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra.
porēt Panākt, būt par cēloni, ka (vielā, masā, materiālā u. tml.) veidojas poras.
Ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtība.
Iegriezt (arī ievirzīt, ievadīt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
Ievadīt (arī ievirzīt, iegriezt) (kādās) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
Ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādas) sliedēs Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
ieinteresēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2).
kustināt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme).
uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (piemēram, ienākumi), uzlabojas (piemēram, materiālais stāvoklis).
sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
pieskanēt Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
veidot Panākt, būt par cēloni, ka tiek ietekmēta (situācija), radītas (attieksmes).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
iegūt Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi). Izpelnīties.
ziemināt Panākt, ka (bites) ziemā uzturas, parasti, labvēlīgos apstākļos.
izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
pieradināt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids.
dzīt Panākt, ka (dzīvnieki) kustas noteiktā virzienā.
pārvērst Panākt, ka (kāda materiāla vērtība) iegūst citu vērtības izpausmes formu.
izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, telpa, kur tas, piemēram, dzīvo, strādā).
pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.). Padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
hipnotizēt Panākt, ka (kāds) nonāk hipnozes stāvoklī, ietekmēt (kādu), izraisot hipnozi.
repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību.
uzturēt Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai.
lakonizēt Panākt, ka (kas, piemēram, doma, izteiksmes līdzekļi) kļūst lakonisks.
pilnveidot Panākt, ka (kas, piemēram, ierīce, iekārta u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
turēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktos apstākļos).
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
uztecināt Panākt, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam).
virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas (noteiktā virzienā).
noturēt Panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas, paliek noteiktā stāvoklī.
nodarbināt Panākt, ka (ķermeņa daļas) izdara noteiktas kustības, funkcionē noteiktā veida.
izvest Panākt, ka (mazuļi) noteiktā attīstības pakāpē atstāj ligzdu (par putniem).
satecināt Panākt, ka (parasti šķidrums) satek [1] (2).
labot Panākt, ka (parasti tekstā) nav kļūdu. Novērst (kļūdas), parasti tekstā.
izkārtot Panākt, ka (parasti transportlīdzekļi) tiek izvietoti noteiktā kārtībā.
ievirzīt Panākt, ka (piemēram, darbība, norise) kļūst mērķtiecīga, iegūst noteiktu virzību.
izveidot Panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām. Arī pilnveidot.
vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
kondicionēt Panākt, ka (produkta, materiāla) īpašības atbilst normai, standartam.
sataisīt Panākt, ka (sejai) rodas noteikta izteiksme.
piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt roku Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
Iegūt roku Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
Uztaisīt bērnu Panākt, ka (sieviete) nonāk grūtniecības stāvoklī.
iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur u. tml.).
iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek cauri (kam), caur (ko).
nolaist Panākt, ka (šķidrums) notek lejā (parasti par cauruļvadiem).
izkopt Panākt, ka ceļas kvalitāte, meistarība.
Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo maizes kumosu Panākt, ka kāds zaudē eksistences līdzekļus.
realizēt Panākt, ka kļūst par īstenību. Īstenot.
īstenot Panākt, ka kļūst par īstenību. Realizēt.
noslīcināt Panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stavokļa, atmiņu) ietekme.
glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
veidot Panākt, ka rodas (jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs, piemēram, dzīvnieku, kopums).
izveidot Panākt, ka rodas (noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
atbīdīt Panākt, ka samazinās (kā) ietekme.
atrietināt Panākt, ka tesmenī pirms slaukšanas sāk rasties, pieplūst piens (slaucamiem mājdzīvniekiem).
Savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
Savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
majorāns Panātru (lūpziežu) dzimtas garšaugs, kas satur ēterisku eļļu.
pačūlija Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu lakstaugs, no kā iegūst ēterisku eļļu.
melisa Panātru dzimtas augs ar olveida lapām, dzeltenbaltiem vai gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
panteists Panteisma piekritējs.
paņēmiens Pants (piemēram, dziesmai), arī posms, rindkopa (tekstā).
oktāva Pants, kas sastāv no astoņām rindām un kam parasti ir noteikta atskaņu kārtība.
pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
fotogrāfija Paņēmiens attēlu iegūšanai uz gaismjutīgiem materiāliem ar īpašām optiskām ierīcēm.
rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus. Šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids.
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei. Telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
mnemonika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu. Mnemotehnika.
piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto.
kabata Papildtelpa (piemēram, skatuvei).
piezīme Papildu ieraksts, atzīme (kādā tekstā).
pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba.
kondicionēt Papildus apstrādāt (produktu, materiālu), lai uzlabotu (to) īpašības un izveidotu (tos) atbilstoši noteiktai normai.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums). Īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
bandrole Papīra lente, ko apliek šādiem sūtījumiem.
Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
Papīra naudas kurss Papīra naudas izteiksme zelta valūtā.
Papīra naudas kurss Papīra naudas izteiksme zelta valūtā.
Papīra naudas kurss Papīra naudas izteiksme zelta valūtā.
Starpināmais materiāls Papīra vai cita materiāla sloksnes, ko izmanto šādu attālumu veidošanai.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai. Arī tūta.
slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes).
pielaist Paplašinot (piemēram, celtni), pievienot klāt (piemēram, kādu telpu).
paplāksne Paplāte.
pamēļot Papļāpāt. Arī patenkot.
mītne Par (cilvēku) dzīvesvietu izmantojama telpa, tās daļa, celtne.
izskatīties Par celtni, telpu, priekšmetu.
izskatīties Par celtni, telpu, priekšmetu.
apžilbināt Par ko negaidītu, pārsteidzošu.
aizklāt Par mākoņiem, miglu, sniegputeni, dūmiem u. tml.
Par lēcu virumu Par niecīgu atlīdzību, par nelielu materiālu labumu.
Par lēcu virumu Par niecīgu atlīdzību, par nelielu materiālu labumu.
Noraidīt no laukuma Par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
standartšķirne Par piemērotāko atzītā šķirne kādā apvidū noteiktā laika periodā.
apslābt Par spēku, gribu, interesi.
pārpilns Par tekstu, mākslas darbu u. tml.
izvērsties Par tekstu, vārdiem, sarunu u. tml.
pilns Par tekstu.
maigs Par temperatūru.
ieskriet Par vēju, puteni u. tml.
slapjš Par vielu, teritoriju.
mitrs Par vietu, teritoriju.
sauss Par vietu, teritoriju.
Skaistuma karaliene Par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciāla konkursā). Tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
Skaistuma karaliene Par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā). Tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
aizvīterot Par vīterošanai līdzīgām cilvēka balss skaņām.
banalitāte Parādība, fakts ar banālu raksturu. Banāls izteiciens.
nogurums Parādība, kad materiālā rodas plaisas mainīgu spriegumu ilgstošas iedarbības dēļ.
virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss).
resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciesu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu.
apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām vai ir saistīta ar tām.
pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību.
pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko).
tradicionālisms Parādības, procesa saistība ar noteiktām tradīcijām (parasti mākslā).
lokālisms Parādības, procesa saistīšana ar noteiktu teritoriju, vietu. Problēmas aplūkošana vietējā skatījumā.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
attēlot Parādīt ar uzskates līdzekļiem.
atrisināt Parādīt, attēlot (literārā darba konflikta iznākumu, rezultātu).
uzskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistāku, labāku (parasti mākslas darbā).
izskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā).
pārspīlēt Pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši.
banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu) Nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, grāmatas), nogurt. Ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
pārslodze Pārāk intensīva (iestādes, uzņēmuma u. tml.) izmantošana.
pārcirtums Pārāk intensīva koksnes ieguve, kas pārsniedz tās pieaugumu.
pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (ko, parasti telpa, platību). Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti telpa, platība) tiek pārāk intensīvi izmantots.
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu). Pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
pārjūtelīgs Pārāk jūtelīgs.
pārkodināt Pārak kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
pārapdzīvotība Pārāk liels dzīvnieku blīvums (kādā vietā, teritorijā).
pārapdzīvotība Pārāk liels iedzīvotāju blīvums (kādā vietā, teritorijā).
dzintars Pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku sveķi (pusdārgakmens).
leģenda Paraksts, paskaidrojums (kartei, plānam, attēlam).
skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
brīvsolis Parastais gājiena solis ierindā (kad nav jāievēro ierindas gaitas noteikumi).
inversija Parastās vārdu kārtas maiņa (piemēram, teikumā).
tveicīgs Parasti ar «būt», «kļūt», «tikt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
hrizoberils Parasti dzeltenīgi zaļš oksīdu grupas minerāls, kas satur beriliju un alumīniju (dārgakmens).
seka Parasti savienojumā «augu seka»: kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
ratiņi Parasti savienojumā «bērnu ratiņi»: neliels transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi (zīdaiņu, mazbērnu) pārvadāšanai.
kovalents Parasti savienojumā «kovalentā saite»: ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
pasaka Parasti savienojumā «literārā pasaka»: daiļdarbs, kam raksturīga fantastika, sižeta un tēlu tuvība šādam vēstītājas folkloras sacerējumam. Attiecīgais daiļliteratūras žanrs.
statistika Parasti savienojumā «matemātiskā statistika»: lietišķās matemātikas nozare, kas pēti datu ieguvi, apstrādi, izstrādā matemātiskus modējus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
sacīt Parasti savienojumā «nesacīt nekā, nesacīt neko»: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml. Teikt (3).
teikt Parasti savienojumā «neteikt nekā», «neteikt neko»: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml. Sacīt (3).
orientēšanās Parasti savienojumā «orientēšanās sports»: sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa. Orientierisms.
komplekts Parasti savienojumā «pilns komplekts». Maksimālais (cilvēku) skaits, kas vajadzīgs pēc noteikumiem vai štatu sarakstiem.
pussmags Parasti savienojumā «pussmagais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par pirmā smagā svara kategoriju.
pusvidējs Parasti savienojumā «pusvidējais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vidējā svara kategoriju.
pusviegls Parasti savienojumā «pusvieglais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vieglā svara kategoriju.
sitenis Parasti savienojumā «sīpolu sitenis»: sīpolsitenis.
plate Parasti savienojumā «skaņu plate»: skaņuplate.
sacensība Parasti savienojumā «sociālistiskā sacensība»: darbaļaužu radošās aktivitātes mobilizēšanas metode, kuras mērķis ir kāpināt vispārēju darba ražīgumu un efektivitāti, sekmēt sociālistiskās tautas saimniecības plānveidīgu attīstību, masu komunistisko audzināšanu.
sterliņš Parasti savienojumā «sterliņu mārciņa»: naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
šļaugans Parasti savienojumā «šļaugana dūša». Slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
tārtiņveidīgie Parasti savienojumā «tārtiņveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi). Šīs kārtas putni.
tenteriem Parasti savienojumā «tenteru tenteriem»: neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
tik Parasti savienojumā «tik, tak»: lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
katls Parasti savienojumā «tvaika katls»: iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
pults Parasti savienojumā «vadības pults»: iekārta, tās daļa ar vadības orgāniem, signalizācijas un kontroles mērīšanas aparatūru (kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, tehniska procesa u. tml.) vadīšanai.
trokšņains Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
garlaicīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu. Skrējējam kļūst silti.
karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
tālu Parasti savienojumā ar «cik», «tik». Norāda uz (kā, piemēram, darbības, norises, izpausmes), parasti augstu, pakāpi, intensitāti.
dramaturģija Parasti savienojumā ar «muzikāls»: mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
plāns Parasti savienojumā ar «pirmais», «otrais», «tiešais», «pēdējais»: lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
cirst Parasti savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
sabeigt Parasti savienojumā ar «sevi»: intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
pateikt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) pateikt.
ekonomika Parasti savienojumā ar «zinātne»: sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
vare Parasti savienojumos «ar varēm», «ar vari», «par varēm», «pa varēm», «par vari»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību.
varīte Parasti savienojumos «ar varītēm», «ar varīti», «par varītēm», «pa varītēm», «par varīti»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību. Vare.
pabērns Parasti savienojumos «likteņa pabērns», «dzīves pabērns»: apspiests, ekspluatēts cilvēks. Cilvēks, kam dzīvē neveicas.
veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu. Šādas formas apģērba gabals sievietēm.
klišeja Paraugs, ko atkārto bez oriģinalitātes.
tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm. Priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem. Šīs kārtas kukaiņi.
Patoloģiskais parazītisms Parazītisms, kas izraisa saimnieka bojāeju un līdz ar to iznīcina parazīta eksistencei nepieciešamo substrātu.
Patoloģiskais parazītisms Parazītisms, kas izraisa sava saimnieka bojāeju un līdz ar to iznīcina parazīta eksistencei nepieciešamo substrātu.
apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu telpu, vietu, teritoriju.
ieskaite Pārbaude, kurā noskaidro, vai sportistu rezultāti atbilst noteiktām normām.
degustēt Pārbaudīt (pārtikas produktus) pēc izskata, garšas, smaržas, lai noteiktu (to) kvalitāti ražošanas gaitā.
cenzēt Pārbaudīt (tekstu), lai dotu atļauju (to) publicēt.
apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, skaņdarbu), parasti pirms (tā) laišanas klajā.
jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīvesvietu, arī uz citām darba, mācību telpām).
pagarināt Pārcelt uz vēlāku laiku (parasti termiņu).
pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
pārvilkties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību.
feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme.
pāršķirt Pārdalīt (parasti telpu, platību).
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
prātot Pārdomājot, arī pārrunājot, plānot (ko), noteikt (ko) nākotnē paredzamu.
tirgoties Pārdot preces. Apgādāt pircējus ar noteikta veida precēm.
melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms.
kauss Pārdzīvojums, izjūtas. Arī liktenis.
brīnums Pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu. Ļoti liels pārsteigums.
apbrīna Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli. Būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
Nospraust ceļu Paredzēt, noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
dezorientācija Pareiza priekšstata zaudēšana par laiku un telpu.
saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi; pareizi uztvert (kāda) izteikumu nozīmi; apziņā saistīt (parādību, priekšmetu u. tml.) ar (tā) zīmi, apzīmējumu.
patiesība Pareizs īstenības atspoguļojums.
modulācija Pāreja no vienas tonalitātes citā.
pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
mežastepe Pārejas josla starp stepi un mežu.
priekšstepe Pārejas josla starp stepi un mežu. Mežastepe.
resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam). Daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
vārīties Pariet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
pārsiet Pārklāt (ar kādu materiālu) un sienot nostiprināt (to).
ietērpt Pārklāt (būvelementa) pamatmateriālu ar kādu citu materiālu.
pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu. Izveidot (kā) jumtu (no kāda materiāla).
polsterēt Pārklāt (parasti mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
uzpolsterēt Pārklāt ar polsteri (mēbeli, tās virspusi).
apkūpināt Pārklāt ar putekļiem.
uztapsēt Pārklāt ar tapsējamo materiālu (piemēram, mēbeli, tās virspusi).
aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju.
satepēt Pārklāt, arī piepildīt, parasti pilnīgi, ar tepi; tepējot salabot.
aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml. _imperf._ Vilkt ciet.
apglumēt Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
aizputēt Pārklāties ar putekļiem. Apputēt, noputēt.
pieputēt Pārklāties no iekšpuses ar putekļiem.
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu).
Neuzticības votums Parlamenta balsošanā izteikta neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
ticība Pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
sentiments Pārlieka emocionalitāte, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
Pārbīdīt pulksteni Pārmainīt pulksteņa ciparnīcas rādītāju stāvokli.
Pārbīdīt pulksteni Pārmainīt pulksteņa ciparnīcas rādītāju stāvokli.
Pagriezt (arī pavērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi Pārmainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē.
nogriezt Pārmainīt un pievērst (citam tematam, jautājumam, piemēram, runu).
spēle Pārmaiņa (sejas izteiksmē).
kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
pārbaudīt Pārmeklēt (telpu, mantas), lai (ko) atrastu, konstatētu.

te citās vārdnīcās:

Tēzaurs

te¹

te²

te³

MLVV

te¹

te²

te³

MEV