jundīt
jundīt parasti 3. pers., junda, arī jundī, pag. jundīja; trans.
1.poēt. Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
PiemēriKvēla saule, kvēls cīņas karogs. Tie abi saderēja kopā, tie junda jaunu dienu.
2.reti Nedot miera. Urdīt.
PiemēriGundegu.. jundīja tāds kā ķircināšanas prieks. Nereti viņa izaicināja Aldi spēkoties atjautībām.
Avoti: 4. sējums