Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spelte
spelte -es, dsk. ģen. -šu, s.; retāk
spelts spelts, dsk. ģen. spelšu, s.
1.Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.). Kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi. Liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
PiemēriPaņēmu līdz kartupeļus un tos izcepu rijas krāsns speltē ar visu «mundieri». Garšoja brīnišķīgi..
2.Stiprs karstums, tveice.
Piemēri«..mēs visi trīs bijām jau rūdīti pirts puikas, zinājām, kas šādā elles speltē jādara, tādēļ vispirms iebāzām galvas līdz pleciem aukstā ūdens toveri, noskurinājāmies, nosprauslojāmies un.. līdām uz apakšējās vai vidējās lāvas.
2.1.Uguns, liesma.
Piemēri..rokas ceļ pirmo telti, pirmo gunskuru sakur - spožu, sprēgainu spelti.
Avoti: 7-2. sējums