juniors
juniors -a, v.
juniore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu. Jaunākais.
Piemēri..ar aparātu darbojās Ziediņš juniors - viņš fotografēja savu tēvu.
2.fizk. Gados jauns sportists, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
PiemēriPar godu šai jubilejai bija sarīkots basketbola turnīrs junioriem un senioriem.
Avoti: 4. sējums