Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šņākoties
šņākoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.; reti
Ilgstoši, intensīvi šņākot1.
PiemēriVēži visu laiku kulē čaukstēja un šņākojās..
Avoti: 7-2. sējums