spelte
spelte -es, dsk. ģen. -šu, s.; retāk
spelts spelts, dsk. ģen. spelšu, s.
1.Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.). Kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi. Liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
PiemēriPaņēmu līdz kartupeļus un tos izcepu rijas krāsns speltē ar visu «mundieri». Garšoja brīnišķīgi..
- Paņēmu līdz kartupeļus un tos izcepu rijas krāsns speltē ar visu «mundieri». Garšoja brīnišķīgi..
- Bet Rīga brūna.. Kā māla svečturis no cepļa spelts.
- Rietu pamale it kā sašaurinājās un pārklājās ar zemiem, rūsganiem griestiem. Nu tā atgādināja lielu krāsns spelti, kas pilna zvērojošu ogļu.
- ..mūrējot krāsnis, ap kurtuvi izveidoja spelti - liesmu un dzirksteļu tvērēju, kura galos bija kulda ogļu ieraušanai.
- sal. Droši vien tur [kalna galā].. pūš lieli vēji un saule nesvilina tik nežēlīgi, bet te, pakājē, jau no paša rīta kā speltē.
- pārn. Līst vārdi no glaimu pudelēm, Vārdi karsējas īgnuma speltē..
2.Stiprs karstums, tveice.
Piemēri«..mēs visi trīs bijām jau rūdīti pirts puikas, zinājām, kas šādā elles speltē jādara, tādēļ vispirms iebāzām galvas līdz pleciem aukstā ūdens toveri, noskurinājāmies, nosprauslojāmies un.. līdām uz apakšējās vai vidējās lāvas.
- «..mēs visi trīs bijām jau rūdīti pirts puikas, zinājām, kas šādā elles speltē jādara, tādēļ vispirms iebāzām galvas līdz pleciem aukstā ūdens toveri, noskurinājāmies, nosprauslojāmies un.. līdām uz apakšējās vai vidējās lāvas.
- Kurš mūsu piejūru dzestro pēc savas gribas saules karstajā speltē grūdis?
2.1.Uguns, liesma.
Piemēri..rokas ceļ pirmo telti, pirmo gunskuru sakur - spožu, sprēgainu spelti.
- ..rokas ceļ pirmo telti, pirmo gunskuru sakur - spožu, sprēgainu spelti.
- Mēs slāpējām [trikotāžas cehā] liesmas.. Nedrīkstējām taču atdot speltij to, ko mūsu sievietes savām rokām darinājušas, - džemperus un jakas..
Avoti: 7-2. sējums